Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – AS "European Energy", SIA "Eolus", SIA "EWE Neue Energien", SIA "Enery" un AS "Latvenergo" – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.
Šo lēmumu uzņēmumi pieņēma pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurskatāmo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (Environment, Social, Government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.
“Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības, lai uzlabotu asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēlē un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā. Mēs kā vēja enerģijas asociācijas biedri gadu garumā esam mudinājuši asociācijas vadību mainīties un padarīt asociācijas darbu demokrātiskāku, vairāk iesaistot arī tās biedrus, lai celtos gan pašas asociācijas tehniskās, tirgzinības, regulācijas kompetences līmenis, kā arī tā spētu piesaistīt papildu biedrus, kuri šobrīd, redzot pārvaldības procesus pašā organizācijā, nogaida ar savu dalības lēmumu. Kopš 6. decembra asociācijas kopsapulces mēs esam zaudējuši ticību asociācijas spējai mainīties, esošais asociācijas pārvaldības modelis nav savienojams ar mūsu izpratni par labu pārvaldību, tāpēc šī gada 16. decembrī esam lēmuši izstāties no asociācijas,” teikts no VEA izstājušos uzņēmēju izplatītajā kopīgajā viedoklī.
AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko uzsver, ka "vēja enerģijas asociācija, kas sākotnēji apvienoja dažus Latvijas un ārvalstu kapitāla uzņēmumus, paplašinoties acīmredzot ir raisījusi arī citu komersantu paļāvību uz VEA kā visas nozares interešu pārstāvi”. “Taču VEA ir realizējusi merkantilu un šauras komersantu grupas interešu pārstāvniecību gan valsts institūcijās, gan medijos. No savas puses esam VEA aicinājuši neradīt vienpusēju viedokli par būtiskiem asociācijas jautājumiem, rēķināties ar visu biedru iniciatīvām, kā arī nelikt šķēršļus jaunu biedru uzņemšanai organizācijā. Lai novāktu šķēršļus nozares vispusīgai interešu pārstāvībai un būtiski paātrinātu atjaunīgās enerģētikas attīstību Latvijā, aicinām veidot jaunu, demokrātisku vēja un atjaunīgās enerģētikas attīstības organizāciju,” teica Ilvija Boreiko.
"SIA "Eolus" vienmēr ir uzsvērusi, cik nozīmīga ir uzņēmuma dalība asociācijā, lai kopīgi pārstāvētu industrijas intereses, dalītos labākajā praksē un zināšanās, kā arī veicināt ilgtspējīgu un atjaunojamo enerģiju nākotnē,” norāda SIA "Eolus" valdes locekle Inga Āboliņa. “Tomēr realitātē mēs esam novērojuši izaicinājumus saistībā ar Vēja enerģijas asociācijas pārvaldības principiem. Asociācijas padome apstiprina pati sevi, tai ir plašas veto tiesības un ievērojama ietekme uz asociācijas viedokļa veidošanu un politiskajiem priekšlikumiem, daudzreiz nesaskaņojot vai pat neinformējot biedrus, tai skaitā mūs. Šāda pārvaldības pieeja ir pretrunā ar SIA "Eolus" vērtībām, kas balstās uz caurskatāmību, cieņpilnu sadarbību un vienlīdzīgu visu dalībnieku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā.”
SIA "EWE Neue Energien" izpilddirektors Artūrs Toms Plešs skaidro: "Enerģētikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. Tuvākajos gados Latvijā notiks ievērojams uzrāviens vēja parku attīstībā un būvniecībā. Tas prasa nozares kopīgu darbu, kopīgu redzējumu, lai palīdzētu Latvijai sasniegt enerģētisko neatkarību un drošību. Tādējādi arī asociācijas darbam ir jākļūst daudz strukturētākam, demokrātiskākam, un jābūt arī skaidriem pārvaldības principiem. Diemžēl centieni padarīt asociāciju atvērtāku un caurskatāmāku nav raduši dzirdīgas ausis asociācijas padomē. Pārstāvot starptautisku uzņēmumu, kura pamatā ir skaidri un caurskatāmi pārvaldības principi, redzam, ka dalība asociācijā ir tiešā pretrunā ar šīm vērtībām. Tādēļ esam lēmuši par izstāšanos no Vēja enerģijas asociācijas. Atbalstām Latvijas mērķus klimata un enerģētikas politikas jomā, tomēr aicinām nepieļaut nedemokrātisku un necaurskatāmu lēmumu pieņemšanu un saglabāt uzticību Latvijas tiesiskajiem principiem.”
Taču vai nedemokrātiskums ir vienīgais iemesls, kāpēc uzņēmēji pamet VEA? Enerģētiķis Māris Kuņickis intervijā “nra.lv” stāsta, ka pārstāv uzņēmumu “K2 Ventum”, kas attīsta vēja parku Sakas pagastā.
“Esam jau diezgan tālu tikuši. Pirms gada nolēmām, ka jāiestājas asociācijā. Uzrakstījām iesniegumu, aizgāja mūsu pārstāvji uz tikšanos. Tikšanās bija ļoti īsa - mums pateica, ka nederam asociācijai, jo paužam savu atsevišķu viedokli par dažiem jautājumiem, un mums norādīja, ka ar šādu pieeju nebūs iešana asociācijā. Mums nevis atteica, bet atlika iestāšanos, pamatojot to ar kaut kādiem nesaprotamiem argumentiem. Lai gan asociācijas mājaslapā ir rakstīts par demokrātisku pārvaldi un visu biedru viedokļa respektēšanu. Man šķita, ka asociācija ir kas tāds, kas apkopo visu biedru viedokļus un tad nonāk pie tāda kā “vidēji svērtā viedokļa”, kas apmierinātu visus biedrus. Ja kādi punkti neapmierina, tad par tiem runā, līdz tie ir izdiskutēti. Taču acīmredzot šī asociācija nav tas gadījums. Papētījām šo asociāciju rūpīgāk un konstatējām, ka tā faktiski ir triju uzņēmēju rokās, kuri ir VEA padomē. Asociācijas statūti nosaka, ka tie, kuri maksā lielo biedra naudu - 10 000 eiro gadā - automātiski iegūst vietu padomē. Vēl tur ir viens biedrs, kurš iegūst vietu padomē uz mūžiem un nevar tikt neievēlēts.
Mūsu izpratnē asociācijas valdei un padomei būtu jābūt veidotai tā, ka kopsapulcē valdes un padomes locekļi un vadība tiek ievēlēta, nevis pēc principa, kurš maksā, tas nodrošina savu pārstāvniecību vadībā. Esam runājuši ar pieciem nozares pārstāvjiem, kuri no asociācijas ir izstājušies. Daudzos jautājumos par vēja enerģētikas attīstību mūsu viedokļi sakrita, bet mūsu viedoklis nesakrita ar asociācijas vadības viedokli,” sacīja M. Kuņickis, piebilstot, ka pēc VEA atteikuma uzņēmums iestājies LAEF.
Viņš iesaka papētīt asociācijas vadību un uzņēmumus, kurus viņi pārstāv. Ja to izdara, ka tad skaidri iezīmējas viena lieta, par kuru asociācijas vadībai ar daļu uzņēmumu ir lielas domstarpības. Proti, šobrīd tiek apspriesti elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi. Viņš stāsta, ka 2022. gadā, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bija ļoti augstas elektroenerģijas cenas, un daudzi uzsāka attīstīt atjaunojamos energoresursus - saules parkus un vēja parkus. Visi gribēja ātri uzbūvēt un pārdot elektroenerģiju par augstu cenu, kas ir normāli no biznesa viedokļa. Tajā brīdī bija spēkā tādi normatīvie akti, kas noteica, ka pieslēguma jaudu vēja stacijām var saņemt tikai tad, ja ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, bet saules stacijām var to saņemt bez ietekmes uz vidi novērtējuma. Ietekmes uz vidi novērtējums ir process, kas aizņem aptuveni trīs gadus.
“Tad bija tāds mirklis, kad visi pēkšņi metās izņemt pieslēgumus uz saules elektrostacijām. Tur neko daudz nevajadzēja - uzraksti iesniegumu, parādi, ka tev ir zeme. Tā rezultātā visas brīvās jaudas tika “aizsistas”. Ja papētām biedrus vēja asociācijas vadībā, tad redzams, ka tieši viņi ir tie, kas ir 2022. gadā pieteikuši saules jaudas. Un tagad jau vairāk nekā gadu viņi cenšas panākt, lai normatīvie akti atļauj viņiem konvertēt saules jaudu atļaujas uz vēja jaudu - lai tiek akceptēti viņu tā saucamie hibrīdprojekti, kuros var apvienot saules un vēja jaudu.
Te ir būtiska atšķirība starp viņiem un mūsu uzņēmuma, un vēl piecu uzņēmumu, kas izstājās, viedokli.
Mēs esam sekojuši likumdošanai, kur bija noteikts, ka jāpabeidz ietekmes uz vidi novērtējuma process un tad var saņemt jaudu. Pašlaik apspriežamajos likuma grozījumos ir viens punkts, kas vajadzīgs tikai viņiem un ko viņi ir ielobējuši pašreizējā drafta versijā, ka saules stacijām, kurām ir izstrādāts un pabeigts projekts par pieslēguma apakšstaciju, uz gadu tiek ļauts rezervēt sev papildu jaudas vēja enerģijai, kamēr viņi pabeigs ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, un pārējiem tad jāsēž rindā un jāgaida. Un tikai tad, ja viņi ietekmes uz vidi novērtējumu nepabeigs, tad pārējie, kas ietekmes uz vidi novērtējumu ir pabeiguši, tiks pie brīvajām jaudām. Jāuzsver, ka šajā iecerētajā grozījumu punktā runa ir par pieslēguma apakšstaciju, nevis par visu ražošanas staciju, nevis par saules parku vai vēja parku.
Šī ir tēma, ap kuru konflikts pašlaik eskalējas. Viena uzņēmumu grupa pārstāv viedokli, ka vajag atjaunojamo energoresursu tirgu “hibridizēt” un dot šo ekskluzīvo iespēju saules stacijām pārveidoties par arī vēja stacijām. Savukārt mēs kopā ar citu attīstītāju grupu pārstāvam viedokli, ka visiem jābūt vienādiem noteikumiem, ejam pēc sacensību principa - kurš pirmais pabeidz ietekmes uz vidi novērtējumu, tas tiek pie šā pieslēguma, kas, manuprāt, ir godīga konkurence. Domāju, ka šīs ir viens no jautājumiem un galvenais jautājums, kas eskalēja konfliktu un veicināja uzņēmumu izstāšanos no asociācijas,” uzsvēra M. Kuņickis.
Šie uzņēmēji ir pauduši viedokli, kas ir pret šādiem likuma grozījumiem, bet, kā viņš noprot, viņi asociācijā netika uzklausīti. VEA vadība tikai turpināja “bīdīt” savu līniju, nerespektējot biedru viedokli, lai gan šis biedru viedoklis pārstāv VEA vairākumu - daudzus uzņēmumus, daudzus projektus un daudzus megavatus.
“Redzot, ka viedoklis tiek ignorēts un netiek grozīti arī VEA statūti, lai asociācijas vadību varētu ievēlēt demokrātiski, virkne biedru no VEA ir jau izstājušies. Savukārt uzņēmums, kuru pārstāvu es, nemaz nestāsies tajā iekšā. Mēs esam iestājušies Eiropas Vēja enerģijas asociācijā, kas apkopo visus lielākos Eiropas vēja enerģijas ražotājus.
Neņemos prognozēt, kā šī lieta beigsies un kādi grozījumi likumā tiks pieņemti, taču uzņēmēju grupa, kas iebilst pret nepamatotu priekšrocību došanu atsevišķiem tirgus dalībniekiem, apmeklē Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes un tur pauž savu nostāju. Mēs ļoti ceram, ka politiķi mūsos ieklausīsies un tomēr atstās spēkā godīgas konkurences principus,” teica M. Kuņickis.
