Politiķu strīdu ugunīs: ļaut vai liegt adoptēt bērnus uz ASV

© Pixabay

Bez vecāku gādības palikušu bērnu adopcija uz ārvalstīm jau vairākus gadus ir viens no asākajiem politiķu strīdu iemesliem.

Ļaut bērnus adoptēt uz ārvalstīm vai to liegt, ierobežot vai kontrolējot atļaut?

Pēdējās izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, par kurām vienojusies Saeima, adopciju uz ārvalstīm sarežģīs, bet uz Amerikas Savienotajām valstīm adopcija faktiski tiks liegta. Vēl interesantāks ir deputātu lēmums izveidot Ārvalstu adopcijas komisiju, kas būs galvenā instance, kas izlems bērnu likteni. Tikmēr sociālajos tīklos aktivizējušies “Latvijas patrioti”, kuri uzskata, ka bērnam jāaug Latvijā. Kaut bērnunamā, bet Latvijā. Neviens nenoliegs, ka ārvalstu adopcijas jautājumi ir jāsakārto, tomēr - vai atbildīgās valsts iestādes pašlaik var likt roku uz sirds un teikt, ka Latvijā ir izdarīts viss, lai bērni, kuri dažādu apstākļu dēļ ir zaudējuši vecākus, varētu dzīvot ģimenēs?

Adopcija - strīdu krustugunīs

Ārvalstu adopcijas jautājums aktualizējās pirms apmēram sešiem gadiem, kad Labklājības ministrija virzīja priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai ierobežotu ārvalstu adopciju, vispirms - lai bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un pašlaik dzīvo audžuģimenēs vai ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos, nevarētu tik viegli un vienkārši nodot adopcijai uz ārvalstīm. Mainoties ministrijas politiskajai vadībai, mainījās arī uzstādījums par ārvalstu adopciju. Jautājums vairākkārt skatīts Saeimas komisijās, kurās parādījās virkne problēmu, kas saistītas ar ārvalstu adopciju, sākot no lēmuma pieņemšanas par konkrētu bērnu adopciju, par procesu, par bāriņtiesu darbu, beidzot ar pieņēmumu, ka Latvija, ļaujot adoptēt bērnus uz ārzemēm, nespēj, nevar vai nav ieinteresēta sekot, kā bērniem klājas jaunajā zemē pie jaunajiem vecākiem. Tajā pašā laikā ārvalstu adopcijas noliedzēji nāca klajā ar aizdomām, ka no Latvijas uz ārzemēm adoptētos bērnus nodod pāradopcijai, proti, no ģimenes, kas viņu adoptēja Latvijā, bērns tiek nodots citai ģimenei. Uz vairākām problēmām ārvalstu adopcijas procesā norādījis Tiesībsarga birojs.

Saeimas lēmums - ārvalstu adopcija tikai uz konvencijas valstīm

Aizvadītajā nedēļā Saeima trešajā lasījumā pieņēma jaunus grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas regulējumā par bērnu adopciju uz ārvalstīm. Šīs izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Tas nozīmē, ka ārvalstu adopcija būs iespējama tikai uz to valsti, kas būs pievienojusies šīm konvencijām vai arī būs noslēgts divpusējs līgums starp šo valsti un Latviju.

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš sacīja, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis komisijas uzmanības lokā tieši pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

Adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.

Likums arī paredz izveidot jaunu instanci - Ārvalstu adopcijas komisiju. Par tās izveidi, sastāvu un kompetenci jālemj Ministru kabinetam.

Likums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, bet līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsāktās adopcijas procesa uz ārvalstīm lietās tiks piemērota kārtība, kāda bija spēkā adopcijas procesa uzsākšanas brīdī.

Vai likums pret adopciju uz Ameriku?

Atklāti tas netiek pateikts, bet ir skaidrs, ka jaunie noteikumi liegs bērnus no Latvijas adoptēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Debatējot Saeimā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš sacīja, ka šajā priekšlikumā “ir ietvertas vairākas vienošanās starpvalstu līmenī, kurām būtu jābūt izpildītām, notikušām, parakstītām, lai mēs savu Latvijas pilsoni dotu uz adopciju ārpus Latvijas robežām”. Pēc A. Kaimiņa teiktā, Latvija ir pirmajā vietā pasaulē uz vienu miljonu iedzīvotāju bērnu adopcijas skaita ziņā. Visvairāk bērnu no Latvijas tiek adoptēti tieši uz Amerikas Savienotajām valstīm (ASV adopcijas veidā visvairāk bērnu no nonāk no Ķīnas, bet Latvija, pēc deputāta teiktā, ir 13. vietā).

Saeimas deputāts Juris Pūce savukārt norādīja uz faktu, ka šīs konvencijas ir ratificējušas vairums pasaules valstu, starp kurām ir valstis ar ļoti zemu tiesiskuma reitingu, un uz tām, lūk, bērnus no Latvijas varēs adoptēt. “Mēs uzskatīsim, ka Latvijas bērni tiek pietiekami aizsargāti, savukārt mūsu stratēģiskais sabiedrotais, lūk, nepietiekami aizsargā bērnus. Tā ir visas šīs normas pirmās daļas, tātad pirmās ievirzes jēga - pateikt, ka uz Amerikas Savienotajām Valstīm adopcijas būtu jāpārtrauc. Man personiski tas šķiet vienkārši nesaprotami, kādu signālu parlaments ar to vēlas dot,” savu viedokli pauda J. Pūce.

Latvija var pati parūpēties par saviem bērniem

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa atgādināja, ka likumā tagad būs iekļauti trīs priekšnoteikumi, lai būtu iespējama ārvalstu adopcija - Hāgas konvencija noteic starptautiskās adopcijas kārtību, divpusējais līgums - specifiskos adopcijas un uzraudzības noteikumus starp konkrētām valstīm, bet bērnu konvencija garantē tiesību ietvaru, bērnam nonākot jaunajā mītnes zemē. “Adopcijas komisija vērtēs atbilstību bērna labākajām interesēm,” sacīja politiķe. “Līdz šim bērnu interešu novērtēšanas mehānismu trūkuma dēļ starpvalstu adopcijas gadījumos visas iespējas nodrošināt Latvijas bērniem iespēju augt ģimenes vidē, saņemt aprūpi mūsu valstī nav pietiekami novērtētas.” Viņa minēja arī dažus pasākumus, ko Latvija ir darījusi, lai bērniem būtu iespējas augt Latvijā, piemēram, izveidotas specializētās audžuģimenes, sakārtots uzturlīdzekļu pabalstu jautājums aizbildņiem. “Nākamā gada prioritātes Labklājības ministrijai - profesionālas krīzes audžuģimenes pusaudžiem un uz ilglaicīgu piesaisti vērsta aprūpe,” teica E. Zālīte-Grosa. “Esmu pārliecināta, ka, būdama Eiropas Savienības un OECD dalībniece, Latvija spēj parūpēties par saviem bērniem.”

Vai tiešām var parūpēties par visiem?

Cits viedoklis Saeimas debatēs bija opozīcijas deputātiem, kuri kritiski vērtē situāciju bērnu aprūpē Latvijā. Saeimas deputāte Regīna Ločmele uzskata, ka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā “diemžēl ir mēģinājums aizliegt adoptēt Latvijas bāreņus uz vienu pasaules valsti - uz bagātāko pasaules valsti, uz Amerikas Savienotajām Valstīm”.

“ASV mums tagad tiek pasniegta kā briesmīga zeme, kur bērni tiek mocīti, un ka mēs, nepieņemot šo normu, liegsim šiem bērniem laimīgo dzīvi dzimtenē, Latvijā…

Nu nevar diemžēl Latvija pašlaik parūpēties par saviem bāreņiem. Runa ir pārsvarā par bērniem pusaudžiem, par bērniem ar invaliditāti, kuri šeit Latvijā nevienam nav vajadzīgi kā ģimenes locekļi uz visu mūžu. Jā, viņi tiek audžuģimenēs, bet audžuģimenēs viņi būs tikai līdz pilngadībai. Kas notiek ar tiem tālāk?” vaicāja R. Ločmele.

Svarīgākais