Dārza dzīve

Mēs pierodam rūpēties par saviem istabas augiem kā par ģimenes locekļiem – laistīt, mēslot, pārstādīt, novērot. Taču vai vienmēr vairāk rūpju nozīmē arī labākus rezultātus? Dabas ritmā ir periodi, kad viss kļūst klusāks – tāpat arī augiem var būt vajadzīgs “atvaļinājums”, kurā tie atgūst spēkus, raksta “The Spruce”.

Šovasar saimniecei savā dārzā izdevies izaudzēt 2,45 m garu liliju ar neskaitāmiem, vismaz 18 ziediem.

Lai arī augi neprot runāt, arvien vairāk pētījumu pierāda, ka tie spēj sazināties. Zinātnieki ir novērojuši pārsteidzošu augu spēju apmainīties ar informāciju – gan caur sakņu sistēmu, gan ar smaržvielām gaisā. Tas, kas kādreiz šķita tikai dabisks instinkts vai nejaušība, šodien tiek uzskatīts efektīvu “saziņas valodu”, raksta “National Geographic”.

Gandrīz katrā mājsaimniecībā ir kāda burciņa ar sen aizmirstiem vitamīniem vai uztura bagātinātājiem, kam derīguma termiņš jau sen beidzies. Ne vienmēr tie ir tukši - ko darīt ar šiem atlikumiem? Skaidro “RecyclingCenters.org”.

Augstā ūdens līmeņa dēļ Gulbenē privātmājas dārzā bebri nograuzuši augļu kociņus.

Orhidejas daudziem no mums patīk to skaistuma un relatīvi vieglās kopšanas dēļ, taču tikai viena kļūda to kopšanā var izraisīt auga pūšanu, raksta “Express”.

Jauni, zaļi, kraukšķīgi un svaigi gurķīši ir īsta vasaras garša! Tomēr patiešām garšīgi tie ir tikai tad, kamēr ir vēl stingrie un kraukšķīgi - savītis gurķis nerosina apetīti. Kā tos saglabāt svaigus ilgāk un atjaunot to sākotnējo garšu un kraukšķīgumu? Raksta “postimees.ee”.

Lai gan augusts jau iezīmē vasaras beigas, dārzkopības sezona nebūt nav galā. Tieši šobrīd ir īstais brīdis atjaunot podu kompozīcijas, aizvietot izziedējušos augus un izmantot iespēju iegūt gan dekoratīvu, gan ēdamu rezultātu vienlaikus. Daudzas kultūras dīgst un aug ātri, un līdz rudenim vēl var paspēt tikt pie svaigiem zaļumiem, saknēm un ziediem, raksta “gardeningknowhow.com”.

Garšaugi ne tikai papildina ēdienu garšu, bet arī piešķir tam dzīvīgumu un svaigumu. Taču bieži vien svaigi nopirktie vai dārzā izaudzētie garšaugi ātri kļūst vārgi un zaudē savu aromātu. Kā tos pareizi uzglabāt? Stāsta “The Kitchn”.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar Valdemārpils bibliotēku trešdien, 30.jūlijā, plkst.16 aicina ikvienu interesentu uz izzinošu pasākumu "Svešinieki Latvijas dabā", A informēja DAP Slīteres Nacionālā parka vecākā dabas izglītības speciāliste Baiba Ralle.

Jūlijā šie ziedi sasniedz savu ziedēšanas kulmināciju: puķu dobes ir skaistos pumpuros. Tomēr karstums var visu sabojāt: hortenzijas var izkalst vai saslimst. Lai pārliecinātos, ka centieni nav veltīgi, izmantojiet padomu.

Pārtikas produkti ar negatīvu vai nulles kaloriju daudzumu ir pretrunīgi, neskatoties uz to popularitāti diētu vietnēs. Vai tādi pastāv? Ideja ir tāda, ka ķermenis patērē tikpat daudz (vai vairāk) enerģijas, lai sagremotu izvēlētos augļus vai dārzeņus, nekā tas nodrošina.

Redīsi, spināti, salāti, diļļu sēklas – ko vēl paspēt? Lai arī vasara jau rit pilnā sparā, tas nenozīmē, ka dārza sezona tuvojas beigām. Tieši otrādi – jūlija sākums ir lielisks brīdis dārza otrajam vilnim. Daudzi dārzeņi un zaļumi aug ātri un ir pateicīgi atkārtotai sējai, sniedzot ražu vēl pirms rudens. Lūk, ko vari sēt jau tagad, lai no zemes līdz šķīvim vēl paspētu izaudzēt svaigus labumus, raksta “growveg.com” eksperti.

Daudzi dārznieki ir saskārušies ar augiem, kurus ir vieglāk iestādīt nekā vēlāk no tiem atbrīvoties - šie agresori braši vairojas un cīņā par dzīvojamo platību apspiež savus kaimiņus, bet izrakt tos, lai pilnībā atbrīvotos no tiem, var būt gandrīz neiespējami. Dārznieks Drū Svainstons rakstā žurnālam "Homes and Gardens" pastāstīja, kādus augus viņš nekad nestādītu savā dārzā.

Ja apnicis cīnīties ar laputīm, kāpuriem vai citām dārza nelūgtajām radībām, ir labas ziņas – palīgus vari izaudzēt pats. Ir augi, kuru aromāts, ēteriskās eļļas un pat ziedu krāsa spēj aizbiedēt kaitēkļus un piesaistīt derīgos kukaiņus. Turklāt tie labi izskatās un daži – arī lieliski garšo, raksta “gardeningknowhow.com”.

Ir vasara, tieši arbūzu sezonas vidū. Un tiešām ir īstais laiks griezt arbūzus šķēlēs (vai kubiņos; ir daudz arbūzu griešanas metožu) un baudīt vēsu, atsvaidzinošu augli, kad ārā kļūst pārāk karsts.

Tā nav tikai priede. Tā ir kā neliels kalna fragments tavā dārzā — stingra, klusa un gleznaina ar neticami garām skujām. Un, jā, pareizi ir rakstīt “Pinus × ‘Joppi’”, ar hibrīda zīmi, jo tā ir divu spēcīgu sugu — Pinus mugo (kalnu priedes) un Pinus nigra (melnās priedes) — krustojums, iesaka dārzkope Antra Batraka.

Ir ziedi, kas kopš neatminamiem laikiem tiek uzskatīti par veiksmes un labklājības simboliem. Tie tika stādīti nevis ražas vai skaistuma dēļ, bet gan tāpēc, lai justos, ka būsiet drošībā un harmonijā.

Šobrīd teju vai ikviens dārzs var lepoties ar šobrīd tik ļoti modē esošo peoniju jeb “pujeņu” ziedēšanu - lielas, smaržīgas, sievišķīgas un vienlaikus valdonīgas - peonijas jau sen vairs nav tikai vecmāmiņu dārzu rota. Tās ir atgriezušās arī “Pinterest” iedvesmotās mājās, kāzu pušķos, modes fotosesijās un pat parfimērijā. Bet ko mēs patiesībā zinām par šiem greznajiem ziediem? Peoniju noslēpumos dalās “CountryLiving.com”.

Vai tu zināji, ka mulču var uzbērt ļoti destruktīvi? jautā dārzkope Antra Batraka.

Šogad kādā piemājas dīķī Gulbenē atrasta vēl viena interesanta krāsojuma vardīte – tai ir zilas krāsas aizmugures kājiņas. Jau rakstīts, ka bērni piemājas dīķī Gulbenes pusē 2023. gadā atrada neparastas krāsojuma vardīti, kas tolaik izraisīja zinātnieku interesi. Tāpēc šis interesantais atradums atkal piesaistīja Matisonu ģimenes uzmanību un viņi neparastā krāsojuma vardes foto nosūtīja Rīgas zoodārzam.

Daudzi cilvēki sapņo par privātmāju ar savu dārzeņu dārzu. Taču Somijā ir gluži pretēji: lielākā daļa cilvēku dzīvo privātmājās, tomēr gandrīz neviens neaudzē dārzeņus. Kāds ir šīs tradīcijas iemesls? Un kur somi iegūst svaigus zaļumus?