Senāk, Ziemassvētkus gaidot, valriekstus uzmanīgi pārdalīja uz pusēm, izņēma ēdamo daļu, bet pusītes salīmēja kopā, vidū iestiprinot diega cilpu, tad riekstus pārklāja ar zelta krāsu un karināja svētku eglītē.
Jauks brīdis, kad mājās iesmaržojas pirmās svaigi ceptās piparkūkas un citi svētku gaidās tapuši gardumi. Lai cepšana sagādā tikpat lielu prieku kā mielošanās!
Šķiet, ka pastētes gatavošanai parasti izmanto aknas, taču var izmantot arī medījumus, siļķi, zivis, putnu gaļu un sieru, kam raksturīga stipra un īpatnēja garša.
Laikam kaut kas diabētiķiem domāts – atbild cilvēki, kad viņiem jautā, kas ir stēvija. Daži saka: atkal kārtējā aizjūras brīnumzāle, kam piedēvē spēju ārstēt visas kaites.
Ar čatniju visbiežāk asociējas pikanta, asa piedeva, kas visbiežāk izceļ pamatēdiena garšu. Čatnija garšas variācijas ir ļoti plašas – dedzinoša un asa vai arī patīkami pikanta un saldena.
Grieķu jogurts, kas parādījies pārdošanā arī Latvijas veikalos, ir dabisks produkts, kas pēc konsistences līdzinās krējumam, bet ir vieglāks, gaisīgāks. Grieķijā tas nav neparasti, jo to pasniedz arī brokastīs viesnīcās.
Cepta zoss – tas parasti nozīmē svētkus, turklāt tādus ģimeniskus, ar kuplu ēdāju saimi. Novembrī un decembrī netrūkst notikumu, kas pulcē dzimtas, un tādās reizēs maltītei parasti izvēlas tradicionālus, klasiskus ēdienus. Tāds pavisam noteikti ir arī zoss cepetis.
Svaigēšana – tas nozīmē, ka produkti netiek pakļauti termiskai apstrādei vai tos gatavo temperatūrā līdz 45 grādiem Celsija. Tie var būt svaigi augļi, dārzeņi, rieksti, pupas, ko uzturā var lietot tieši tādā formā, kādā tie aug dabā.
Šitake sēnes ir visvairāk izpētītās no ārstnieciskajām sēnēm. Veselīgās šo eksotisko sēņu īpašības pirmām kārtām saistītas ar to sastāvā esošajiem polisaharīdiem.
Cept mājās maizi pēdējā laikā kļuvis stilīgi. Lielākie pašceptās maizes fani iegādājas maizes mašīnas, kuras pašas sajauc visas mīklai nepieciešamās sastāvdaļas, to uzraudzē un izcep. Citi saglabājuši vai atjaunojuši maizes krāsni savās lauku mājās.
Atslodzes dienas var traktēt dažādi. Viens no variantiem – neēd neko, dzer tikai ūdeni vai zāļu tējas. Ja organisms jūtas labi, to var darīt. Pašmērķim ir jābūt nevis mocīt organismu, bet labai pašsajūtai.
Cepešu gatavošanai parasti izmanto jaunu dzīvnieku gaļu no mazāk nodarbinātiem muskuļiem, jo tie ir mīkstāki un sulīgāki. Cepeša gatavošanai nav ieteicams izmantot sevišķi lielus gabalus, jo tos ir grūti izcept gatavus – tie vidū paliek sārti.
Dabīgs minerālūdens ar ledu un citronu – mmm! Taču to ne tikai var malkot no aprasojušas glāzes, vērojot jautro burbulīšu deju, bet arī plaši izmantot kulinārijā.
«Mani aizrauj ēst gatavošana, tāpēc par šo jomu varu daudz domāt, runāt un arī darīt. Patīk rosīties virtuvē, rīkot svētkus, aicināt ciemos cilvēkus, pirms tam kārtīgi izvērtējot, ko celšu galdā un kā to gatavošu.
No garšvielām parasti līdera pozīcijas ieņem tās, kuras bieži izmanto. Protams, pirmā no tām ir pipari. Tradicionāli vispopulārākie ir melnie pipari, kurus tāpat kā baltos un zaļos piparus izgatavo no viena un tā paša auga.
Eļļu, ko iegūst no lazdu riekstiem, uzskata par vienu no vērtīgākajām kulinārijas eļļām. To iegūst ar aukstās spiešanas metodi no sasmalcinātiem riekstiem. Eļļai ir dzeltenīgi brūna nokrāsa un riekstu garša.
Labam tomātam ir jāsmaržo pēc tomāta, saka lietpratēji. Izredzes atrast kvalitatīvus, smaržīgus un garšīgus vietējos tomātus ir no jūlija līdz oktobrim.
Seleriju dēvē par augu, kas atdod cilvēkiem sevi visu, proti, saknes, lapas un kātus. Atdod arī C vitamīnu, šķiedrvielas, kāliju, magniju un ēteriskās eļļas, kā arī piešķir ēdienam savu diezgan spēcīgo garšu, kura var iepatikties uzreiz vai pamazām.