Istabas augi bieži tiek slavēti par spēju attīrīt gaisu, uzlabot pašsajūtu un padarīt mājokli mājīgāku. Taču internetā nereti sastopams arī apgalvojums, ka augi spēj pasargāt mājokli no pelējuma. Vai tā patiešām ir? Atbildi meklē “Royal Horticultural Society”.
"Katru svētdienu apleju visus telpaugus" – tā dara daudzi telpaugu īpašnieki. Tas šķiet vienkāršs un ērts veids, kā neaizmirst par augu kopšanu, tomēr dārzkopības eksperti brīdina – augi nepazīst kalendāru. Laistīšana vienā un tajā pašā dienā katru nedēļu bieži vien nozīmē, ka vieni augi saņem pārāk daudz ūdens, bet citi – pārāk maz, skaidro “Better Homes & Gardens”.
Pēc makaronu vārīšanas lielākā daļa cilvēku ūdeni vienkārši izlej izlietnē, taču pēdējā laikā sociālajos tīklos arvien biežāk parādās padoms to izmantot telpaugu un dārza augu laistīšanai. Vai tas tiešām ir labs veids, kā pabarot augus, vai tomēr kārtējais interneta mīts?
Ja uz telpauga augsnes virskārtas parādās balts pelējums, daudzi internetā iesaka pavisam vienkāršu risinājumu – uzkaisīt nedaudz maltā kanēļa. Sociālajos tīklos šis paņēmiens tiek slavēts kā dabisks veids, kā cīnīties ar sēnītēm un pasargāt augus no bojāšanās.
Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku guļamistabā izvieto istabas augus ne tikai interjera dēļ, bet arī cerībā uzlabot miega kvalitāti. Sociālajos tīklos regulāri parādās ieteikumi turēt pie gultas lavandu, sansevjēru vai alveju, jo tie it kā palīdzot gulēt mierīgāk un vieglāk atslābināties - bet vai tam patiešām ir zinātnisks pamats?
Vai regulāra laistīšana ir pietiekama, lai telpaugi būtu zaļi un dzīvīgi? Pieredzējuši augkopji apstiprina – tikai ar regulāru laistīšanu vien nepietiek, un telpaugi drīz vien sāks nīkuļot. Iemesli slēpjas gan gaisā, gan podā, gan augsnē, un tos bieži vien ir viegli novērst, ja zinām, par ko jārūpējas, raksta “BetterHomesAndGardens.com”.
Orhidejas tiek uzskatītas par prasīgiem istabas augiem. Laika gaitā tās var ražot arvien mazāk ziedu. Ja orhidejām pašlaik ir tikai daži ziedi, dārznieki iesaka vienkāršu mājas līdzekli, kas veicina auga īpaši skaistu un bagātīgu ziedēšanu.
Apkures sezonā istabas augi bieži sāk izskatīties bēdīgi – lapas dzeltē, kalst gali, augšana apstājas vai augs pēkšņi pavisam nomet lapas. Tas nenozīmē, ka augs ir slims vai gājis bojā - vairumā gadījumu tā ir reakcija uz izmaiņām vidē, un ar dažiem vienkāršiem soļiem situāciju var būtiski uzlabot, raksta “Home&Garden”.
Alveja ir izturīgs sukulents, taču nepareizos apstākļos tā sāk vīst un kalst - tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar tā kopšanu. Eksperti no “Martha Stewart” piedāvā efektīvus veidus, kā augu glābt.
Ziemā daudzi pamana nepatīkamu, mitru vai pat pelējumam līdzīgu aromātu, kas nāk no istabas augu podiem. Tas nav tikai traucējoši — šī smarža signalizē par procesiem augsnē, kas var kaitēt gan augam, gan telpas mikroklimatam. Par laimi, lielākoties to var novērst ātri un bez sarežģītiem līdzekļiem, raksta “plantcaretoday.com”.
Nav iespējams dzīvniekam izskaidrot, ka konkrēts priekšmets var nodarīt kaitējumu. Labākais, ko var darīt, ir aizvākt bīstamo priekšmetu pēc iespējas tālāk.
Ziemā augi pārdzīvo īstu pārbaudījumu – dienas kļūst īsākas, gaiss dzīvoklī kļūst sausāks, bet temperatūras svārstības starp dienu un nakti ietekmē to augšanas ritmu. Lai gan daudziem šķiet, ka augi ziemā vienkārši “atpūšas”, patiesībā tie turpina dzīvot – tikai lēnāk, taupīgāk un daudz jūtīgāk pret vides apstākļiem. Kā par tiem rūpēties ziemā, skaidro “Green living”.
Ja līdz oktobrim pelargonija no sulīga krūma ir pārvērtusies par kociņu ar pāris lapām galotnē, visticamāk, tas nav tāpēc, ka tuvojas ziema. Pēc pieredzējušu dārznieku domām, vainojama nepareiza kopšana.
Orhidejas ir vieni no iemīļotākajiem istabas augiem, pateicoties to izsmalcinātajam izskatam, ilgajam ziedēšanas periodam un diezgan vienkāršajai kopšanai. Īpaši populāri ir falenopši - tie ir nepretenciozi, ilgi zied un labi aug telpās. Tomēr, lai tie skaisti ziedētu, jāzina daži knifi, kā pareizi tos apgriezt, raksta “Express”.
Mēs pierodam rūpēties par saviem istabas augiem kā par ģimenes locekļiem – laistīt, mēslot, pārstādīt, novērot. Taču vai vienmēr vairāk rūpju nozīmē arī labākus rezultātus? Dabas ritmā ir periodi, kad viss kļūst klusāks – tāpat arī augiem var būt vajadzīgs “atvaļinājums”, kurā tie atgūst spēkus, raksta “The Spruce”.
Lai arī augi neprot runāt, arvien vairāk pētījumu pierāda, ka tie spēj sazināties. Zinātnieki ir novērojuši pārsteidzošu augu spēju apmainīties ar informāciju – gan caur sakņu sistēmu, gan ar smaržvielām gaisā. Tas, kas kādreiz šķita tikai dabisks instinkts vai nejaušība, šodien tiek uzskatīts efektīvu “saziņas valodu”, raksta “National Geographic”.
Orhidejas daudziem no mums patīk to skaistuma un relatīvi vieglās kopšanas dēļ, taču tikai viena kļūda to kopšanā var izraisīt auga pūšanu, raksta “Express”.