Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.
Viena papildu brīvdiena var samazināt Latvijas ekonomikas apjomu (jeb iekšzemes kopproduktu) par 0,2%. Naudas izteiksmē tie būtu 80 miljoni eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 40 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju, aprēķinājis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
No vienas puses, brīvdienās samazinās ražošana, tāpēc lielākie zaudētāji būs Latvijas preču ražotāji un it īpaši eksportētāji. No otras puses, brīvdienās var pieaugt patēriņš, tāpēc apgrozījuma kāpumu var izjust tie tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas šajā papildu brīvdienā strādās. Ja daļa no šī patēriņa pieauguma būs importētās preces, tas atspoguļosies importa pieaugumā; kopā ar eksporta samazinājumu tas pasliktinātu Latvijas tirdzniecības bilanci. Var nedaudz samazināties arī valsts budžeta ieņēmumi, bet cenu līmenis - pieaugt, secinājis O. Krasnopjorovs.
Garākas brīvdienas, piemēram, Ziemassvētki un Lieldienas, dažus cilvēkus motivē ceļojumiem ārpus Latvijas (kas mazina patēriņu un tādējādi arī Latvijas ekonomikas apjomu). Taču daudziem mājās palikušajiem patēriņš palielinās visai ievērojami, kas gan daļēji kompensējas ar gausāku patēriņu dažās pēcsvētku dienās (ilgtermiņa lietošanas precēm - pat pēcsvētku nedēļās). Garajās brīvdienās diemžēl pastāv arī pārmērīga alkohola lietošanas un ar to saistītu autoavāriju un traumu riski.
O. Krasnopjorovs uzskata, ka Latvijā pilnīgi pietiek ar esošajām 12 papildu brīvdienām gadā.
“Brīvdienu sarakstu gan var aktualizēt - definējot katras konkrētās brīvdienas ietilpīgumu (ko tādu mēs kā sabiedrība varam paveikt brīvdienā, ko nespētu paveikt, ja tā būtu darba diena), par brīvdienām izvēloties dienas ar vislielāko sabiedrisko nozīmi. Bet, ja kāds vēlas atzīmēt citu sev īpašu dienu kā no darba brīvu, to var izdarīt uz ikgadējā atvaļinājuma rēķina. Darbam arvien vairāk kļūstot par cilvēku pašrealizācijas rīku (ne tik daudz iztikas avotu), cilvēki paši izvēlēsies gan savu darba slodzi, gan arī pensionēšanās vecumu. Tagad vēlos piebilst, ka arī brīvdienas radošo profesiju pārstāvjiem ir visai nosacīta lieta. Pamēģiniet piespiest paņemt papildu brīvdienu Īlonu Masku, aizliegt sportistam brīvdienā gatavoties olimpiskajām spēlēm vai māksliniekam zīmēt gleznu - šādi aizliegumi padarītu viņus nelaimīgus, arī sabiedrība kopumā zaudētu, ja radošie cilvēki pakļautos brīvdienu regulējumam. Tāpēc paredzu, ka ar brīvdienām nākotnē varētu būt tāpat kā ar darba slodzi un pensijas vecumu - nevis vienāds brīvdienu skaita standarts Īlonam Maskam un visiem pārējiem, bet katrs pats izvēlēsies, cik dienas vēlas strādāt un cik atpūsties. Droši var atpūsties arī vairāk, tikai šajā gadījumā darba alga būs zemāka - šādas ienākumu atšķirības nav jāizlīdzina ar nodokļiem un pabalstiem, jo tās rodas no cilvēka brīvprātīgās izvēles starp darbu sabiedrības labā un brīvo laiku,” uzsver O. Krasnopjorovs.
Pirms mēneša portālā “Mana balss” tika iesniegta iniciatīva piešķirt Lāčplēša dienai - 11. novembrim - oficiālu svētku dienas statusu, lai padarītu to par valstiski atzītu brīvdienu. “Lāčplēša dienas svarīgā nozīme Latvijas vēsturē tiek pieminēta, taču iedzīvotājiem nav nodrošināta iespēja to pilnvērtīgi atzīmēt un godināt mūsu valsts brīvības cīņās kritušos varoņus. Piešķirot Lāčplēša dienai oficiālu svētku dienas statusu, mēs veicināsim patriotisma un nacionālās vienotības stiprināšanu, jo Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties svētku pasākumos kopā ar ģimeni un sabiedrību, izjūtot piederību valstij un godinot tās vēsturi. Šāda diena kalpos arī kā vērtīga iespēja izglītot bērnus un jauniešus par Latvijas vēstures notikumiem un mūsu brīvības cīņu nozīmi, veicinot nacionālās identitātes attīstību. Šī diena nostiprināsies kā Latvijas brīvības un neatkarības simbols, kas atgādina par valsts pamatvērtībām un stiprina mūsu tradīcijas un vienotības garu,” norāda iniciatīvas iesniedzējs Andris Balcers. Līdz vakardienai bija savākti 12 tūkstoši parakstu. Iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.
Savukārt pirms četriem gadiem portālā “Mana balss “tika iesniegta iniciatīva noteikt 15. augustu - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus - par svētku dienu. Pēc iniciatīvas iesniedzēja teiktā, lielā daļā Eiropas Savienības valstu, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un daļā Vācijas, 15. augusts ir svētku diena. Mūsu kaimiņos - Lietuvā - 15. augusts ir svētku diena jau kopš 2000. gada.
Par šo iniciatīvu četru gadu laikā ir parakstījies nepilns tūkstotis iedzīvotāju.
Ja vēl pirms pieciem gadiem šāda ideja Latvijā šķita kā utopija, tad pēdējos mēnešos tā sāk iegūt konkrētākas aprises. Proti, līdz šā gada 11. decembrim Labklājības ministrija iespējamās izmaiņas Darba likumā, kas paredz četru dienu darba nedēļas iespēju, bija nodevusi publiskai apspriešanai. Labklājības ministrijas rosinājums - ļaut darba devējam un darbiniekam darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi. Atšķirībā no pašreizējās likuma normas, kas ļauj darba laiku pagarināt par vienu stundu, jaunais likumprojekts paredz iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām, tādējādi dodot iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt četrās dienās. Tas ļautu elastīgāk organizēt darba laiku, nesamazinot darbinieka darba samaksu. Vienlaikus tiktu saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.
Likumprojekts būs jāvērtē valdībai, bet gala vārds jāsaka Saeimai.
Tiesa, tas gluži nav tas pats, kas 2022. gadā platformā "manabalss.lv" iesniegtā iniciatīva "Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu". Par šo iniciatīvu ir parakstījušies vairāk nekā 15 tūkstoši iedzīvotāju. Iniciatīvas iesniedzējs skaidro, ka, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Būs vairāk brīvā laika arī turpinošām mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts.
2025. gadā tāpat kā līdz šim ir paredzētas 12 papildu brīvdienas. Lai svētki iznāktu garāki, divas darba dienas nākamgad tiks pārceltas, informē Labklājības ministrija.
2. maija darba diena, piektdiena, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu, 1. maiju, un sestdienu, 3. maiju, tiks pārcelta uz sestdienu, 10. maiju. Savukārt 17. novembra darba dienu, pirmdienu, kas iekrīt starp svētdienu, 16. novembri, un svētku dienu otrdienu, 18. novembri, pārcels uz sestdienu, 8. novembri
Rīkojuma projekts “Par darba dienas pārcelšanu 2025. gadā” tika pieņemts valdības sēdē jau šā gada aprīlī.
Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.
Saskaņā ar likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau daudzus gadus un kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi. Pārceļot darba dienu, tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tā tiek pārcelta, savukārt iedzīvotājiem ir nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.
Minētais rīkojums attiecas uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ir ieteikts ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
