Premjere Evika Siliņa nepilnu diennakti pirms plānotā balsojuma par nākamo Latvijas bankas prezidentu pēkšņi paziņoja, ka koalīcija anulējusi Mārtiņa Kazāka un Reiņa Bērziņa izvirzīšanu par Latvijas Bankas prezidenta kandidātiem. Portāla nra.lv rīcībā ir informācija par patieso iemesls tik pēkšņai uzskatu maiņai.
Pēc pēdējās nra.lv pieejamās neoficiālas informācijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) politiķus preventīvi informējis, ka Latvijas bankas prezidenta amata kandidātam Reinim Bērziņam netiks izsniegta vajadzīgā līmeņa pielaide darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Vairāk par to var izlasīt šeit.
Neatkarīgi no vakarvakara notikumiem, Saeima gribētu atrast tādu prezidentu Latvijas Bankai, kurš spējīgs uzdot komercbankām, lai tās izsniedz daudz lētu kredītu, vēl lētāk apkalpo klientu savstarpējos norēķinus un nodrošina daudz lielāku ienesīgumu pensiju fondiem. Kāpēc šādas prasības nav izpildījis Mārtiņš Kazāks un vai vispār tās būtu izpildāmas?
Latvijas komercbanku darbības rādītāji tik tiešām bēdīgi un pasliktinājušies laikā, kopš Latvijas Bankas prezidents ir M. Kazāks. Galvenais pierādījums tam ir banku kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Pirmajā acu uzmetienā gan varētu šķist, ka kredītportfelis M. Kazāka pilnvaru laikā audzis, bet īstenībā to tikai mazliet uzpūtis eiro pirktspējas zudums. Kad M. Kazāks stājās amatā 2019. gada 21. decembrī, banku kredītportfelis, neskaitot starpbanku norēķinus, bija 13,1 miljards eiro. Jaunākajā komercbanku darba radītāju apkopojumā, kas datēts ar šā gada 30. septembri, kredītportfeļa apjoms pieaudzis līdz 16,4 miljardiem eiro. Jā, tas ir pieaugums par 3,3 miljardiem eiro jeb 25%, taču šāds pieaugums atpaliek no tieši tajā pašā laikā notikušā patēriņa cenu pieauguma par 34%, kādu to aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde. Vēl jo dziļāku atpalicību parāda salīdzinājums starp kredītportfeļa pieaugumu un legālā atalgojuma pieaugumu. Vidējās bruto algas izteiksmē šis atalgojums laikā no 2019. gada decembra līdz 2024. gada septembrim pieaudzis no 1 152 līdz 1 665 eiro, kas atbilst pieaugumam par 44%.
Banku kredītportfeļa reālās vērtības pazemināšanās ir gan cēlonis, gan sekas daudzu tautsaimniecībai nelabvēlīgu pārmaiņu kopumam, pret kuru kaut kā cīnīties vajag. Latvijas Bankas prezidenta pārvēlēšana šķita kā garām nelaižams gadījums, lai politiķi šo cīņu vismaz imitētu. Augstāko amatpersonu nomaiņa taču ir pasākums, kas tautai viegli uztverams. Tāpēc faktiski sašķēlās valdošā koalīcija, no kuras trijām partijām izvirzīti tika divi kandidāti. Premjeres partija “Jaunā vienotība” (JV) ar tās satelītu “Progresīvajiem” turējās pie vecās kārtības saglabāšanas koalīcijā un Latvijas Bankā, oficiāli piedāvājot M. Kazāka atstāšanu amatā uz nākamo amata termiņa laiku. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) piedāvāja iecelt par LB prezidentu Reini Bērziņu. Viņš publiski visbiežāk stādīts priekšā kā valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs, taču interese, kādu izraisīja viņa izvirzīšana LB prezidenta amatam, ir novedusi pie visai pārsteidzošiem atklājumiem, ka tagad viņam “var sanākt devītais amats, kuru viņš vienlaikus ieņems”.
Protams, ka jebkāda šķelšanās koalīcijā ir medusmaize opozīcijai. Ar to domātas izredzes kādai vai kādām no opozīcijas partijām nonākt koalīcijā ar pieeju valsts naudas apsaimniekošanai, kuras robeža ar izsaimniekošanu ir praktiski nenosakāma.
Konkrētajā reizē opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) R. Bērziņu reklamēja daudz uzkrītošāk nekā ZZS. “Atbalsts ir pilnīgs, mēs redzam, ka šobrīd Latvijai ir vajadzīgs nevis makroekonomists, teorētiķis, bet finansists,” vakar, t.i., dienu pirms Saeimas darba kārtībā pieteiktajām LB prezidenta vēlēšanām plašsaziņas līdzekļiem pauda LPV Saeimas frakcijas deputāts Edmunds Zivtiņš. Tādējādi ZZS radās iespēja ar sava kandidāta reklamēšanu neaizrauties, kaut mazliet ietaupot attiecību bojāšanu ar nominālajiem koalīcijas partneriem. LPV uznācienu ZZS varēja paredzēt, zinot to, kas plašākām aprindām tiek norādīts tagad, ka R. Bērziņa sieva ieņem valdes locekles amatu vairākos uzņēmumos, kas pastarpināti pieder LPV līdera Aināra Šlesera sievai, dēlam un sievasmātei. Taču, šķetinot šādā veida attiecības tālāk, atklājās JV pārstāvošā finanšu ministra Arvila Ašeradena atbildībā esošās “Altum” finansējums A. Ašeradena dēla firmai.
Vakarvakara notikumi norisinājās tā, ka tos var aprakstīt kā kādā karaļvalstī pirms tūkstoš gadiem: viss bija sagatavots galma apvērsumam pēc signāla, par kādu izvēlēta karoga nomaiņa tornī, kur glabājas karalistes zelts, bet karalienes uzticamie sargi nozāģēja šim karogam kātu un vismaz nākamajā dienā to vicināt vairs nebija iespējams.
Ne senatnē, ne tagad apvērsumi nenotiek gluži bez iemesliem. Vakar “Neatkarīgā” kā galveno no tiem izcēla tagadējās valdības un tās vadītājas Evikas Siliņas bezpalīdzību piedāvāt risinājumu “Rail Baltica” būvniecības problēmām. Tagad palūkosimies, vai LB prezidenta un konkrēti R. Bērziņa spēkos būtu mainīt komercbanku darbošanos Latvijā. Par pamatu šādam apskatam kalpo aizvakar notikusī LB prezidenta amata pretendentu izjautāšana Saeimas Budžeta komisijā.
Jāatgādina arī par to, ka gan koalīciju, gan opozīciju 14. Saeimā pārstāv vairākas partijas. Viena koalīcijas un trīs opozīcijas partijas iezīmējušās R. Bērziņa atbalstītājos, bet savrup palikusī opozīcijas partija “Stabilitātei!” ir piedāvājusi LB prezidenta amatam savu kandidātu Pāvelu Kuzminu. Tādējādi partija parāda sevi un krāj atpazīstamību nākamajām Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, bet reālu izredžu aktuālajās LB prezidenta vēlēšanās tai nav. Tajās vietu aizsituši politiskie ilgdzīvotāji, kas gadu desmitiem auduši politisko, saimniecisko un personisko attiecību tīklus. Šādā aspektā iespējams aprakstīt ne vien R. Bērziņu, bet arī M. Kazāku ar sievu Dainu, kura 2011. gadā iesoļoja politikā vienā kohortā ar E. Siliņu un līdz 11. Saeimas deputātes vietai tika. Arī tam varētu būt bijusi nozīme, kāpēc M. Kazāks 2019. gadā kļuva par LB prezidentu. Viņa kandidatūras atsaukšana tagad neizslēdz viņa atkārtotu izvirzīšanu vēlāk.
Tāpēc jautājums, vai M. Kazāku ietverošais grupējums nav izniekojis viņiem dāvāto sabiedrības uzticību un juridiskās pilnvaras. Vai Latvijā ir cilvēki, kuri spēs šīs pilnvaras izmantot labāk, pareizāk, efektīvāk, godīgāk?
Par savu darbošanos LB prezidenta amatā M. Kazāks stāsta, ka viņam nācies novērst sekas tam, ko viņš pielīdzināja ceļu satiksmes negadījumam. Bankas 2018. gadā “atdūrās pret stabu” - pret aizliegumu piedalīties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Šo aizliegumu Latvijai deva ārēji spēki pēc tam, kad Latvija nebija paklausījusi brīdinājumiem, kādus, pēc M. Kazāka teiktā, Latvija sākusi saņemt jau 2006. gadā. Vēl desmit gadus vēlāk, 2016. gadā Latvijai nācās vismaz kaut kā reaģēt uz tādiem signāliem. Tika nomainīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un uzlikti kaut nelieli naudas sodi dažam bankām, kas bija pieķertas vienā konkrētā krāpšanas shēmā. Taču banku darbību kopumā tas mainīja maz, līdz kamēr ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) 2018. gada 13. februārī pieteica sankcijas “ABLV Bank”, kuru dēļ banka praktiski tūlīt savu darbību izbeidza, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 16. februārī aizturēja toreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Tas nu gan vairs neļāva bankām turpināt darbību iepriekšējā veidā. Belziens bankām bija viens no iemesliem, kāpēc Saeimas vēlēšanas 2018. gada rudenī ieviesa lielas pārmaiņas Latvijas politisko spēku izkārtojumā. Tika izveidota Krišjāņa Kariņa pirmā valdība un viņš 2019. gada 20. februārī izdeva vairākus rīkojumus, kas sabiedrībai tika pasniegti ar apzīmējumu “finanšu sektora kapitālais remonts". Rīkojumu izpildes nodrošināšanai 2019. gada jūlijā kārtējo reizi tika nomainīti FKTK vadītāji un gada beigās tagadējā amatā nonāca M. Kazāks.
“Kapitālā remonta” būtība tāda, ka bankas ir padarītas par valsts iestādēm, kuru pamatpienākums ir vākt un nodot citām valsts iestādēm ziņas par banku klientiem. Šīs iestādes, savukārt, informāciju no bankām apkopo un nodod tālāk saviem ārzemju uzraugiem ar cēlu mērķi pierādīt, ka nekāda naudas mazgāšana Latvijā vairs nenotiek. Katrs var iedomāties atbilstoši savai informētības jeb samaitātības pakāpei, cik daudz no šādi savāktās informācijas tiek izmantota vietējo skandālu un krimināllietu fabricēšanai.
Ja SAB direktors otrdien publiski solīja pētīt R. Bērziņu vēl mēnesi, bet trešdien sniedzis par viņu negatīvu atzinumu, tad to visvieglāk saprast kā signālu no ārzemēm, ka nekādas nesaskaņotas izmaiņas banku darbībā šeit nav pieļaujamas; jeb vietējais varas aparāts pats šādu signālu noorganizēja un tagad uz to atsaucas.
Kopš 2018. gada notikušās izmaiņas banku darbībā tādas, ka bankas nodrošina sev peļņu, aizvien sašaurinot savu klientu bāzi un pakalpojumus līdz minimumam, kura izpildei banku darbinieki vajadzīgi ne klientu, bet datora apkalpošanai. Tālāk dators nodrošina algu pārskaitījumus no uzņēmumiem pie darbiniekiem un no darbiniekiem uz citiem uzņēmumiem, kuri sniedz komunālos pakalpojumus vai tirgo preces.
Banku tagadējais darbības modelis dod bankām labu peļņu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, atskaites par aizdomīgu darījumu neesamību starp standartpārskaitījumiem spēj ģenerēt mākslīgais intelekts, kura uzturēšana izmaksā lētāk nekā cilvēku algošana. Vēl jo vairāk bankas ietaupa, samazinot to darbinieku skaitu, kuri spējīgi organizēt kredītu izsniegšanu. Otrkārt, valsts atlīdzība par pareizajām ziņām ir atļauja bankām neierobežoti celt kontu apkalpošanas tarifus, uz kuru apmēru aplūkotajā komisijas sēdē viskonsekventāk norādīja P. Kuzmins. M. Kazāks un R. Bērziņš māja ar galvām, ka arī tarifu samazināšanas prasību izvirzīšana bankām būtu starp viņu veicamajiem darbiem. Vakarvakara notikumos ir saskatāms mājiens atlikt šos darbus uz vēlāku, ka tik ne uz neierobežoti ilgu laiku.
