virtuve

Labam tomātam ir jāsmaržo pēc tomāta, saka lietpratēji. Izredzes atrast kvalitatīvus, smaržīgus un garšīgus vietējos tomātus ir no jūlija līdz oktobrim.

Seleriju dēvē par augu, kas atdod cilvēkiem sevi visu, proti, saknes, lapas un kātus. Atdod arī C vitamīnu, šķiedrvielas, kāliju, magniju un ēteriskās eļļas, kā arī piešķir ēdienam savu diezgan spēcīgo garšu, kura var iepatikties uzreiz vai pamazām.

Seleriju dēvē par augu, kas atdod cilvēkiem sevi visu, proti, saknes, lapas un kātus. Atdod arī C vitamīnu, šķiedrvielas, kāliju, magniju un ēteriskās eļļas, kā arī piešķir ēdienam savu diezgan spēcīgo garšu, kura var iepatikties uzreiz vai pamazām. Šobrīd selerijas ir īpaši, rudenīgi svaigas un aromātiskas.

Galviņkāposti. Ko gan vēl jaunu var gaidīt no tādiem dārzeņiem, kas pazīstami gadu tūkstošiem? Viss jaunais šķiet interesantāks, tomēr laiku pa laikam atgriežamies pie pārbaudītām ēdamlietām, un izrādās – par tām ne tuvu vēl nezinām visu.

Sezama sēklas ir vērtīgs produkts eļļas ieguvei. Tās pazina un izmantoja jau tālā senatnē. Sezama sēklas ir viena no senākajām cilvēcei zināmajām piedevām. Senās Babilonijas iedzīvotāji gatavoja vīnu un brendiju, bet vērtīgo eļļu izmantoja, gatavojot ēdienu un tualetes piederumus. Sezama eļļai piemīt nedaudz saldena riekstu garša.

Šodien, 26. augustā Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atklāja latviešu gastronomiskās identitātes aptauju „Ko ēdam!”.

Pesto ir klasiska itāliešu mērce, ko pasniedz kopā ar spageti. Tās galvenā sastāvdaļa ir baziliks, ko papildina ar ķiploku, pētersīli, cieto sieru, piemēram, Parmezānu, ciedru riekstiem un olīveļļu. Pesto pasniedz aukstu, tāpēc visas vērtīgās vielas un vitamīni sastāvdaļās saglabājas.

Ābolu laiks jāsteidz izmantot, jo tieši tagad tie ir visvērtīgākie, sulīgākie un vitamīniem bagātākie. Kamēr dārzā ābolu pilna zeme, mums ir izdevība saēsties svaigus augļus, atsaukt atmiņā zināmās ābolu ēdienu receptes un apgūt jaunas.

«Dzīve man iemācīja taisīt ēst jau deviņu gadu vecumā, kad māte pēc māsas piedzimšanas drīz vien atgriezās darbā. Māsai bija tikai trīs mēneši, bet es biju galvenā atbildīgā, lai viņa būtu paēdusi. Tā es pavārmākslu apguvu no pašiem pamatiem, jo pirmās, ko vārīju, bija auzu tume un mannas biezputra,» stāsta fotoaģentūras f64 galvenā redaktore Anita Vaivode.

Pirmie kraukšķīgie un tik ļoti svaigie lauka gurķi tika ar nepacietību gaidīti un, iespējams, nograuzti turpat uz vietas.

Omlete ir labs risinājums brokastīm, pusdienām vai vakariņām, kad nav laika un patikas ilgi stāvēt pie plīts, bet izsalkums liek sevi manīt.

Vasarā ir plašas iespējas sviestmaizītes papildināt ar dažādiem produktiem, lai tās būtu aromātiskākas un pikantākas – sviestam var pievienot dažādus produktus, un tas iegūs atšķirīgu garšu un krāsu.

«Nu jau krietnu laiku esmu mainījis attieksmi pret ēdienu. Es ieturos nevis ēšanas pēc, lai pieliktu pilnu vēderu, bet cenšos sev sagādāt veselīgas un, protams, arī garšīgas maltītes, jo pareizam uzturam ir ļoti liela nozīme.

Saldie pipari – tomātu, kartupeļu un baklažānu radinieki no nakteņu dzimtas – tika atklāti līdz ar Ameriku. Kamēr eiropieši 16. un 17. gadsimta mijā brīnījās par neredzēto augu un prātoja, vai tas maz ēdams, Dienvidamerikas un Vidusamerikas pamatiedzīvotāji to kultivēja jau vismaz deviņus gadu tūkstošus.

Kaperi pieder pie tiem pārtikas produktiem, ko ēdienkartē tradicionāli iekļauj svētkos, ne tik daudz ikdienā. Iespējams, ka daudzi kulinārijas receptēs ir tikai dzirdējuši par tiem un īsti pat nezina, kā izmantojams šis neparastais krūmveida augs.

«Man ļoti patīk gatavot ēst. Tas ir viens no ikdienā veicamajiem darbiem, kas šķiet aizraujošs un rada prieku. Tiesa, tas prasa daudz laika un arī līdzekļu, ja gribas uzmeistarot kaut ko īpašu,» spriež interjera dizainere Zane Skalberga.

Siltā laikā, iedomājoties kūpošu zupas šķīvi, ēstgriba šķiet pagaisusi. Varbūt tas tāpēc, ka nav ne mazākās vēlēšanās stāvēt pie karstas plīts.

Vienīgais plašākai sabiedrībai daudzmaz pazīstamais ēdiens, kurā izmantotas biešu lapas, ir zupa. Nav slikta, bet vai jūs bieži to vārāt? Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš, ieraugot biešu lapas savā šķīvī, saka – nē, paldies, es neēdu zāli.

Tie, kuri pievērš uzmanību tam, ko ēd un cik izvēlētie produkti ir veselīgi, priekšroku dod ekoloģiskai pārtikai, kas nopērkama tirgū un specializētos veikalos.

«Daudziem manas paaudzes cilvēkiem ir ļoti saspringts dienas režīms – mācības ir jāsavieno ar darbu vienā vai vairākās vietās, arī ar vaļaspriekiem un izklaidēm. Un tad šajā prioritāšu sarakstā ēst gatavošana un pati ēšana tiek atvirzīta krietni vien tālu. Ēdiena kultu nepiekopju,» saka Latvijas Radio ziņu žurnālists un Latvijas Televīzijas laika ziņu vīrs Toms Bricis.