Pieaugošā dzīves dārdzība ir veicinājusi arī apdrošināšanas sektora izdevumu pieaugumu, kas varētu būt skaidrojums dārgākiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī, visticamāk, var veicināt polišu cenu pieaugumu arī turpmāk. To, ka polišu cenas varētu pieaugt, neviena no kompānijām oficiāli neatzīst, taču diezin vai ir pamats cerēt, ka dzīves dārdzības pieauguma radītos zaudējumus apdrošināšanas sabiedrības būs gatavas segt tikai no sava maka.
“Tā kā apdrošināšanas pakalpojumi ir vistiešākajā veidā saistīti ar citu pakalpojumu cenām, arī apdrošināšanā jūtama inflācijas ietekme. Būvniecības izmaksu, auto detaļu un autoservisu normstundu cenu kāpums, veselības pakalpojumu sadārdzināšanās - tas viss palielina arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību summas apjomu. Būtiskākā ietekme ir tieši būvniecības izmaksu pieaugumam,” situāciju skaidro kompānijas "ERGO" Korporatīvo darījumu departamenta direktors Māris Kukurs. "Gjensidige Latvija" vadītāja Sanita Glovecka vērš uzmanību uz to, ka apdrošinātāji ir atkarīgi no saviem pakalpojumu sniedzējiem - auto servisiem, medicīnas iestādēm, būvniecības uzņēmumiem, kas brīdī, kad tas ir nepieciešams, sniedz atbalstu klientiem. Pēc viņas teiktā, pakalpojumu sniedzēji šogad cenas cēluši jau vairākas reizes. Arī AAS “Balta” valdes loceklis Uldis Dzintars atzīst, ka inflācijai uz apdrošināšanas biznesu ir milzīga ietekme, jo tā ir skārusi visu lielo apdrošināšanas veidu atlīdzību izmaksas - transporta apdrošināšanu (OCTA un KASKO), īpašuma, kā arī veselības apdrošināšanu. “Iepriekšējos gados mūsu sadarbības partneru atlīdzību izmaksu pieauguma galvenais iemesls bija darba algu palielinājums, bet šogad to virza enerģijas, izejmateriālu un rezerves daļu cenu kāpums,” situāciju raksturo U. Dzintars. Viņš arī norāda, ka atlīdzību pieaugums spiedis apdrošinātājus pārskatīt prēmiju maksājumus, kur situāciju var salīdzināt ar skriešanu pakaļ braucošam vilcienam, jo atlīdzību izmaksas strauji pieauga jau gada pirmajā ceturksnī, bet apdrošinātāji var pārskatīt polišu cenas tikai to termiņa beigās, un tas parasti ir viens gads. Runājot par tādu specifisku segmentu kā veselības apdrošināšana, “Balta” vadības pārstāvis skaidro, ka atlīdzību izmaksu apjoms un lielums ir atkarīgs no darba devēja izvēlētās programmas. Pēc viņa teiktā, veselības aprūpes un medicīnas pakalpojumu nozarē inflācija ir bijusi strauja, un finanšu dati liecina, ka veselība jau 2021. gadā bija zaudējumu nesošs produkts apdrošinātājiem. Savukārt šogad piedzīvots sen nepieredzēts veselības apdrošināšanas tirgus pieaugums 19% apmērā, kas varētu liecināt arī par to, ka sektorā ir notikusi zināma cenu korekcija.
Apdrošinātāji īpaši pievērš uzmanību īpašumu apdrošināšanai, aicinot palielināt apdrošināšanas summas, lai arī potenciālā apdrošināšanas atlīdzība būtu atbilstoša tirgus situācijai. U. Dzintars norāda, ka ir svarīgi paaugstināt īpašuma apdrošinājuma summas atbilstoši tā paredzamajai atjaunošanas vērtībai, kuru tiešā veidā ietekmē inflācija būvniecības nozarē. “Gada sākumā bija daļa klientu, kuri neizprata aktualitāti palielināt apdrošinājuma summas, un mēs ieguldījām lielu darbu, skaidrojot, kāpēc tas nepieciešams, kā arī skaidri informējot par riskiem,” atceras “Baltas” vadības pārstāvis. Pēc M. Kukura teiktā, “ERGO” nekustamā īpašuma apdrošināšanas datos skaidri redzams, ka klientu izmaksu tāmes pēc kara sākuma Ukrainā ir pieaugušas par 30-40%. Tas esot novērojams gan privātīpašuma, gan komercīpašuma sektorā - atšķirība vien tajā, ka komercīpašumu vērtība un līdz ar to arī zaudējumu summas parasti ir krietni lielākas un var būt mērojamas miljonos. S. Glovecka piebilst, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojam būtisku pieaugumu maksā par kvadrātmetra atjaunošanu. Tieši tādēļ esot ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, kas ir norādīts apdrošināšanas polisē, lai pēc nelaimes gadījuma ir iespēja saņemt segumu pilnā apmērā un pilnvērtīgi atjaunot savu īpašumu.
Runājot par potenciālajām tendencēm nākamajā gadā, S. Glovecka izsaka viedokli, ka tik strauja cenu kāpuma, kā tas bija šajā gadā, vairs nebūs, bet cenas neapšaubāmi nekritīsies. “Apdrošināšanas uzņēmumi un mēs tajā skaitā ir ļoti atkarīgi no apkārtējās situācijas. Medicīnas iestādes šobrīd ir ļoti strauji cēlušas savu pakalpojumu cenas, un līdz ar nākamo gadu tiek plānots vēl viens cenu cēlums. Veselības apdrošināšanas polišu cenas ir strauji augušas, tādēļ domāju, ka nākamajā gadā klientiem šim produktam noteikti būtu jāparedz lielāks finansiālais ieguldījums,” spriež "Gjensidige Latvija" vadītāja. Turpretim transporta apdrošināšanā, viņasprāt, cenu kāpums nākamajā gadā varētu būt ne tik straujš, ņemot vērā to, ka šajā nozarē cenas šogad cēlās vairākkārt. “Lai gan prognozējam, ka cenu kāpums varētu nebūt tik straujš, tomēr noteikti nevaram gaidīt arī ievērojamu cenu kritumu,” piebilst apdrošinātāju pārstāve.
