Vasarā ir plašas iespējas sviestmaizītes papildināt ar dažādiem produktiem, lai tās būtu aromātiskākas un pikantākas – sviestam var pievienot dažādus produktus, un tas iegūs atšķirīgu garšu un krāsu.
«Nu jau krietnu laiku esmu mainījis attieksmi pret ēdienu. Es ieturos nevis ēšanas pēc, lai pieliktu pilnu vēderu, bet cenšos sev sagādāt veselīgas un, protams, arī garšīgas maltītes, jo pareizam uzturam ir ļoti liela nozīme.
Saldie pipari – tomātu, kartupeļu un baklažānu radinieki no nakteņu dzimtas – tika atklāti līdz ar Ameriku. Kamēr eiropieši 16. un 17. gadsimta mijā brīnījās par neredzēto augu un prātoja, vai tas maz ēdams, Dienvidamerikas un Vidusamerikas pamatiedzīvotāji to kultivēja jau vismaz deviņus gadu tūkstošus.
Kaperi pieder pie tiem pārtikas produktiem, ko ēdienkartē tradicionāli iekļauj svētkos, ne tik daudz ikdienā. Iespējams, ka daudzi kulinārijas receptēs ir tikai dzirdējuši par tiem un īsti pat nezina, kā izmantojams šis neparastais krūmveida augs.
«Man ļoti patīk gatavot ēst. Tas ir viens no ikdienā veicamajiem darbiem, kas šķiet aizraujošs un rada prieku. Tiesa, tas prasa daudz laika un arī līdzekļu, ja gribas uzmeistarot kaut ko īpašu,» spriež interjera dizainere Zane Skalberga.
Vienīgais plašākai sabiedrībai daudzmaz pazīstamais ēdiens, kurā izmantotas biešu lapas, ir zupa. Nav slikta, bet vai jūs bieži to vārāt? Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš, ieraugot biešu lapas savā šķīvī, saka – nē, paldies, es neēdu zāli.
Tie, kuri pievērš uzmanību tam, ko ēd un cik izvēlētie produkti ir veselīgi, priekšroku dod ekoloģiskai pārtikai, kas nopērkama tirgū un specializētos veikalos.
«Daudziem manas paaudzes cilvēkiem ir ļoti saspringts dienas režīms – mācības ir jāsavieno ar darbu vienā vai vairākās vietās, arī ar vaļaspriekiem un izklaidēm. Un tad šajā prioritāšu sarakstā ēst gatavošana un pati ēšana tiek atvirzīta krietni vien tālu. Ēdiena kultu nepiekopju,» saka Latvijas Radio ziņu žurnālists un Latvijas Televīzijas laika ziņu vīrs Toms Bricis.
«Nesen ar mammu pārrunājām, kāpēc man ir tik liela interese par ēst gatavošanu. Un tad viņa atcerējās, ka es jau kopš četru gadu vecuma esot aizrāvusies Egila Zariņa Rīta miksli un mēģinājusi kaut ko meistarot līdzi ekrāna varoņiem.
Kad rukolas vārds tikko sāka parādīties ceļojumu aprakstos un kulinārijai veltītās apcerēs, tam bija nedaudz snobiska pieskaņa – lūk, tur, Vidusjūras zemēs un arī tepat smalkos restorānos šie salāti ir parasta lieta, bet jūs par tādiem pat dzirdējuši neesat.
Senos laikos esot bijis tā, ka līgotāji Jāņatēvam prasījuši alu un Jāņamātei – ne tikai sieru, bet arī citus gardumus, piemēram, siltus raušus. Lai notiek, samīcīsim kārtīgu porciju rauga mīklas – sanāks visvisādi rauši, gan sāļi, gan saldi.
Daļa cilvēku stresa apstākļos jūt lielāku izsalkumu nekā parasti, tāpēc ar lielu kāri dodas pie ledusskapja, bet citi pat neskatās uz ēdienu un spiež sevi kaut ko ieēst.
Nu tad ņemam groziņu un ejam zemenēs uz dārzu, uz tirgu vai kur nu katram ir tāda izdevība. Tautā joprojām cirkulē uzskats, ka vasaras sezonā jāapēd vismaz desmit kilogramu zemeņu.
Virtuve ir mājokļa daļa, kur īpaši liela nozīme racionālam un ērtam iekārtojumam. Lai šajā vitāli svarīgajā telpā būtu patīkami saimniekot un uzturēties, svarīga ir ne vien mēbeļu funkcionalitāte, bet arī izskats, forma un krāsa.
Brokoļi, kuriem jāsmaržo pēc svaigiem zaļumiem, ir vieni no uzturvielām bagātākajiem dārzeņiem, kas piedāvājumā ir visu gadu. Saldētos brokoļos ir tikpat daudz uzturvielu kā svaigos.
Kad rūpnieciski ražotie atspirdzinošie dzērieni izpelnās veselīga uztura aizstāvju kritiku vai arī vairs nav pa kabatai, atliek vien pievērsties limonādes gatavošanai mājās.
Mazliet piemirstas garšas restaurāciju var piedzīvot arī uz... skatuves. Tā nesen esot noticis ar Dailes teātra jauno aktrisi Initu Dzelmi, kad viņas atveidotajai Nezināmajai Mihaila Gruzdova iestudētajā izrādē Noslēpumainā zvaigzne vienā epizodē jāgrauž burkāni.