Vācijā šoku izraisa elektrības cenas, kādas Latvijā ir norma

Vācijā skandāls un vainīgo meklēšana par to, ka pagājušajā ceturtdienā elektrības cena kaut uz vienu tur stundu sasniedza 936,28 eiro par megavatstundu (MWh).

Jaunais elektrības cenas rekords sasniegts apmēram uz to pašu laiku, kad jau var droši teikt, ka šogad Vācija sasniegs svarīgu atskaites punktu pa “zaļo kursu” nospraustajā ceļā - pusi no sava enerģijas patēriņa nosegs ar atjaunojamiem energoresursiem. Tad kā tā var būt, ka enerģija no gaisa (no gaisa kustības - no vēja) un gaismas izrādās dārgāka nekā enerģija no fosilajiem energoresursiem, kas jāizrok vai jāizsūknē no pazemes un jāved uz Vāciju tūkstošiem kilometru? Ir pamats kļūt tramīgiem un aizdomīgiem, vai nākamie rekordi atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā nenovedīs pie nākamajiem elektrības cenu rekordiem.

Sauli aizsedzošs mākonis dārgāks par karu Ukrainā

Pagājušās ceturtdienas notikumus gan nevar kvalificēt par brīnumu vai notikumu, kas piedzīvots pirmo reizi pasaulē. Nē, vācieši ir līdzīgus notikumus jau piedzīvojuši tik bieži, ka par izdomājuši speciālu vārdu to apzīmēšanai. Šis vārds ir “Dunkelfleute” - saliktenis, kura pirmā daļa atbilst latviešu valodas vārdam “tumsa” un otrā daļa - daudz kam, kas attiecas uz mieru vai miegu. Tātad te domāta tāda meteoroloģisko apstākļu kombinācija, kad Saules gaismas maz mākoņu dēļ vai naktīs nemaz, un kad arī vēja nav. Enerģētiķi un ne tikai enerģētiķi zina, kas tādā gadījumā jādara. Protams, ka jāiekur krāsnis ogļu vai gāzes termoelektrostacijās. Vācijā tā arī izdarīja un elektroapgādi nodrošināja, taču par cenu, kas mājsaimniecības kaitina, bet ražotājiem liek apdomāt un jau izmēģināt, kā tehniski un juridiski nokārtot darba apturēšanu brīžos, kad elektrības cenas Vācijā sasniedz rekordus.

Rekordi tiek fiksēti attiecībā pret iepriekšējiem rekordiem, kādi bija noturējušies kopš 2022. gada augusta. Toreizējais elektrības cenas maksimums fiksēts 671 eiro/MWh augstumā atbilstoši rekordiem, kādi tobrīd atzīmēti arī dabasgāzes tirgū. Dabasgāzes biržas cenas rekords Eiropā (EU Natural Gas TTF - Price) bija 339,20 eiro/MWh 2022. gada 22. augustā, bet ap 200 eiro/MWh šī cena noturējās visu mēnesi. Taču tādā gadījumā jautājums, kāpēc elektrības cena tik augsta tagad, kad dabasgāzes cena tieši 12. decembrī tajā pašā biržā bijusi 40,35 eiro/MWh. Turklāt šāda cena reprezentē šī energonesēja cenu aptuveno līmeni jau ilgu laiku. Kopš 2022. gada rudens nav atkārtojusies ažiotāža, kuras dēļ Latvija un citi gribētāji nodrošināt 2022./2023. gada apkures sezonu pirka gāzi par 2022. gada augusta cenām. Tagad izrādās, ka dārgāku elektrību nekā toreiz var saražot arī no gandrīz desmit reizes lētākas gāzes.

Vācijā šūpojas cenas un valdība

Vācijas gadījumā jāpatur vērā tas, ka 2022. gadā tur vēl tika ekspluatētas trīs atomelektrostacijas, kuras apturēja 2023. gada aprīlī atbilstoši nosacījumiem, ar kādiem tika sastiķēts triju partiju vairākums Vācijas Reihstāgā (parlamentā). Tagad tas jau izjucis un tieši vakar (16. decembrī) Reihstāgā notika debates par uzticību mazākumvaldībai. Kā jau bija gaidāms, parlaments atlaida valdību un arī pats sevi, jo Vācijā valdības gāšana nozīmē pirmstemiņa parlamenta vēlēšanas.

Piņķerīgāk ir aprakstīt elektrības ieguvi no akmeņoglēm. To izmantošanas sākums bija sākums Vācijas industrializācijai ar diviem ieguvumiem, kas svarīgi šajā stāstā par enerģētiku. Pirmais ieguvums ir Vācijas kā preču ražošanas un eksporta lielvalsts tēls, no kura daudzi vācieši negrib atteikties neatkarīgi no tā, cik šis tēls jau ir tāls no īstenības. Otrais ieguvums ir strādnieku šķira, par kuras politisko pārstāvi skaitās sociāldemokrātu partija - līdz nākamās valdības izveidošanai vēl amatā atstātā premjera partija. Tāpēc sociāldemokrāti bija ar mieru koalīcijas izveidošanas dēļ ziedot “zaļajiem” atomelektrostacijas, bet ne ogļu elektrostacijas. Par to slēgšanu “zaļajiem” nākas cīnīties, rīkojot tračus pie ogļu raktuvēm un kurtuvēm. Protams, arī tādā veidā var radīt gan problēmas enerģētikai, gan iemeslus un ieganstus celt elektrības cenas. Tagad vācieši mēģina tikt skaidrībā, kāpēc no viņu termoelektrostaciju jaudas enerģijas iztrūkuma brīdī tika izmantotas labi ja divas trešdaļas.

Energobagātajā Skandināvijā sākusies rosība

Par upuri elektrības cenu lēcienam Vācijā kļuva arī norvēģi, kuriem tas bijis pilnīgs pārsteigums. Viņi ir devuši mājvietu elektrības biržai “NordPool” un iekārtojušies tā, lai varētu noteikt zemas elektrības paši sev un augstas cenas tai elektrības daļai, ko viņi eksportē. Taču biržas tirdzniecības noteikumi ir rakstīti, neparedzot tik straujas svārstības elektrības piedāvājumā, kādas rada ražošanas balstīšana uz vēja un saules enerģijas izmantošanu. Kamēr lauvas tiesu elektrības deva termoelektrostacijas, tikmēr tā nevarēja notikt, bet enerģijas iztrūkuma brīdī elektrības cenas Vācijā pacēlušas elektrības cenas arī Norvēgijā reizes divdesmit virs norvēģiem pierastā līmeņa. Norvēģijā esot enerģētikas ministrs, kas nosaucis šo situāciju par “absolūtu ķezu” (absolute Scheissituation - situācija Norvēģijā šeit pārstāstīta pēc tās apraksta vācu valodā) un piesolījis ierobežot elektrības eksportu. Ja Norvēģija to tiešām darītu, tad lielākā cietēja izrādītos Dānija. Vācieši šaubās, vai Norvēģija uzdrošināsies tā rīkoties. Vēl būtu daudz kam jānotiek, lai Eiropa kaut vai tikai enerģijas tirgū nonāktu līdz situācijai, kas pazīstama no Padomijas sabrukuma gadiem. Bija taču tāds moments, kad Latvija un daudzas citas Padomijas administratīvās vienības veidoja muitas iestādes ar mērķi neļaut izvest no šīm teritorijām nekādus resursus, sākot ar kastroļiem un beidzot ar būvmateriāliem.

Elektrības cenu palēciens esot aizsniedzies arī līdz Zviedrijai, kur tas aktivizējis runas par atomenerģētikas jaudu palielinājuma paātrināšanu. Zviedri tic iespējai iegūt būtisku daudzumu elektrības ne no vienas lielas, bet no vairākām mazām jauna tipa atomelektrostacijām. Šāda ticība parlamenta deklarācijas līmenī ir pausta arī Igaunijā, kurai ļoti pārskatāmā nākotnē jāizbeidz degakmens dedzināšana.

Par enerģētiku atbildīgās Latvijas iestādes pauž gatavību apmeklēt pirmo darbojošos mazjaudas (“modulāro” un vēl savādāk dēvētu, jo ir vairākas konkurējošas idejas, kā tieši realizēt elektrības ieguvi) atomelektrostaciju un tad tūlīt ķerties pie rēķināšanas, vai Latvijai tāda elektrības ieguve būtu izdevīga.

Baltijā maksā daudz un dzīvo mierīgi

No 12. decembra trakumiem elektrības cenu ziņā Latvijai ir izdevies izvairīties jeb atpirkties ar to, ka elektrības cenas šeit caurmērā augstākas nekā jebkur citur, kur elektrības sākumcena (biržas cena bez elektrības pārvades un sadalēs izmaksām un visu cenu reizināšanas ar nodokļiem) tiek noteikta “NordPool” biržā. Kopš Igaunijā apsīkst degakmens dedzināšana, elektrības cenas arī tur cēlušās un tāpēc cenas izlīdzinājušas visā Baltijā. Elektrības deficītu Lietuvā un visā Baltijā noteica Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana kā kategorisks priekšnoteikums Baltijas valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Kaut uz vienu stundu (12. decembrī no plkst. 18 līdz 19) sasniegtais elektrības cenu rekords Vācijā ir izraisījis satraukumu par tādiem izdevumiem un rūpniecības konkurētspējas zudumu, kāds Baltijā ir dzīves norma. Ja vienu dienu Vācijā elektrības patērētāji arī vidēji samaksāja vairāk nekā Latvijā, tad caurmerā viņi un pārējie eiropieši tomēr maksā mazāk, kā to rāda elektrības cenu salīdzinājums uz šodienu, 17. decembri noteiktajām “NordPool” cenām eiro/MWh: