Virtuļi. Dažus jau var

Virtulis ir apveltīts ar lielu kārdinātāja talantu. It kā nekas īpašs, bez tā var lieliski iztikt un pat vajag iztikt, jo vienā tādā eļļainā mīklas gabalā ir sasodīti daudz kaloriju, bet vitamīnu nu nemaz.

Taču kādā brīdī tu ieraugi virtuļu bodīti uz ielas stūra un nepagūsti ne attapties, kad rokā jau turza, pilna ar tiem. Silti, smaržīgi, zeltaini, ar pūdercukuru apbārstīti – īstā maltīte drēgnai, nemīlīgai darbdienai ziemas otrajā pusē, kad ir tik daudz pienākumu.

Virtulis ir apveltīts ar lielu kārdinātāja talantu. It kā nekas īpašs, bez tā var lieliski iztikt un pat vajag iztikt, jo vienā tādā eļļainā mīklas gabalā ir sasodīti daudz kaloriju, bet vitamīnu nu nemaz. Taču kādā brīdī tu ieraugi virtuļu bodīti uz ielas stūra un nepagūsti ne attapties, kad rokā jau turza, pilna ar tiem. Silti, smaržīgi, zeltaini, ar pūdercukuru apbārstīti – īstā maltīte drēgnai, nemīlīgai darbdienai ziemas otrajā pusē, kad ir tik daudz pienākumu.

Ja virtuļus sagribas ne pa jokam, nelīdz arī varonīga paiešana tiem garām. Doma par virtuļiem atgriežas, kad tu pārnāc mājās, un neliek mieru, līdz tu nenolem kādu porciju izcept. Ja vēl esi uzmācīgo domu pateicis skaļi un tā ir saņēmusi mājinieku atbalstu, tad atkāpšanās ceļa vairs nav. Jācep.

Klasisks virtulis ir gatavots no rauga mīklas, apaļš, ar caurumu vidū, bet pastāv arī pildītas šo izstrādājumu versijas, ko pie mums visbiežāk dēvē par berlīneriem. Berlīnes un tās apkārtnes iedzīvotāji gan šo nosaukumu neatzīstot. Lieli virtuļu cienītāji ir amerikāņi, bet arī ļoti daudzām citām tautām ir savi eļļā vai taukos cepti mīklas izstrādājumi, raudzēti un neraudzēti, ar dažādiem saldiem un sāļiem pildījumiem vai bez tiem. Cilvēki tādus ēduši jau krietnu laiku pirms Amerikas atklāšanas. Latviešu tradicionālajā virtuvē gan, izņemot pankūkas, taukos vai eļļā cepti mīklas izstrādājumi nav īpaši populāri, tomēr, ja pameklē, var atrast, piemēram, žagariņus vai savulaik tik iecienītos biezpiena bumbuļus. Slavenie amerikāņu virtuļi esot cēlušies 17. gadsimtā no dāņu ieceļotāju ceptajām eļļainajām kūkām – olykoeks. Ik pa laikam maiznieki visā nopietnībā apspriež jautājumu par to, kā īsti radusies klasiskā virtuļa forma un kāpēc caurums ir vajadzīgs. Leģenda stāsta, ka reiz kāds kuģa kapteinis, vārdā Hansons Gregorijs, vētrainā naktī nav spējis vienlaikus vadīt kuģi un ēst, tāpēc uzdūris savu virtuli (toreiz vēl bez cauruma) uz stūres rata spraišļa. Viņš bijis ļoti apmierināts ar savu izgudrojumu un licis kokam turpmāk vienmēr cept virtuļus ar caurumu vidū. Citi gan spriež, ka izskaidrojums varētu būt pavisam praktisks – caurums bijis vajadzīgs, lai virtuļa vidus nepaliktu jēls.

Runājot par kalorijām – ar virtuļu baudīšanu patiešām nevajag īpaši aizrauties. Amerikāņu uztura pētnieki aprēķinājuši, ka caurmēra virtulis bez pildījuma dod ap 230 kaloriju, bet, ja tas piedevām ir pildīts ar ievārījumu vai krēmu un pārklāts ar šokolādi, tad enerģētiskā vērtība var būt pat divtik liela. Vismazāk kaloriju būs virtuļos, kas cepti no mīklas, kurai nav pievienotas taukvielas, olas, piens un citi labumi, arī cukura daudzums minimāls. Ja virtuli ēd siltu, tas garšo pavisam labi, bet atdzisis ātri sakalst un kļūst ciets, negaršīgs. Ja paredzēts izstrādājumus atdzesēt un pārklāt ar glazūru, tad mīklai jābūt bagātīgākai.

RECEPTES

Parastās rauga mīklas virtuļi

• Sastāvdaļas. Divas glāzes miltu, viena ēdamkarote cukura, viena ēdamkarote augu eļļas, 10 g presētā rauga, sāls,

pusglāze ūdens.

• Pagatavošana. Bļodā lej viegli siltu ūdeni, kurā izšķīdināts raugs, pievieno sāli un cukuru, iesijā miltus un samīca viendabīgu mīklu, mīcīšanas beigās pievieno nedaudz pasildītu eļļu. Uzraudzē, samīca un vēlreiz uzraudzē, liek uz viegli miltaina mīklas dēļa un izveido virtuļus. Tos atstāj uzrūgt vēl uz 20 minūtēm. Sakarsē eļļu, liek tajā virtuļus, pēc brīža ar putu karoti apgriež uz otru pusi. Kad virtuļi zeltaini brūni, tos izvelk ar putu karoti, notecina, nosusina un pārkaisa ar pūdercukuru.

• Piebilde. Ja vēlas, dažādības pēc daļai mīklas var pievienot magoņu sēkliņas.

Virtuļi no rauga mīklas ar ieraugu

• Sastāvdaļas. 500 g miltu, viena glāze piena, viena ēdamkarote sausā rauga, 2/3 glāzes cukura, 100 g margarīna, divas olas, šķipsniņa sāls, pūdercukurs vai glazūra pēc izvēles.

• Pagatavošana. Pienu nedaudz pasilda, tajā izšķīdina raugu, pievieno tējkaroti cukura, sāli un nepilnu glāzi miltu. Kārtīgi sajauc, atstāj siltā vietā uzrūgt aptuveni uz 20–30 minūtēm. Pievieno atlaidinātu margarīnu, olas, atlikušo cukuru un atlikušos miltus, samīca mīklu, uzraudzē. Veido virtuļus, atstāj uz dēļa 20 minūšu, cep sakarsētā eļļā. Pārkaisa ar pūdercukuru var glazē.

Cepeškrāsns virtuļi

• Sastāvdaļas. 4,5 glāzes miltu, viena glāze piena, viena ola, 50 g sviesta, paciņa sausā rauga, tējkarote cukura.

• Pagatavošana. Bļodiņā liek cukuru, raugu, pusglāzi miltu un 50 ml ūdens, samaisa, pārsedz ar drāniņu un raudzē 10 minūšu. Miltus iesijā lielā bļodā kaudzītē, tās vidū izveido padziļinājumu, kurā lej pienu, iesit olu, pievieno sāli, saplucinātu sviestu un sagatavoto ieraugu, samīca viendabīgu mīklu. Raudzē aptuveni pusotru stundu. Uz dēļa izveltnē 1 cm biezumā, izspiež apaļas ripas (ap 8 cm diametrā), kārto uz ietaukotas plāts, vēl 10 minūšu ļauj uzrūgt, liek iesildītā cepeškrāsnī 190–200 grādu temperatūrā un cep 8 minūtes, apgriež otrādi un cep vēl 8 minūtes.

Sāļie alus virtuļi

• Sastāvdaļas. Mīklai: divas glāzes miltu, pusglāze alus, 20 g presētā rauga, šķipsniņa sāls, trīs olu dzeltenumi, 50 g sviesta, ēdamkarote degvīna. Pildījumam: 200 g samaltas cauraugušas kūpinātas gaļas, 100 g rīvēta siera, viens sīki sakapāts sīpols, sāls, pipari, tomātu pasta pēc garšas.

• Pagatavošana. Pildījumam paredzētās sastāvdaļas sajauc. No mīklai domātajiem produktiem samīca viendabīgu masu, uzraudzē, atkal samīca un vēlreiz uzraudzē. Mīklu uz dēļa sadala gabaliņos, katru saveļ bumbiņā, saplacina, vidū liek pildījumu, mīklu saspiež un atkal saveļ bumbiņā. Liek uz ietaukotas virsmas, ļauj uzrūgt 20 minūšu, cep karstā eļļā vai taukos.

NODERĪGI

• Virtuļus cep dziļā pannā, katlā vai taukvāres katlā, bet ir arī receptes to cepšanai cepeškrāsnī.

• Visvienkāršākais virtuļu veidošanas paņēmiens: sadala mīklu vienādos gabaliņos (25–35 g), no katra izveltnē pirksta resnuma veltnīti, galus savieno un saspiež, kādu brīdi raudzē uz mīklas dēļa.

• Caurumu virtuļa vidū sākotnēji veido pietiekami lielu, jo cepšanas gaitā tas samazinās.

• Mīklas dēli nav ieteicams pārāk bagātīgi nokaisīt ar miltiem, jo, iebiruši karstajā eļļā, tie sāk degt un kūpēt.

• Svarīgi ir izvēlēties piemērotu cepamo eļļu, tai jābūt rafinētai un bez specifiskas smaržas. Pirmā spieduma eļļas šoreiz nebūs īstās. Būtiski, lai cepamajai eļļai būtu pietiekami augsts dūmu punkts – temperatūra, kuru pārsniedzot, eļļa sāk dūmot.

• Virtuļus, kuru masa ir 25–35 g, iesaka cept aptuveni 190 grādu temperatūrā 2,5 minūtes.

• Ja eļļa ir pietiekami sakarsusi, tajā ieliktie virtuļi sāk čurkstēt un drīz uzpeld virspusē. Ja tā nav pietiekami sakarsēta, virtuļi iznāk smagi, piesūkušies ar eļļu un negaršīgi.

• Ja eļļa sakarsēta par daudz, virtuļi ātri apcepas brūni, bet vidus paliek jēls.

• Virtuļus var cept arī labas kvalitātes taukos. Tos liek traukā, izkausē un uzkarsē. Lai pārliecinātos, vai tauki ir pietiekami sakarsuši, tajos uzmanīgi iepilina dažas lāsītes ūdens – ja tās ar šņācošu skaņu iztvaiko, var sākt cepšanu. Ja lāsītes taukos grimst,

eļļa vēl nav pietiekami sakarsēta.

• Pēc izcepšanas virtuļus notecina uz sieta un nosusina lieko eļļu papīra dvielīšos.

• Pūdercukuru visērtāk uzkaisīt, izmantojot smalku sietiņu, tad tie tiks pārklāti vienmērīgi. Pūdercukuram var pievienot arī kanēli vai vaniļu.