Vistas gaļas fans

«Man dzīve vairāk sākas dienas otrajā pusē. Tāpēc varu gulēt tik ilgi, cik vēlos, un man tas patīk. Esmu pūcīte, tāpēc agras brokastis nav vajadzīgas – ēst tad negribas,» stāsta Radio 101 dīdžejs Egons Reiters.

Visbiežāk brokastīs tiek izvēlēta ola visdažādākajos veidos – kulta un nekulta, ar pienu un bez piena, ar zaļumiem un bez zaļumiem, ar piedevām un bez. Tās tiekot ēstas nedēļā pāris reizes. «Man ir tāda sajūta, ka vienā ēdienreizē cilvēkam ir vajadzīgas divas olas.» Bērnībā tās nav garšojušas. «Ēdu tikai baltumu. Atceros, ka melni dzeltenās bumbiņas vilku laukā no olas un metu aiz skapja. Brīnums, ka māja nesmirdēja. Joprojām neēdu pārvārītu olu, taču dzeltenumu projām nemetu.» Labāk izvēlas mazāk saceptu, tā saukto vēršaci, vai vidēji novārītu olu. Brokastīs nereti tiekot apēsts jogurts ar augļiem – banānu, vīnogām un nedaudz auzu pārslām, kas tiek apgrauzdētas.

Aparāts uzmet lūpu

Egons ir kafijas mīļotājs, ik rītu to maļ kafijas dzirnaviņās. «Man patīk šis process, lai gan garšo arī tāda, kas malta iepriekš. Es to vienkārši krūzītē apleju un dzeru bez piena, lai gan garšo arī ar to.» Egons stāsta, ka maize vairs praktiski netiek izmantota. Organisms to neprasa. «Ieraudzīju savu tostermaizīšu cepamo aparātu un sapratu, ka tas laikam ir uzmetis lūpu. Neesmu to izmantojis ļoti ilgi.» Kopš maize brokastīs netiek izmantota, Egons dažkārt izvēlas vienkāršus salātus visdažādākajās kombinācijās un vistas fileju, kas pagatavota iepriekšējā vakarā. No gaļas vislabāk garšo vista, papildina ar rīsiem vai saldo krējumu. Gaļa noteikti ir vajadzīga. Cūkgaļu izvēlas reti. Klasiskais variants – strēmelēs sagriež vistas fileju, papildinot ar austrumu garšvielām un ar nūdelēm.

Kad radusies iespēja gatavot cepeškrāsnī, tad izmēģināti dažādi ēdieni– cepta vesela vista, cepta arī lielā daudzumā sāls. Mājas svinības organizējot, visbiežāk gatavo vistu muguriņas. «Tās liek uz redelītēm. Apakšā tām saliek sagrieztus kartupeļus, pievieno garšvielas. Tauki no vistas cepoties tek uz kartupeļiem. Ļoti gards ēdiens.» Egonam garšojot arī liellops, bet tad jāmeklē, lai gaļa būtu ļoti laba, nevis sīksta. «Citi neēd gaļu, kas tikai nedaudz tiek apcepta. Es to apcepu uz sakarsētas pannas tikai pāris minūtes no vienas un otras puses.» Egons labprāt rosās virtuvē un visbiežāk arī mājās gatavo. «Vakariņoju apmēram pusvienpadsmitos vakarā. Sanāk ļoti nepareizi,» secina radio cilvēks. Labprāt eksperimentē ar ēdieniem. Nesen izdomājis, ka jāuzcep āboli ar kartupeļiem. «Garšoja, no āboliem tika skābums, taču to vajadzēja mazāk nekā kartupeļu, bet man bija otrādi.»

Akniņām teic nē

Egons teic, ka ēd praktiski visu. «Ir tikai viens produkts, ko es neēdu, – aknas. Man tās ļoti negaršo. Ja viesībās esot, mani ir izdevies apmānīt – akniņa ir uzcepta kā karbonāde, apviļāta miltos un olā –, tad man jāskrien projām no galda...» Savulaik nemīlamo pārtikas produktu sarakstā bijušas arī olīvas. Negaidot drauga Kaspara vārdadienā, kas tika atzīmēta pie jūras, no klātā galda Egons paņēmis olīvas, un tās iegaršojušās. «Varbūt kādā dienā tā notiks ar aknām,» spriež viņš. Egons teic, ka organisms saka priekšā, ko izvēlēties ēdienreizē. «Galvenais – neiet veikalā, kad māc liels izsalkums un gribas visu. Tad tikai no plaukta tiek ņemts un ņemts, bet pēc tam kaut kas no ledusskapja ir jāizmet, jo uz etiķetes ir pāris gadus veca atzīme. Nesen šāda iemesla dēļ laukā izlidoja ekskluzīvi spāņu konservi...»

Egons atklāj, ka viņam garšo asi ēdieni. «Agrāk priekšroku devu standartam, izvēlējos kaut ko latviskāku – ar pipariem, sāli. Šķita, ka ar to pietiek. Aizbraucot uz Mjanmu un Indiju, sākumā šķita, ka būšu badā, jo tur viss ir ļoti ass, bet iegaršojās. Tur obligāti jāsaka, ka vēlos, lai ēdiens nav ass, jo ļoti ass nozīmē to, ka ēdienu nevarēs ieēst. Man iepatikās pārspīlētais asums, kas raksturīgs turienes ēdieniem. Mājās tagad gatavoju rīsus kopā ar dažādiem dārzeņiem, vistas fileju un zaļumiem vok pannā, taču nedrīkst visu pārcept, dārzeņiem jāsaglabā svaigums.»

Tikai mazie tomātiņi

Ja gribas sevi palutināt ar kaut ko gardu, tad tiekot cepts steiks, jo labāk garšo tikai nedaudz apcepta gaļa. Egons izlasījis, ka liellopa gaļu nedrīkst pārcept, lai tā nebūtu sīksta, un bieži grozīt uz pannas. Vienīgais mīnuss – pēc tam visa plīts ir ar taukiem. «Zinu, ka vajag uzņemt arī citas enerģētiskās vērtības, ka ar gaļu un salātiem vien nepietiek, taču man negribas citas piedevas. Pietiek ar zaļajiem salātiem un gaļiņu, bieži ir tā, ka iztieku bez rīsiem vai kartupeļiem. Vasarā gaļa un salāti ir tradicionāls ēdiens. Man patīk svaigums no salātiem, arī balzamiko mērci izmantoju pie tiem.» Pērkot pārtiku, īpaši nesekojot līdzi rakstītajam uz etiķetes, lai gan tas neesot labi. «Piemēram, mazie ķiršu tomātiņi vismaz garšo pēc tomāta. Citus ziemā nav jēgas pirkt. Audzētāji iemācījušies iegūt šādiem tomātiem tādu pašu smaržu, kā siltumnīcā ieejot un nolaužot tomātu pazarus.»

Egons prāto: labi būtu, ja varētu ēst tikai reizi nedēļā. Tad varētu sarīkot ēšanas svētkus. «Pēdējā laikā vairs nav draudzīgas attiecības ar ātrās ēšanas uzņēmumiem. Savulaik šķita, ka tur ir neveselīgi, bet gardi gan. Kaut kas vairs nav tā kā agrāk.» Egons draudzējas arī ar zupām. Īpaši garšo zupa, kas gatavota no kokosriekstu piena, kas, protams, nav lēts prieks, speciālām Santa Maria garšvielām, garnelēm, vistas filejas, ingvera. Iznākot zupa, kas līdzinās tai, ko baudījis Mjanmā.

Trūkst vecmammas kūkas

No saldumiem ļoti garšo tumšā šokolāde. «Dažkārt vēlos apēst klasisko eklēru vai Vecrīgu. Ikdienā kūkas nepērku.» Iecienītas ir plānās pankūkas, obligāti ar ievārījumu un saldējumu. Šāds pildījums pankūkai piešķirot pavisam citu garšu. Egons vēlas, lai draudzene iemācītos cept kūkas, kā to darīja vecmamma. «Šādas kūkas gabaliņu gan es apēstu. Tādu reti kur var dabūt. Iekožot kūkas gabaliņā, katram kumosiņam ir garša. Tagad to atceros kā pasaku. Tad, kad mīļu cilvēku vairs nav līdzās, tas, ko viņi darīja, kļūst vēl izteiksmīgāks. Varbūt tā garša nemaz nebija tik ļoti īpaša, iespējams, tādas izjūtas ir tāpēc, ka to vairs nevar dabūt.»

Egons vērtē, ka daudz neēd, lai gan pārtikai tiek tērēts salīdzinoši daudz naudas. «Man par laimi nav tā, ka būtu jāpērk produkti ar atlaidēm. Žēl to cilvēku, kam jāseko līdzi, ko var pirkt un ko nevar. Pārtika ir dārga, un ar to jau nav tā, ka kādu laiku bez tās var iztikt.» Viņš atceras, ka, ieturot maltīti ātrās ēdināšanas uzņēmumā, kāda sieviete, kura ubago uz ielas, nopirkusi frī kartupeļus. Egons piedāvājis nopirkt viņai burgeru, taču sieviete atteikusies: «Nē, puisīt, es nedrīkstu gaļu ēst. Esmu labi nopelnījusi, tāpēc sevi varu palutināt ar kartupelīšiem, tie ir kolosāli.» Viņš teic, ka patīkot citiem palīdzēt, taču pret visiem jau nevarot būt dāsns. Viņš rēķina, ka vienam cilvēkam izdevīgāk ir ieturēt maltīti kafejnīcā, nevis gatavot mājās. «Un ir jau tādi, kuri īpaši neprot gatavot. Manā ģimenē tā iegājies, ka vairāk gatavo veči. Vīrieši vairāk eksperimentē ar garšām. Varbūt tas ir noslēpums, kas liek uzskatīt, ka vīrieši gatavo labāk nekā sievietes.»

**

Egona Reitera iemīļota recepte

Dārzeņu salāti

• Sastāvdaļas: svaigs gurķis, 8 ķiršu tomāti, mīksts avokado.

• Pagatavošana: visas sastāvdaļas sagriež, sajauc un pievieno nedaudz sāli. Pagaida dažas minūtes, kamēr visas garšas sajaucas. Ja ir vēlēšanās, var pievienot sīpolu. Nav jāpievieno ne eļļa, ne krējums.