Veselīgi un arī garšīgi

«Nu jau krietnu laiku esmu mainījis attieksmi pret ēdienu. Es ieturos nevis ēšanas pēc, lai pieliktu pilnu vēderu, bet cenšos sev sagādāt veselīgas un, protams, arī garšīgas maltītes, jo pareizam uzturam ir ļoti liela nozīme.

Pie šādas izpratnes nonācu pirms apmēram desmit gadiem, kad veselības stāvoklis atgādināja, ka ir jāpievērš uzmanība tam, ko un kā ēd,» atklāj automašīnu Nissan oficiālās pārstāvniecības Latvijā SIA Norde valdes loceklis Dainis Bremze.

«Šobrīd vairāk pievēršos zivju ēdieniem, dārzeņiem, augļiem un ogām, piena produktiem ar zemu tauku saturu, liesai jēra, liellopa vai vistas gaļai. Cūkgaļu ēdu ārkārtīgi reti, jo pieļauju, ka šis mājdzīvnieks, pēc anatomiskās struktūras būdams ļoti radniecīgs cilvēkam, var nodot mums ko nevēlamu,» spriež kādreizējais olimpietis, tagad – ar automašīnu biznesu saistītais uzņēmējs, un piemetina, ka brīžos, kad uznākot kāre pēc kvalitatīva lauku žāvējuma, viņš sev to neliedzot. «Kartupeļus ēdu tikai līdz janvārim, turklāt pārsvarā vārītus, bet vēlāk līdz jaunai ražai no tiem atsakos. Aprīlī vai maijā nav saprātīgi maltītēm izmantot vecos kartupeļus, jo tad tie ir zaudējuši savu uzturvērtību. Tāpat majonēze nav nekas labs cilvēka organismam. Tās vietā salātu mērcei var ņemt kvalitatīvu olīveļļu un svaigi spiestu citrona sulu. Un nu jau arī zinām, ka margarīns nav nekas cits kā augu tauki. Kaut ar sviestu ir lielāka noņemšanās, jo, kad to izņem no ledusskapja, uzreiz ir grūti uzziest uz maizes tāpēc, ka tas ir ciets, tomēr sviests cilvēkam ir draudzīgāks nekā margarīns.»

Zivīs nav vīlies

Savu iecienīto ēdienu piramīdas augšdaļā Dainis Bremze liktu tos, kas tapuši no zivīm. Tās gan garšojot, gan esot maltītes vērtīga sastāvdaļa, jo daudzas spuraines satur omega 3 taukskābes. «Zivis, salīdzinot ar kaut vai tām pašām cūkām, uzturas dabiskākā vidē. Ja salīdzina, kā agrāk laukos tika audzēta cūciņa, kamēr tā nonāca līdz patērētājam, ar šodienas rūpniecisko konveijeru, tas ir kā diena pret nakti,» uzskata Dainis un piebilst, ka viņam patīkot arī makšķerēšanas process, kurā nereti iesaistot mazbērnus. «Tikko no ūdens izvilkta zivs un tūlīt pat pagatavota (uz pannas izcepta vai grilēta), manuprāt, ir ideāla. Ja noķeru lasi vai foreli, to ietinu folijā un kopā ar garšaugiem (dillēm, pētersīļiem, selerijām) cepu veselu vai arī fileju sagriežu šķēlēs un uzcepu. Lieliska uzkoda ir mazsālīts lasis vai forele. Zivi sagriežu plānās šķēlītēs un kārtoju traukā, katrai kārtai uzbārstot sāli un cukuru, ko sajaucu proporcijā 1:1. Lai zivīm nepiekļūtu gaiss, trauku hermētiski nosedzu ar vāku vai foliju. Pēc pusstundas var jau mieloties ar mazsālītu lasi vai foreli.»

Par ikdienas maltītēm parasti gādājot sieva, bet Dainis šos pienākumus dažkārt uzņemoties nedēļas nogalē vai svētku reizēs. «Mūsu gaume attiecībā uz ēdienu sakrīt, jo arī sievai garšo dārzeņi un zivis. Kad ir kādi svētki vai pulcēšanās nelielā draugu un radu lokā, es labprāt pievēršos grilēšanai. Bet jebkurā situācijā zivis noteikti ir manā pārziņā.» Kulinārs pārbaudījums esot bijis brīdis, kad taisījis maltīti no zivju audzētavā noķertas stores. «Garšas ziņā gaļa līdzinās zutim, ir ļoti sātīga. Liela bauda ir ēst Latvijas jūrmalciemos kūpināta butes vai žāvētus zušus. Bet tie ir svētki, nevis ikdiena. Var jau kādreiz pagrēkot vēderam par prieku.»

Citādi nekā Spānijā

Dainis, tāpat kā daudzi strādājošie, pusdienas ietur sabiedriskās ēdināšanas vietās. «Pie mums vēl nav iedibinājusies tradīcija, kas raksturīga Spānijai un Itālijai – pusdienu laikā aizbraukt uz mājām, paēst mājas ēdienu un varbūt arī pagulēt, lai būtu spēks izturēt atlikušo darba dienu,» nosmej uzņēmējs.

Bet par brokastīm bieži vien gādājot pats. Lielākoties tajās ietilpstot biezpiens ar dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, papriku) vai augļi, kuriem pārliets paštaisīts jogurta aizstājējs – kefīrs, kas sajaukts ar mājās tapušu ievārījumu. Citkārt no rīta notiesājot ceptas olas ar rudzu vai graudu maizi. Biezputras gan nevārot. «Tas jau tāds sieviešu ēdiens,» mazliet ironizē sportiskais vīrietis. «Laikam bērnībā būšu atēdies biezputras, tāpēc tagad tās nekārojas.»

Lai sevi uzturētu labā fiziskā formā, kādreizējais olimpietis regulāri dodoties uz baseinu peldēt. «Esmu iedibinājis tradīciju pēc peldēšanas baudīt krūzi tējas, kas pagatavota vai nu no pašu vāktiem ārstnieciskajiem augiem (piparmētrām, kumelītēm, liepziediem, nātrēm, sarkanā āboliņa, ko pirtiņā izžāvējam), vai arī izvēlos Dr. Tereško vai kāda cita zinoša speciālista piedāvātās tējas. Nesen Ikšķiles gadatirgū no kurzemniekiem nopirku dažādu augu maisījumu, kas domāts vīriešiem. Šī tēja bija dārgākā starp piedāvātajām. Kad jautāju, kāpēc tā, man atbildēja, ka esot smalks maisījums, jo domāts vīriešiem.»

Jau diezgan ilgi tēju un kafiju dzerot bez cukura, varbūt paretam to aizstājot ar medu. «Tad var sajust īsto dzēriena garšu un, protams, ir arī veselīgāk.»

Ūdens no akas un ogas no dārza

Dainim Bremzem ir tā privilēģija garšaugus kārtējai maltītei noplūkt dobē turpat mājas tuvumā. Arī pēc āboliem un ogām nav jāiet uz tirgu, jo ir pašiem savi augļu koki un ogulāji. «Tagad mielojamies ar cukuriņiem un citiem vasaras āboliem, nesen beidzām ēst ķiršus. Ir gan ko apēst svaigā veidā, gan ko saglabāt ziemai,» apmierināti nosaka kādreizējais olimpietis. «Vēl esmu pieradis dzert ļoti daudz ūdens. To ņemu no pašu akas. Pievienoju kādu piparmētras lapu un citrona šķēlīti, un iznāk lielisks dzēriens – tīrs, dabīgs un garšīgs. Organisms attīrās, un pašsajūta uzlabojas.»

Garšas kārpiņām baudu sagādājot arī dažādu sieru šķirnes, kas kopā ar glāzi sarkanvīna var izvērsties par patīkamu vakarēšanu. Dainis kā īpašu kulināru notikumu atceras Itālijā, Francijā un Spānijā ēstos sierus. «Šajās valstīs tie ir izcili, tāpēc tur sieru ēšana izvēršas par maziem kulināriem svētkiem. Līdzīgi jūtos, arī baudot gliemenes un šrimpus – vārītas garneļu astes ar sviestiņu, ar mērcītēm. No Amerikā ēstā labā atmiņā palikuši ir steiki un vārītas kukurūzas vālītes, kas iepriekš mērcētas pienā.»

Populārs gliemeņu pagatavošanas veids ir sautēšana baltvīna. Katlā (jo tas platāks, jo gliemenes labāk izsautēsies) liek vienu burkāna pusīti, nelielu balto sīpolu, selerijas kātu un divas ķiploka daiviņas, kas sasmalcinātas, un pāris minūtes pasautē olīveļļā. Tad pievieno gliemenes, pēc tam divus nomizotus un gabaliņos sagrieztus tomātus un pusotru litru baltvīna. Katlam uzliek vāku un vāra aptuveni divas minūtes. Noteikti jāņem vērā, ka gliemenes nedrīkst pārvārīt, jo tad tās būs sīkstas. Tūlīt pēc pagatavošanas uzbārsta sakapātus pētersīļus, pasniedz ar baltvīnu. «Kad viesojāmies Amerikā, tur no šķidruma, kur vārījās gliemenes, pagatavoja zupu. Atceros, ka tā sanāca ļoti garšīga.»

Bet tikpat garda maltīte sanākot no Latvijā augušām cūku pupām, kad tās novāra un ceļ galdā ar kefīru. «Tās ir spēcīgs un sātīgs ēdiens, pietiek ar kādām padsmit pākstīm.»

*

Daiņa Bremzes iecienītā ēdiena receptes

Jēra ciskas cepetis ar kartupeļiem

• Vajag: jēra cisku, kartupeļus, maltus melnos piparus un sāli. Marinādei: balto piparu graudiņus, lauru lapas, ķiplokus, raudeni, jūras sāli un olīveļļu. Mērcei: 2 vārītus olas dzeltenumus, 2 tējk. angļu sinepju ar sēklām, Extra virgin olīveļļu un 1 laimu.

• Pagatavošana: miezerī saberž baltos piparus, lauru lapas, ķiplokus, raudeni, jūras sāli un sajauc ar olīveļļu. Ar nazi sadursta jēra cisku un dūruma vietas piepilda ar marinādi. Gaļu ietin folijā un atstāj uz nakti marinēties. Nākamajā dienā jēra cisku ietin vēl vienā folijas kārtā un aptuveni stundu cep cepeškrāsnī 200 °C temperatūrā. Tad iztin no folijas, liek uz plāts un cep vēl 20–30 minūtes, aplaistot ar cepeša sulu un grozot. Kartupeļus sagriež četrās daļās un iemet verdošā sālsūdenī uz 5 minūtēm. Pēc tam izber uz ietaukotas plāts, pārkaisa ar maltiem baltajiem pipariem un cep 180 °C temperatūrā, līdz kartupeļi zeltaini. Jēra cisku sagriež šķēlēs un pārlej ar mērci. Lai to pagatavotu, divus vārītus olu dzeltenumus izberž caur sietu, pievieno divas tējkarotes angļu sinepju ar sēklām, Extra virgin olīveļļu un viena laima sulu.

/Recepte no interneta resursiem/

Jēra gaļa melnā balzama marinādē

• Vajag (4 personām): 8 jēra karbonādes gabalus, 16 krustnagliņas, 4 ķiploka daiviņas, kanēli, melnos piparus, tējkaroti sāls, 5 cm svaigas ingvera saknes, 2 tējk. ķimeņu, ? tējk. kajenas piparu. Marinādei: Rīgas melno balzamu un ēd.k. medus.

• Pagatavošana: karbonādes gabalus sadursta un dūruma vietās ievieto ķiploka skaidiņu un krustnagliņu. Pēc tam katru gaļas šķēli ierīvē ar garšvielu maisījumu, apviļā marinādē, ieliek stikla traukā un tur ledusskapī no 4 līdz 24 stundām. Gaļu liek uz pannas, ko ievieto iepriekš līdz 220 °C sakarsētā cepeškrāsnī, un cep ~30 minūtes, šķēles apgrozot, lai tās vienmērīgi apbrūnē. Temperatūru cepeškrāsnī samazina līdz 140 grādiem, pannu apsedz ar vāku vai foliju un gaļu turpina sutināt stundu vai divas, līdz tā ir mīksta. Atstāj siltumā vēl 10–15 minūtes. Gaļas šķēles var pasniegt ar dārzeņu salātiem un Klasisko piparmētru mērci, ko var nopirkt Stockmann vai pagatavot paši.