virtuve

«Nesen ar mammu pārrunājām, kāpēc man ir tik liela interese par ēst gatavošanu. Un tad viņa atcerējās, ka es jau kopš četru gadu vecuma esot aizrāvusies Egila Zariņa Rīta miksli un mēģinājusi kaut ko meistarot līdzi ekrāna varoņiem.

Kad rukolas vārds tikko sāka parādīties ceļojumu aprakstos un kulinārijai veltītās apcerēs, tam bija nedaudz snobiska pieskaņa – lūk, tur, Vidusjūras zemēs un arī tepat smalkos restorānos šie salāti ir parasta lieta, bet jūs par tādiem pat dzirdējuši neesat.

Senos laikos esot bijis tā, ka līgotāji Jāņatēvam prasījuši alu un Jāņamātei – ne tikai sieru, bet arī citus gardumus, piemēram, siltus raušus. Lai notiek, samīcīsim kārtīgu porciju rauga mīklas – sanāks visvisādi rauši, gan sāļi, gan saldi.

Daļa cilvēku stresa apstākļos jūt lielāku izsalkumu nekā parasti, tāpēc ar lielu kāri dodas pie ledusskapja, bet citi pat neskatās uz ēdienu un spiež sevi kaut ko ieēst.

Nu tad ņemam groziņu un ejam zemenēs uz dārzu, uz tirgu vai kur nu katram ir tāda izdevība. Tautā joprojām cirkulē uzskats, ka vasaras sezonā jāapēd vismaz desmit kilogramu zemeņu.

Virtuve ir mājokļa daļa, kur īpaši liela nozīme racionālam un ērtam iekārtojumam. Lai šajā vitāli svarīgajā telpā būtu patīkami saimniekot un uzturēties, svarīga ir ne vien mēbeļu funkcionalitāte, bet arī izskats, forma un krāsa.

Brokoļi, kuriem jāsmaržo pēc svaigiem zaļumiem, ir vieni no uzturvielām bagātākajiem dārzeņiem, kas piedāvājumā ir visu gadu. Saldētos brokoļos ir tikpat daudz uzturvielu kā svaigos.

Kad rūpnieciski ražotie atspirdzinošie dzērieni izpelnās veselīga uztura aizstāvju kritiku vai arī vairs nav pa kabatai, atliek vien pievērsties limonādes gatavošanai mājās.

Mazliet piemirstas garšas restaurāciju var piedzīvot arī uz... skatuves. Tā nesen esot noticis ar Dailes teātra jauno aktrisi Initu Dzelmi, kad viņas atveidotajai Nezināmajai Mihaila Gruzdova iestudētajā izrādē Noslēpumainā zvaigzne vienā epizodē jāgrauž burkāni.

Gribas šokolādi. Ir brīži, kad mums tā gluži vienkārši pienākas, piemēram, eksāmenu laikā vai intensīvas fiziskas slodzes periodā.

Atslodzes dienas var traktēt dažādi. Viens no variantiem – neēst neko, tikai dzert ūdeni vai zāļu tēju. Ja organisms jūtas labi, tad to var darīt.

«Ēst ga­ta­vo­ša­na man sa­gā­dā bau­du, šo pro­ce­su ne­uz­tve­ru ne kā slo­gu, ne kā ap­grū­ti­nā­ju­mu,» at­klāj ak­tri­se An­na Štei­na. «Attieksme pret vir­tu­ves dar­biem vei­do­jas jau ģi­me­nē. Ja cil­vēks ir au­dzis mā­jās, kur kār­tī­gi ga­ta­vo ēst, tad viņš pie­rod pie šā­da rit­ma un to ie­vē­ro arī vē­lāk, kad sāk dzī­vot pat­stā­vī­gi.

Dzir­dot par tē­jas la­ba­jām īpa­šī­bām, prā­tā nāk an­gļu li­te­ra­tū­ras kla­si­ķu dar­bi. Ta­jos bie­ži kā­da no va­ro­nēm ir omu­lī­ga tan­te vai vec­mā­mi­ņa, ku­ra gā­dī­gi pie­dā­vā ci­tiem ta­sī­ti tē­jas un uz­ska­ta to par uni­ver­sā­lu lī­dzek­li pret vi­sām dzī­ves lik­stām.

Lai ar kādām domām un jūtām katrs cilvēks sagaida Mātes dienu, tomēr jauka ir tradīcija, ka šajā dienā bērni cenšas māmiņu iepriecināt, pasniedzot pašu gatavotas dāvaniņas un čaklāk nekā citkārt palīdzot mājas solī.

«Man ir prieks un gandarījums par tiem jaukajiem mirkļiem, kad varu kopā ar saviem dēliem, viņu otrajām pusītēm un viņu atvasītēm apsēsties pie saimes galda, ieturēt gardu maltīti un ar visiem aprunāties. Tagad katrs jau ir savā dzīvē, tāpēc šie mūsu kopā būšanas mirkļi šķiet īpaši nozīmīgi,» uzsver optikas studijas Lonija līdzīpašniece Lonija Kossoviča.

Visbiežāk pastēte, kuru liekam uz sviestmaizēm, ir gatavota no aknām. Sātīga, ērti lietojama un plašā sortimentā nopērkama, tā iekarojusi popularitāti.

Olas ir plaši izplatīts un lēts pārtikas produkts, kuras bieži apēdam brokastīs. Olās esošās uzturvielas ir noturīgas pret karstumu, tāpēc, tās pietiekami ilgi cepot vai vārot, tiek iznīcinātas, iespējams, esošās salmonellas baktērijas.

Lieldienās nav jāpaliek bez saldumiem, vai ne? Gadā ir pietiekami daudz citu dienu, kad no tiem var un pat vajag atturēties.

Turpinās Laikmetīgās mākslas centra rīkotā festivāla SURVIVAL KIT lekciju cikls nākotn-ĒŠANA.

Latviešu valodā vārds «svaigēšana» ir labskanīgs un sevišķi vilinoši izklausās pavasarī, kad patiešām gribas kaut ko tādu ļoti, ļoti svaigu. «Kā tā?» sacīs cilvēki, kuri ir nevis svaigēdāji, bet «parastie» ēdāji, «mēs taču arī lietojam svaigus produktus– ne jau vecus!» Laikam gan precīzāk svaigēšanas būtību atspoguļo angliskais apzīmējums raw foodism jeb rawism, kas, burtiski tulkojot, nozīmētu– «jēlēšana», tātad– termiski neapstrādātu produktu ēšana.