Vienīgais plašākai sabiedrībai daudzmaz pazīstamais ēdiens, kurā izmantotas biešu lapas, ir zupa. Nav slikta, bet vai jūs bieži to vārāt? Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš, ieraugot biešu lapas savā šķīvī, saka – nē, paldies, es neēdu zāli.
Tie, kuri pievērš uzmanību tam, ko ēd un cik izvēlētie produkti ir veselīgi, priekšroku dod ekoloģiskai pārtikai, kas nopērkama tirgū un specializētos veikalos.
«Daudziem manas paaudzes cilvēkiem ir ļoti saspringts dienas režīms – mācības ir jāsavieno ar darbu vienā vai vairākās vietās, arī ar vaļaspriekiem un izklaidēm. Un tad šajā prioritāšu sarakstā ēst gatavošana un pati ēšana tiek atvirzīta krietni vien tālu. Ēdiena kultu nepiekopju,» saka Latvijas Radio ziņu žurnālists un Latvijas Televīzijas laika ziņu vīrs Toms Bricis.
«Nesen ar mammu pārrunājām, kāpēc man ir tik liela interese par ēst gatavošanu. Un tad viņa atcerējās, ka es jau kopš četru gadu vecuma esot aizrāvusies Egila Zariņa Rīta miksli un mēģinājusi kaut ko meistarot līdzi ekrāna varoņiem.
Kad rukolas vārds tikko sāka parādīties ceļojumu aprakstos un kulinārijai veltītās apcerēs, tam bija nedaudz snobiska pieskaņa – lūk, tur, Vidusjūras zemēs un arī tepat smalkos restorānos šie salāti ir parasta lieta, bet jūs par tādiem pat dzirdējuši neesat.
Senos laikos esot bijis tā, ka līgotāji Jāņatēvam prasījuši alu un Jāņamātei – ne tikai sieru, bet arī citus gardumus, piemēram, siltus raušus. Lai notiek, samīcīsim kārtīgu porciju rauga mīklas – sanāks visvisādi rauši, gan sāļi, gan saldi.
Daļa cilvēku stresa apstākļos jūt lielāku izsalkumu nekā parasti, tāpēc ar lielu kāri dodas pie ledusskapja, bet citi pat neskatās uz ēdienu un spiež sevi kaut ko ieēst.
Nu tad ņemam groziņu un ejam zemenēs uz dārzu, uz tirgu vai kur nu katram ir tāda izdevība. Tautā joprojām cirkulē uzskats, ka vasaras sezonā jāapēd vismaz desmit kilogramu zemeņu.
Virtuve ir mājokļa daļa, kur īpaši liela nozīme racionālam un ērtam iekārtojumam. Lai šajā vitāli svarīgajā telpā būtu patīkami saimniekot un uzturēties, svarīga ir ne vien mēbeļu funkcionalitāte, bet arī izskats, forma un krāsa.
Brokoļi, kuriem jāsmaržo pēc svaigiem zaļumiem, ir vieni no uzturvielām bagātākajiem dārzeņiem, kas piedāvājumā ir visu gadu. Saldētos brokoļos ir tikpat daudz uzturvielu kā svaigos.
Kad rūpnieciski ražotie atspirdzinošie dzērieni izpelnās veselīga uztura aizstāvju kritiku vai arī vairs nav pa kabatai, atliek vien pievērsties limonādes gatavošanai mājās.
Mazliet piemirstas garšas restaurāciju var piedzīvot arī uz... skatuves. Tā nesen esot noticis ar Dailes teātra jauno aktrisi Initu Dzelmi, kad viņas atveidotajai Nezināmajai Mihaila Gruzdova iestudētajā izrādē Noslēpumainā zvaigzne vienā epizodē jāgrauž burkāni.
«Ēst gatavošana man sagādā baudu, šo procesu neuztveru ne kā slogu, ne kā apgrūtinājumu,» atklāj aktrise Anna Šteina. «Attieksme pret virtuves darbiem veidojas jau ģimenē. Ja cilvēks ir audzis mājās, kur kārtīgi gatavo ēst, tad viņš pierod pie šāda ritma un to ievēro arī vēlāk, kad sāk dzīvot patstāvīgi.
Dzirdot par tējas labajām īpašībām, prātā nāk angļu literatūras klasiķu darbi. Tajos bieži kāda no varonēm ir omulīga tante vai vecmāmiņa, kura gādīgi piedāvā citiem tasīti tējas un uzskata to par universālu līdzekli pret visām dzīves likstām.
Lai ar kādām domām un jūtām katrs cilvēks sagaida Mātes dienu, tomēr jauka ir tradīcija, ka šajā dienā bērni cenšas māmiņu iepriecināt, pasniedzot pašu gatavotas dāvaniņas un čaklāk nekā citkārt palīdzot mājas solī.
«Man ir prieks un gandarījums par tiem jaukajiem mirkļiem, kad varu kopā ar saviem dēliem, viņu otrajām pusītēm un viņu atvasītēm apsēsties pie saimes galda, ieturēt gardu maltīti un ar visiem aprunāties. Tagad katrs jau ir savā dzīvē, tāpēc šie mūsu kopā būšanas mirkļi šķiet īpaši nozīmīgi,» uzsver optikas studijas Lonija līdzīpašniece Lonija Kossoviča.
Visbiežāk pastēte, kuru liekam uz sviestmaizēm, ir gatavota no aknām. Sātīga, ērti lietojama un plašā sortimentā nopērkama, tā iekarojusi popularitāti.