Pieaugums degvielai līdz pat par 15 centiem litrā - izskan skarba prognoze tuvākai nākotnei

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Viņš tiek lūgts komentēt pašreizējās degvielas cenas, un kādas ir prognozes par degvielas cenu izmaiņām tuvākajā laikā, ņemot vērā arī akcīzes nodokļa palielinājumu nākamajā gadā?

"Atgādināšu, ka aptuveni pusi no degvielas cenas veido naftas produktu cena biržā, otra puse ir nodokļi, tirgotāju izdevumi, uzcenojums utt. Naftas cenai biržā 2024.gadā ir bijušas izmaiņas līdz ar ģeopolitiskajiem notikumiem. Pati augstākā naftas cena bija 92 dolāri barelā aprīlī, kad būtiski saasinājās Tuvo Austrumu konflikts starp Izraēlu un "Hamās" un potenciālo Irānas iesaisti. Tajā brīdī naftas cenas pieauga, jo liela daļa no Tuvo Austrumu valstīm ir naftas eksportētājas un atrodas tuvu Sarkanajai jūrai, pa kuru tiek transportēti vairāk nekā 10% no pasaules naftas. Ja ģeopolitisko faktoru dēļ ir apgrūtināti loģistikas ceļi, tad, protams, tas var potenciāli ierobežot naftas piedāvājumu tirgū, un tāpēc arī tirgus parasti cenu ziņā diezgan asi reaģē un šādiem satricinājumiem. Savukārt zemākais cenu līmenis tika novērots šogad septembrī, kad cena bija 68 dolāri par barelu, jo šajā brīdī Tuvo Austrumu konflikta saspīlējums sāka atslābt. Naftas cena visu gadu ir apmēram 70-90 dolāru robežās un šobrīd ir nedaudz virs 70 dolāriem. Salīdzinot ar citiem iepriekšējiem gadiem, šogad naftas cenai milzīgas svārstības nav bijušas.

Ja runājam par nākamo gadu, tad analītiķi uzskata, ka naftas cena, visticamāk, būs starp 70 un 80 dolāriem par barelu, bet, protams, prognozes nākamajam gadam vienmēr ir loterija. Cīnīsies piedāvājuma faktors ar pieprasījuma faktoru. Piedāvājuma faktors ir ģeopolitiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Ja tur kaut kas notiek, tad naftas piedāvājuma apjomu tirgū tas ietekmē negatīvi. Savukārt jaunievēlētā ASV prezidenta Trampa politika varētu būt vērsta uz to, ka jāturpina palielināt naftas ieguve ASV, kas savukārt būtu pretējs efekts Tuvo Austrumu ietekmei. Jāskatās arī, ko darīs naftas eksportētājvalstis jeb OPEC, jo viņiem līdz šim ir bijis plāns turpināt naftas ieguves samazināšanas politiku, lai tādā veidā radītu deficītu tirgū un spiestu cenas uz augšu. Līdz šim gan šāda politika nav nesusi milzīgus rezultātus. Piedāvājuma pusē ir ļoti dažādi faktori, kurš no tiem būs svarīgāks, tas ir lielais jautājums.

Savukārt pieprasījuma pusē ir divi galvenie faktori. Viens faktors ir ekonomiskā izaugsme pasaulē, jo straujāka tā būs, jo lielāks būs pieprasījums, savukārt otrs faktors ir atjaunojamās enerģijas attīstības tendences. Atjaunojamā enerģija dod zināmu efektu - atjaunojamās enerģijas veidu kļūst arvien vairāk, mainot saražotās enerģijas īpatsvaru un kaut kādā mērā arī mazinot fosilās degvielas veida patēriņu.

Ja runājam par Latviju, tad nākamgad ir paredzēts palielināt akcīzes likmi benzīnam par 2,7 centiem litrā un dīzeļdegvielai par 3,2 centiem litrā. Jāatzīst, ka neviens palielinājums mūsu nozarē nav apsveicams, un skaidrs, ka tas negatīvi ietekmēs mūsu ražotāju konkurētspēju un ekonomiku kopumā. Tajā pašā laikā visi saprotam, ka ekonomika mums stagnē, izdevumi militārajai rūpniecībai ir jāpalielina, tādēļ valdība cenšas papildu līdzekļus iegūt no nodokļu izmaiņām, tostarp akcīzes likmju izmaiņām. Akcīzes likmes mēs vērtējam kopumā Baltijas valstīs, un vismaz provizoriski izskatās, ka Lietuvā un Igaunijā akcīzes likmes nākamgad palielināsies vēl vairāk nekā Latvijā, kas nozīmē, ka starptautisko pārvadājumu ziņā mūsu valsts transporta uzņēmumi nebūs motivēti uzpildīt degvielu citās valstīs, kas ir laba ziņa Latvijas akcīzes nodokļa provizoriskajam apjomam.

Savukārt vēl tālākā nākotnē aktualitāte būs ETS 2 jeb Emisiju tirdzniecības sistēma, kurā no 2027.gada tiek iekļauts arī transporta segments. Tas nozīmēs, ka ikvienam degvielas tirgotājam par katru pārdoto litru un tādā veidā radīto CO2 apjomu būs jāpērk CO2 kvotas, un to cenu pašlaik ir grūti prognozēt. Bāzes scenārijs, kas daudz kur ir figurējis, ka cena varētu būt 45 eiro par CO2 tonnu, ja tas tā būs, tad tas varētu radīt sadārdzinājumu degvielai par 15 centiem litrā. Tas nozīmē, ka 2027.gadā nodokļu un nodevu ietekme tieši uz fosilo degvielu veidiem kļūs arvien jūtamāka un sadārdzinās fosilās degvielas cenas, kas savukārt nozīmē, ka alternatīvie degvielas veidi ar zemākiem CO2 izmešiem kļūs arvien konkurētspējīgāki.