Lai arī augi neprot runāt, arvien vairāk pētījumu pierāda, ka tie spēj sazināties. Zinātnieki ir novērojuši pārsteidzošu augu spēju apmainīties ar informāciju – gan caur sakņu sistēmu, gan ar smaržvielām gaisā. Tas, kas kādreiz šķita tikai dabisks instinkts vai nejaušība, šodien tiek uzskatīts efektīvu “saziņas valodu”, raksta “National Geographic”.
Kad kāds augs saskaras ar apdraudējumu, piemēram, to sakož kukainis, tas izdala specifiskas ķīmiskas vielas - fitohormonus, kas izplatās gaisā un ko uztver blakus esošie augi. Tādējādi tuvumā esošie augi reaģē, pastiprinot savas aizsargspējas, piemēram, ražojot vairāk rūgtu vielu vai mainot lapu struktūru, lai kļūtu mazāk pievilcīgi kaitēkļiem.
Interesanti, ka šādu aizsardzības mehānismu novēro arī telpaugiem. Ja kāds augs tiek bojāts vai stresā, tas izdala tā sauktos "brīdinājuma" savienojumus, ko sajūt citi augi tajā pašā telpā. Līdzīgi novērojumi veikti ar piparmētru, tomātu, bazilika un pat parastā fikusa augiem - augi spēj “paziņot” viens otram par sausumu, slimībām vai fizisku bojājumu.
Zinātnieki arī secinājuši, ka augi “izvēlas”, ar ko dalīties informācijā - biežāk to darot ar savas sugas augiem vai citiem augiem, kas aug līdzīgā vidē. Šī aizsardzības stratēģija attīstījusies gadu tūkstošiem ilgā evolūcijā.
Vēl viens komunikācijas veids ir caur zemes apakšā esošo sēņu tīklu - tā dēvēto “Wood Wide Web”. Ar tā palīdzību augi var apmainīties ar barības vielām un signāliem pat lielos attālumos. Mājas apstākļos šo mijiedarbību mazāk jūtam, bet tā eksistē arī podiņos, kur augsnes mikroflora ir bagātāka.
Šīs zinātniskās atziņas maina mūsu priekšstatu par augiem - tie nav vienkārši dekoratīvi objekti, bet sarežģītas, jūtīgas būtnes ar spēju reaģēt un pielāgoties. Iespējams, tieši tāpēc dažiem cilvēkiem ir sajūta, ka "augi jūt", kas notiek ap tiem, un sarunājas ar tiem. Un izrādās - tas tā patiešām var būt!