Krievijas izraisītā kara dēļ piemērotās sankcijas ietekmējušas arī Latvijas ekonomiku un lielā mērā arī mūsu zemniekus. Nav noslēpums, ka Latvijas graudkopības nozare vienmēr bijusi lielā mērā atkarīga no Krievijas minerālmēsliem, taču šobrīd saprotamu iemeslu dēļ lielākie Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi pārtraukuši to importu. Tā vietā mūsu maizes audzēšanai tiek ievesti lietošanai gatavi gan slāpekļa, gan fosfora un kālija minerālmēsli no citām, visbiežāk Rietumeiropas, valstīm.
Tomēr apņemšanās netirgoties ar Krieviju, kas pozicionēta kā Eiropas Savienības vienota politika ar mērķi nesponsorēt karu Ukrainā, izskatās saistoša tikai mums, bet ne pārējai Eiropai. Kā liecina “Eurostat” dati, 2023. gadā Eiropā (ES27) kopumā no Krievijas ievesti 2,3 miljoni tonnu slāpekļa mēslošanas līdzekļu jeb vairāk nekā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Salīdzinājumam - 2021. gadā imports šajā preču grupā nesasniedza divus miljonus tonnu. Savukārt līdz šī gada jūlijam ieskaitot ES27 importa no Krievijas rādītāji sasnieguši jau 1,5 miljonus tonnu. Salīdzinājumam - Krievijas slāpekļa mēslošanas līdzekļu imports Latvijā samazinājies no 200 tūkstošiem tonnu 2021. gadā līdz tikai 27,5 tūkstošiem tonnu pērn, bet līdz šī gada jūlijam ieskaitot,no austrumu kaimiņa pie mums ievesti vien 5,3 tūkstoši tonnu. Tātad Latvija kopš kara sākuma samazinājusi importu no Krievijas teju desmitkārtīgi, kamēr Eiropa kopumā to pat palielinājusi.
Varētu domāt, ka tieši latvieši, balstoties ētiskos apsvērumos un vēstures pieredzē, daudz principiālāk ievēro Eiropas deklarēto apņemšanos nemaksāt Krievijai, tomēr ir arī citi potenciāli iemesli iepriekš aprakstītajai situācijai. Piemēram, tas, ka Latvijā šobrīd nav rūpnīcu, kas spētu ražot ievērojamus apjomus slāpekļa mēslošanas līdzekļu, bet tādas ir Rietumeiropas valstīs. Tāpēc no tiem miljoniem tonnu mēslošanas līdzekļu, ko Eiropas Savienība importē no Krievijas, tikai daļa ir lietošanai gatavi produkti, bet otra daļa - izejvielas, kas tiek izmantotas Eiropas ražošanā. Šīs izejvielas ietver, piemēram, amonjaku, urīnvielu un fosfātiezi, kas ir būtiski slāpekļa un fosfora bāzes mēslošanas līdzekļu ražošanai. Tas lielā mērā izskaidro Krievijas importa samazināšanos Latvijā un pieaugumu citās Eiropas valstīs.
Zemkopības ministrija “nra.lv” skaidro, ka Eiropas Savienība kopš 2022. gada ir ierobežojusi kālija un kāliju saturošo komplekso minerālmēslu importu no Krievijas, nosakot kvotas, cik daudz var ievest. Ir aizliegts tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot preces ar KN kodu 3104 20 (kālija minerālmēslojums), 3105 20, 3105 60 un 3105 90 (kompleksie minerālmēsli, kas satur kāliju), kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, ja šo preču izcelsme ir Krievijā vai ja tās tiek eksportētas no Krievijas. Pārējiem minerālmēslojuma veidiem - slāpekļa, fosfora un citiem kompleksajiem minerālmēsliem - šādu ierobežojumu nav. Tas pats attiecas arī uz izejvielām. Zemkopības ministrijā arī informē, ka Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija ir iesniegušas vēstuli Eiropas Komisijai ar aicinājumu piemērot paaugstinātus muitas nodokli mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas. Kopīgā vēstule Eiropas Komisijai tika iesniegta 2024. gada 20. novembrī. Ar šo vēstuli dalībvalstis aicina komisiju steidzami rīkoties, lai ieviestu paaugstinātas nodokļu likmes mēslošanas līdzekļiem.
Finanšu izlūkošanas dienests “nra.lv” informē, ka šī gada 24. jūnijā Eiropas Savienība pieņēma 14. sankciju pakotni, kurā tika noteikti ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kas veicina Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz trešajām valstīm, taču netika aizliegts importēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi dalībvalstu patēriņam. Respektīvi, arvien nav ierobežojumu nedz dabasgāzes, nedz citu izejvielu importam no Krievijas uz ES.
Apkopojot visu pieejamo informāciju, redzams - šajā jomā imports no Krievijas principā nav aizliegts, tik vien kā noteiktas kvotas kālija vai kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem. Tomēr Finanšu izlūkošanas dienests (FID) informē, ka sankcijām pakļautas atsevišķas personas, piemēram - Dmitrijs Mazepins, Andrejs Melničenko, Aleksandra Melničenko un citi. FID ir secinājis, ka šo personu kontrolē atrodas šādas ar minerālmēslu nozari saistītas sabiedrības, kurām Latvijā ir iesaldēti aktīvi: SIA “Riga fertilizer terminal”, SIA “Ventamonjaks”, SIA “Uralchem Trading”, SIA “Uralkali Trading”, “Uralkali PJSC” (Krievija) “EUROCHEM GROUP AG” (Šveice) un “EUROCHEM TRADING GMBH” (Šveice).
Kā “nra.lv” skaidro lauksaimnieku kooperatīva “VAKS” komercdirektore un agronome Zinta Jansone - visi tie Krievijas minerālmēslu ražotāji, kuri šobrīd nav pakļauti sankcijām, nespēj saražot atbilstošas kvalitātes produktu, ko būtu iespējams izmantot lauksaimniecībā ar esošajām tehnoloģijām. Vienkāršiem vārdiem sakot - nopirkt var, bet lietot nevar. Līdz ar to arī pirms kara sākuma, kad tirdzniecība ar Krieviju notika nosacīti normālā režīmā, importēti tika tikai lielāko Krievijas minerālmēslu ražotāju produkti. Tie visi ir saistīti ar iepriekš minētajām sankcionētām personām un to kontrolētajiem uzņēmumiem. Sausais atlikums ir tāds - gatavus slāpekļa mēslošanas līdzekļus pieņemamā kvalitātē no Krievijas mēs importēt nevarētu, pat ja gribētu, bet izejvielas to ražošanai importēt nav jēgas, jo nevaram saražot. Tas rezultējas loģiskā situācijā - izejvielas importē tās Eiropas valstis, kurām ir ražošanas kapacitāte, un pēc tam saražoto gatavo produktu pārdod mums. Līdz ar to mūsu zemnieki gala rezultātā netieši samaksā gan Krievijai par izejvielām, gan kādai no Eiropas rūpnīcām, gan arī par daudz lielāku loģistiku, nekā tas bija pirms tā dēvētajām sankcijām. Tēlaini izsakoties - uz papīra (importa statistikas ailēs) esam balti un pūkaini, bet realitātē paši sevi muļķojam, iedomājoties, ka tādējādi nemaksājam Krievijai.
Arī LPKS “Latraps” komunikācijas vadītāja Ginta Bormane “nra.lv” stāsta, ka uzņēmums jau vairākus gadus neieved nekāda veida minerālmēslus no Krievijas un Baltkrievijas. Slāpekļa minerālmēslu iepirkumi šobrīd ir no Eiropas valstīm. Kā skaidro Ginta - galvenais slāpekļa cenu Latvijā koriģējošais faktors ir loģistika, jo, kad minerālmēsli nāca no Krievijas, mēs bijām pirms Eiropas, tagad, kad ir mainījušies piegādes virzieni, mēs esam tālāk, kas pievieno papildu loģistikas izmaksas. Jāņem vērā arī, ka iepriekš piegādes notika pa dzelzceļu, bet no Eiropas tas nav iespējams.
Gatavā produkta - šajā gadījumā graudu - cenu nosaka situācija biržā, neatkarīgi no izcelsmes valsts. Par Latvijā audzētiem kviešiem pircēji nemaksās vairāk tikai tāpēc, ka mums to audzēšana izmaksājusi vairāk nekā citiem, vienalga - poļiem, lietuviešiem vai ukraiņiem. Gala patērētāju primāri interesē cena. Savukārt pašizmaksa katrā valstī var būt atšķirīga, tādēļ būtiski saprast, kā tieši tā ir mainījusies Eiropas Savienības valstīs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Līdz 2022. gada februārim situācija bija vienkārša un šajā ziņā pat nedaudz labvēlīgāka Latvijas zemniekiem salīdzinājumā ar rietumeiropiešiem, jo minerālmēsli tika ar vagoniem vesti tieši no Krievijas - respektīvi, mazākas loģistikas izmaksas nekā Rietumeiropai, jo atrodamies tuvāk. Turpretī šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja - Rietumeiropas valstis, kurām atšķirībā no Latvijas ir slāpekļa mēslojuma ražošanas kapacitāte, maksā mazāk par loģistiku, jo mums gatavais produkts vēl ir jāatved no viņiem.
Zinta Jansone arī norāda, ka Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju būtiski ietekmē arī ievērojamā starpība platību maksājumu apjomā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kā piemēru minot Franciju, kur tie ir aptuveni divtik lielāki nekā līdzvērtīgās saimniecībās Latvijā.
Tikmēr ASV turpina ierobežotā apjomā tirgoties ar Krieviju minerālmēslu jomā, lai apmierinātu vietējos lauksaimniecības pieprasījumus. ASV sankcijas pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā vispārīgi neietver minerālmēslus, lai novērstu globālas pārtikas drošības apdraudējumus. Amerikas Savienotās Valstis, cenšoties izvairīties no mēslošanas līdzekļu piegādes trūkuma un cenu pieauguma, nepiemēroja sankcijas Krievijas mēslošanas līdzekļiem. 2022. gada jūlijā ASV Valsts kases departaments izdeva faktu lapu, lai precizētu, ka Krievijas mēslošanas līdzekļu pārdošana vai transportēšana uz Amerikas Savienotajām Valstīm ir atbrīvota no sankcijām. Par to pērnā gada septembrī ziņoja ASV lauksaimniecības departaments (USDA). Pēc Krievijas uzsāktā kara izraisītā mēslojuma cenu kāpuma ASV ir diversificējušas savus piegādes avotus un palielinājušas vietējās ražošanas atbalstu, bet ne atteikušās no tirdzniecības ar Krieviju šajā sfērā.
