Šķiet, ka pastētes gatavošanai parasti izmanto aknas, taču var izmantot arī medījumus, siļķi, zivis, putnu gaļu un sieru, kam raksturīga stipra un īpatnēja garša.
Izmantojot pastētei cūkgaļu, tai nav obligāti jābūt augstas kvalitātes, var izmantot arī gaļu, kas palikusi pāri, gatavojot siltajam galdam. Gatavojot gaļas pastēti, pievieno piedevas, kas vairo tās garšu un vērtību. Tās ir: sviests, žāvēts speķis, citrona sula, olas, muskatrieksts, lauru lapas un citas, kā arī sīpoli, burkāni, selerijas, ingvers un āboli.
Aknas ir bagātas ar uzturvielām, tāpēc tās lietderīgi ik pa laikam izmantot uzturā un ar tām dažādot ēdienkarti. Aknas piešķir pastētei krāsu un labu garšu. Pastētei jābūt ar pikantu garšu, pēc struktūras – smalkai, nevis graudainai. Tas atkarīgs no tā, kā gaļa vai aknas ir sastrādāti, to samaļot vairākas reizes. Pagatavoto pastētes masu liek formā, kas iesmērēta ar taukvielām. Formas dibenā var ielikt vairākus gabaliņus speķa, tie piešķirs pastētei izskatu un neļaus pielipt pie formas un piedegt gatavošanas procesā. Parasti pastēti pasniedz aukstajā galdā, bet var arī kā karsto ēdienu. Pie aukstām pastētēm var pievienot mērces, salātus vai pasniegt uz sviestmaizēm no rīta vai vakariņās.
Andis BRĒMANIS, dietologs
– Tradicionāli pastēte asociējas ar tās gatavošanu no aknām. Pievieno nedaudz tauciņus, burkānu, piparus, lauru lapas un ingveru. Aknas ir specifiskas, vērtīgas, tikai, protams, tās nevajag pārēsties, tajās ir vitamīni, olbaltumvielas un minerālvielas. Taču tajās ir daudz holesterīna, un tas nav vēlams. Ar aknu lietošanu jāuzmanās grūtniecības periodā, jo tajās ir daudz A vitamīna, tāpēc jāseko līdzi, cik daudz tās apēd. Protams, pastētei var izmantot ne tikai aknas, bet arī citus produktus, ko var samalt un pārvērst smērējamā masā, un tad papildināt sviestmaizi. Veģetārieši pastu var gatavot no turku zirņiem. Jārēķinās ar to, ka pastēte ir smērējama masa un, lai iegūtu smērējamu masu, ir jāizmanto taukvielas – speķis vai sviests, vai eļļa. Tāpēc ēst pastēti no rīta, pusdienās un vakarā nebūtu prātīgi. Pastēte ir interesants veids, kā var izpausties, radot dažādas garšas nianses. Tās gatavošanai ir vajadzīga individuāla pieeja, taču bieži vien pastēte tiek pirkta gatava.
RECEPTES
Pastēte no svaigas zivs
• Sastāvdaļas: 250 līdz 300 g svaigas, viegli sālītas zivs, 125 g augu eļļas, sīpols, 2 kartupeļi, mīkstums no 2 gabaliņiem sakaltušas maizes, tējkarote rozīņu, ēdamkarote etiķa, šķipsniņa citrona vai apelsīna miziņu, melnie pipari, sāls.
• Pagatavošana: lielos gabalos sagrieztu zivi un sīpolu vāra viegli sālītā ūdenī, kam pievienots etiķis. Kad zivs ir gatava, buljonu izkāš, bet zivs fileju izberž caur sietu kopā ar vārītiem kartupeļiem. Pievieno garšvielas un buljonā izmērcētu maizi. Visu labi samaisa, pieliek rozīnes un maisot iegūst putojošu sviesta masu.
Sēņu pastēte
• Sastāvdaļas: 2 ēdamkarotes olīveļļas, 25 g augu eļļas, ķiploks, 3 ēdamkarotes estragona, 50 g mājas siera, 2 ēdamkarotes mārrutku.
• Pagatavošana: uzkarsē eļļu un apcep sēnes ar ķiploku 4 līdz 5 minūtes. Samaisa virtuves kombainā sēnes, estragonu, sieru un mārrutkus. Atdzesē.
NODERĪGI
• Pastētes masu var izmantot kā pildījumu pīrādziņiem, kas gatavoti no dažādas mīklas.
• Ja pastēti gatavo no liesas, sirds, teļa gaļas atgriezumiem, tai raksturīga graudaina struktūra un tajā ir sīki gabaliņi. Tāpēc gatavojot var pievienot tikpat daudz gaļas. Lai pastēte būtu viendabīga, gaļa trīs reizes jāsamaļ gaļas maļamajā mašīnā.