Paruna vēsta, ka labai kafijai jābūt karstai kā ellei, melnai kā velnam un saldai kā mīlai. Viena no senākajām turku kafijas receptēm patiešām bijusi tāda: ņem 5 karotes smalki maltas kafijas, 5 karotes cukura, 5 mazas tasītes auksta ūdens; kafijas biezumus katliņā samaisa ar cukuru, pārlej ar aukstu ūdeni, uzvāra trīs reizes, pēc katras uzvārīšanās uz brītiņu noņemot katlu no uguns.
Pēc tam dzērienā iesmidzina rožūdeni, lai biezumi labāk nosēžas. Pasniedz ļoti karstu.
Reiz tantes daudz runāja par kafijas kaitīgumu un katru tasīti pavadīja ar vārdiem «ak, man nevajadzētu...». Tajā pašā laikā viņas bija gatavas stāvēt garās rindās, lai vispārēja deficīta apstākļos kafiju nopirktu. Toreiz kafijai atšķirībā no naudas bija liela vērtība un tā kalpoja par universālu norēķinu līdzekli. Atmodas gados kafiju vakuuma pakās uz Latviju sūtīja Rietumu radi un gadījās, ka pa ceļam tai pieauga kājas. Reizēm kafijas dzeršanu diktēja mode, kam pakļāvās arī ļautiņi, kuriem patiesībā rūgtā dzira lika saviebties. Par laimi, vismaz šajā ziņā tagad varam atļauties būt mēs paši, un kafijai uzticīgi ir palikuši tikai patiesie cienītāji.
Vēstures fakti
Par kafijas dzimteni uzskata mežaino Abesīnijas kalnieni Etiopijā. Pirmie kafiju esot atklājuši kazu gani. Viņi ievērojuši, ka lopiņi jūtas ļoti mundri, ja ir ēduši kafijas koka augļus. Gani tos nomēģinājuši, atzinuši par rūgtiem un negaršīgiem, bet sēkliņas – kafijas pupiņas spļāvuši ugunskurā. Tās sākušas gruzdēt un labi smaržot, un tad gani saberzuši pupiņas pulverī un aplējuši ar karstu ūdeni. Eksperti gan šaubās, vai viss bija tik vienkārši, bet leģenda ir leģenda. Dzēriens no savvaļas kafijas koka augļiem daļai eiropiešu pazīstams kopš 8. gadsimta. Ilgu laiku kafijas audzēšanas monopols piederējis arābiem un kafijas pupiņas atļauts izvest uz citām zemēm, tikai pārlietas ar karstu ūdeni, lai tās zaudētu dīgtspēju. Pirmais, kam slepus izdevies aizvest dīgtspējīgas kafijas pupiņas uz Indiju, bijis svētceļnieks Baba Budans. 1618. gadā pirmais kafijas koka stāds nonācis Holandē, bet 1658. gadā uzsākta kafijas audzēšana Ceilonā. Vēlāk kafija nonāca Javā, tad Jamaikā, Brazīlijā un citās Dienvidamerikas zemēs. Sākumā kafija bija ļoti dārga un to pārdeva speciālās dozēs, bet 19. gadsimtā tā kļuva par parastu produktu un 20. gadsimtā – par plaša patēriņa preci. Kofeīnu kafijā 1820. gadā atklāja ķīmiķis Freilībs Ferdinands Runge.
No pupiņas līdz paciņai
Kā zināms, ir divi kafijas pamatveidi – izsmalcinātā Arabica un asā, ar kofeīnu bagātā Robusta. Daudzas populāras kafijas markas satur abu veidu maisījumu. Maisījumu veidošana ir viens no radošākajiem un sarežģītākajiem kafijas ražotāju uzdevumiem. Viņiem arī jāņem vērā, ka atkarībā no apstākļiem kafija katru gadu izaug citāda, bet pircējs vēlas, lai viņa iecienītā marka garšotu allaž vienādi.
Gaiša, vidēja vai tumša grauzdējuma kafija ir gaumes lieta. Gaišāka grauzdējuma kafijā ir vairāk skābuma, parasti skaidrāk izpaužas atsevišķas aromāta nianses. Vidēja grauzdējuma kafijā ir pastiprinātas noteiktas garšas nianses, nedaudz mazāk skābuma. Tumši grauzdēta kafija ir rūgtāka, stiprāk karamelizēta, varbūt arī asāka.
Kafija un veselība
Kafijas ietekme uz veselību joprojām tiek vērtēta pretrunīgi. Pēdējā laikā arvien biežāk izskan atziņa, ka runas par kafijas kaitīgumu ir pārspīlētas. Veikti pētījumi, kuri liecina, ka šis dzēriens varētu arī nākt veselībai par labu. Regulāra kafijas dzeršana veselam cilvēkam savā ziņā palīdz trenēt sirdi un kalpo sirds ritma traucējumu profilaksei. Tiek pētīta arī kafijas varbūtējā spēja mazināt Parkinsona slimības un arī Alcheimera slimības risku. Hārvardā, apkopojot datus par vairāk nekā 190 tūkstošiem cilvēku, izpētīts, ka regulāriem kafijas dzērājiem ir mazāks otrā tipa diabēta risks nekā tiem, kas kafiju nelieto. Kafija ir arī bagāta ar antioksidantiem. Kā zināms, tā ir ļoti iecienīts uzmundrinošs līdzeklis. Taču pārspīlējumi kafijas dzeršanā, tāpat kā jebkurā jomā, var nākt par sliktu. Uztura speciālisti raksta, ka dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 300 mg kofeīna. Tā kā uz kafijas paciņām parasti nav norādīts kofeīna saturs, mums atliek spriest pēc savas pašsajūtas. Par kofeīna pārmērīgu uzņemšanu var liecināt paātrināta sirdsdarbība, pastiprināta roku svīšana, nervozitāte, galvassāpes, atvilnis, iemigšanas grūtības vai miegainība.
**
Audzēšana
Dabā kafijas koki izaug 12 – 15 m augsti, bet parasti tiem neļauj pārsniegt 2 – 3 m, lai būtu vieglāk novākt ražu, kuru šie koki dod 25 – 30 gadus.
Katrā kafijas koka auglī – kafijas ķirsī ir divas pupiņas. Lai tās dabūtu laukā, lieto divus apstrādes paņēmienus. Sausajā apstrādē pupiņas nomazgā un, regulāri maisot, žāvē, līdz mīkstums atdalās no pupiņām. Izmantojot mitro pārstrādi, kafijas ķirši nonāk ierīcē, kur mīkstumu atdala no kodola, raudzēšanas procesā atdalās pēdējās mīkstuma paliekas, kuras nomazgā īpašā vannā, pēc tam pupiņas žāvē 1 – 3 nedēļas, nereti – saulē. Tas ļauj labāk saglabāt aromātu, taču kilogramam kafijas tiek patērēti 150 l ūdens. Augstas kvalitātes pupiņām raksturīga iegarena forma un rieviņa burta S veidā. Ikvienā gadalaikā kādā pasaules malā novāc kafijas ražu.
**
RECEPTES
Karameļu kafija
Sastāvdaļas. Viena tējkarote cukura, viena tase ūdens, divas tējkarotes maltas kafijas, šķipsniņa kardamona, viena krustnagliņa.
Pagatavošana. Turku kafijas katliņā ber cukuru, uzlej tam tējkaroti ūdens, liek uz mazas uguns un maisot karsē, līdz cukurs kūst. Tiklīdz parādās viegla karamelizēta cukura smarža, pielej ūdeni, uzvāra, pievieno malto kafiju un garšvielas, uzvāra, nostādina, lej mazās tasītēs un klāt pasniedz glāzi auksta ūdens.
Kafija ar skābo krējumu
Sastāvdaļas. 50 g maltas kafijas, četras tases ūdens, četras ēdamkarotes cukura, četras ēdamkarotes skābā krējuma, vaniļas cukurs.
Pagatavošana. Katliņā ieber kafiju, pielej ūdeni, uzvāra, noņem no uguns un nostādina. Katrā tasē liek karoti krējuma un cukura, pievieno šķipsniņu vaniļas cukura un samaisa. Nepārtraucot maisīt, pielej kafiju.
Kafija ar ingveru
Sastāvdaļas. Viena tase auksta ūdens, sešas tējkarotes maltas kafijas, sešas tējkarotes cukura, viena tējkarote malta ingvera.
Pagatavošana. Kafiju, cukuru un ingveru ber kafijas vārāmajā katliņā ar sašaurinātu augšu, pielej ūdeni. Uz lēnas uguns uzvāra, noņem, to atkārto trīs reizes. Ļauj brīdi nostāties, lej mazās tasītēs un pasniedz.
Ķiršu kafija
Sastāvdaļas. Viena glāze karstas kafijas, 3 – 4 ēdamkarotes šokolādes sīrupa, divas ēdamkarotes ķiršu sulas, 50 g saputota saldā krējuma ar cukuru, rīvēta šokolāde, daži sacukuroti ķirši (var būt no kompota).
Pagatavošana. Kafiju sajauc ar sīrupu un sulu, salej divās sasildītās tasītēs, uzliek putukrējumu, uzkaisa šokolādi un rotā ar odziņām.
Dedzinātā kafija
Sastāvdaļas. Četras tases stipras karstas kafijas, 100 g brendija, miziņas no viena apelsīna un viena citrona.
Pagatavošana. Miziņas sagriež šaurās strēmelītēs, liek katliņā, uzlej brendiju. Katliņu silda uz lēnas uguns, tad brendiju uzmanīgi aizdedzina, uzlej kafiju, uzliek vāciņu un ļauj dažas minūtes ievilkties.
Kafija ar olas dzeltenumu
Sastāvdaļas. Viena tase kafijas, viens olas dzeltenums, divas tējkarotes cukura, 100 g saldā krējuma, šķipsniņa rīvētu muskatriekstu.
Pagatavošana. Olas dzeltenumu kārtīgi saputo ar cukuru. Katliņā karsē krējumu, pievieno dzeltenumu un, turpinot maisīt, uzkarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai. Tasītēs salej kafiju, pievieno sagatavoto maisījumu, uzkaisa rīvētus muskatriekstus.
Kafija ar kakao
Sastāvdaļas. Divas tases kafijas, 1/3 tase kakao dzēriena, divas tases piena, cukurs pēc garšas, nedaudz vaniļas cukura, pusglāze saldā krējuma, nedaudz malta kanēļa.
Pagatavošana. Katliņā lej kafiju, kakao, pienu, pievieno cukuru un uz vidējas uguns maisot uzsilda.
Saldo krējumu saputo ar vaniļas cukuru. Kafiju lej tasēs, uzliek saputoto krējumu, uzkaisa kanēli.