Rukola – eruka – arugula

Kad rukolas vārds tikko sāka parādīties ceļojumu aprakstos un kulinārijai veltītās apcerēs, tam bija nedaudz snobiska pieskaņa – lūk, tur, Vidusjūras zemēs un arī tepat smalkos restorānos šie salāti ir parasta lieta, bet jūs par tādiem pat dzirdējuši neesat.

Ēdienu receptes, kurās bija prasīta rukola, tolaik bieži atlikām malā, jo nebija skaidrs, kur lai meklē tādu virtuves modes kliedzienu un cik tas maksā. Tie, kuri neatmeta ar roku, drīz vien atklāja, ka šaurlapainais salātiņš, kuram jūsmotāji piedēvē «pikantu viegli rūgtenu sinepju un riekstu garšu», ir viegli izaudzējams dārzā vai pat puķupodā uz palodzes.

Uz rukolas sēklu paciņas rakstīts Eruca sativa, bet dažādās pasaules malās to sauc arī arugula, roquette, rocket, indau – ja, meklējot receptes internetā, iznāk sastapt šos vārdus, tad ziniet – tā pati rukola vien ir.

Par rukolas garšu ēdāju domas dalās. Vieniem tā šķiet ļoti tīkama, otriem neciešama, vēl citi rausta plecus un saka: salāts kā salāts, nekas īpašs. Garšas intensitāte atkarīga no auga vecuma. Jaunākām lapām aromāts ir maigāks, vecākām – stipri izteikts, daži pat apgalvo, ka pāraugušas rukolas lapas ožot pēc naftas. Lietpratēji aicina lapas bagātīgi plūkt un ēst, tad to vietā ataugs citas. No gardēžu viedokļa visaugstāk tiek vērtēti pavisam jauni augi, izrauti ar visu saknīti, ko pirms lietošanas nogriež. Senie grieķi un romieši, kuri nepazina mūsdienu garšas pastiprinātājus, rukolas lapas un sēklas uzskatīja par garšaugu un arī par spēcīgu afrodīziju. Savā dzimtenē, Vidusjūras reģionā, rukola bijusi cieņā vienmēr, bet citās valstīs tā reizēm nākusi modē un reizēm aizmirsta. Piemēram, aizraušanās ar rukolu bija vērojama 16. gadsimtā Anglijā, karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā, bet pēc tam to izspieda no aprites tālo aizjūras zemju garšvielas, kuru aromāts bija daudz spēcīgāks. Taču 20. gadsimtā rukola atkal atguva popularitāti, kas pamazām kļuva arvien lielāka un galu galā paņēma savā varā arī mūs. To acīmredzot veicināja pieaugošā interese par Vidusjūras diētu, ko daudzi pētnieki atzīst par veselīgāko pasaulē.

NODERĪGI

Rukolu nav vēlams uzglabāt ilgāk par trim dienām. Salātus ietin papīra salvetē, ieliek plastmasas maisiņā un tur ledusskapī.

Visveselīgākā ir svaiga, termiski neapstrādāta rukola, tāpēc to ieteicams lietot salātos. Rukolu kombinē ar parastajiem lapu salātiem un galviņsalātiem, tomātiem, kāpostiem, spinātiem u.c.

Sagrieztas rukolas lapiņas var pievienot zupām, sautējumiem, omletēm, uzkaisīt picai, aukstiem un karstiem gaļas un zivju ēdieniem, makaroniem, rīsiem vai pupiņām.

Rukola vislabāk aug dārzkopības sezonas sākumā; vēlāk to ieteicams sēt ēnainā vietā.

Ja ienākas rukolas sēkliņas, tās var pievienot kā garšvielu marinādēm un sālījumiem.

Rukolas lapas var izkaltēt un no tām gatavot tēju, kas palīdz pret sausu klepu, uzlabo gremošanu un ir nedaudz diurētiska.

Rukola dod iespēju uzņemt daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, patērējot pavisam nedaudz kaloriju (100 g rukolas ir ap 25 kkal), turklāt regulāra rukolas salātu iekļaušana uzturā palīdz cīnīties ar liekajiem kilogramiem, jo aktivizē vielmaiņu.

Rukola ir bagāta ar A vitamīnu un betakarotīnu, kas pārveidojas par A vitamīnu cilvēka organismā.

Pateicoties augstajam folskābes saturam, rukola ieteicama topošajām māmiņām.

Svaigas rukolas lapas ir labs C vitamīna avots, tās satur arī B grupas vitamīnus, K vitamīnu, P vitamīnu u.c.

Rukola satur vielas, kas, regulāri lietojot, kalpo gandrīz visu vēža veidu profilaksei, arī palīdz organismu pasargāt no saules staru nodarītā kaitējuma un sirds slimībām.

Pateicoties tam, ka rukolā ir daudz hlorofila, tā veicina asiņu bagātināšanos ar skābekli, sniedz cilvēkam enerģijas pieplūdumu, rada nelabvēlīgu vidi vīrusiem un kaitīgajām baktērijām, kā arī palīdz uzlabot ādas veselību.

RECEPTES

Rukolas salāti ar hurmām

Sastāvdaļas. 100 g rukolas lapiņu, 1–2 hurmas, trīs ēdamkarotes olīvu eļļas, viena ēdamkarote sarkanvīna etiķa (vai citronu sulas), pustējkarote Dižonas sinepju, sāls, malti melnie pipari.

Pagatavošana. Hurmas nomizo, atbrīvo no sēkliņām, sagriež gareniski plānās šķēlītēs. Saputo eļļu, etiķi un sinepes, lai iznāk krēmveida mērce, to pārlej rukolas lapiņām un sajauc. Hurmu šķēlītes sadala vienādi 4–6 šķīvjos, virsū liek sagatavoto rukolu.

Omlete ar pupiņu pākstīm un rukolu

Sastāvdaļas. Četras olas, 400 g pākšu pupiņu, 100 g rukolas lapiņu, nedaudz lociņu, sīpols, divas ēdamkarotes sviesta, sāls, malti melnie pipari.

Pagatavošana. Pupiņu pākstis izvāra viegli sālītā ūdenī, notecina, atdzesē, sagriež gabaliņos. Pannā izkausē sviestu, tajā apcep sagrieztu sīpolu, pievieno pupiņu pākstis un sautē 3–4 minūtes. Olas sakuļ, pievieno sīki sagrieztu rukolu un lociņus, pārlej pannas saturam, pievieno sāli un piparus, samaisa. Pannai uzliek vāciņu, samazina uguni un cep omleti gatavu.

Rukola ar garnelēm

Sastāvdaļas. 400 g vārītu tīrītu garneļu, 150 g rukolas, 4 ēdamkarotes pirmā spieduma olīvu eļļas, viens citrons, 100 ml sausā baltvīna, viena lauru lapa, sāls, malti melnie pipari.

Pagatavošana. Katliņā uzkarsē vīnu, pievieno lauru lapu, noņem katliņu no uguns un tajā ieber garneles, samaisa, atstāj uz piecām minūtēm, pēc tam garneles notecina un atdzesē. Ar rukolas lapiņām izklāj lēzenu salātu trauku, virsū kārto garneles. No citrona izspiež sulu, pievieno olīvu eļļu un sāli, sajauc, pārlej salātiem. Uzkaisa maltus melnos piparus.

Rukolas salāti ar lēcām

Sastāvdaļas. 1,5 glāzes zaļo vai brūno lēcu, sīpols, lauru lapa, ķiploka daiviņa, ēdamkarote baltvīna etiķa, sāls, malti melnie pipari, trīs ēdamkarotes pirmā spieduma olīvu eļļas, 100 g rukolas lapiņu, pusglāze sadrupināta fetas siera.

Pagatavošana. Lēcas noskalo, liek katlā, pārlej ar ūdeni, pievieno lauru lapu un uz pusēm pārgrieztu sīpolu. Vāra, līdz lēcas mīkstas, notecina, izņem sīpolu un lauru lapu. Ķiploka daiviņu saspiež spiedē vai sakapā, pievieno etiķi, sāli un piparus, atstāj uz 10 minūtēm, tad pielej eļļu un samaisa. Iegūto mērci pārlej lēcām, samaisa, pievieno sagrieztas rukolas lapiņas un sieru.

Rukola ar bumbieriem un Parmas sieru

Sastāvdaļas. Divi bumbieri, 100 g rukolas, 100 g drupināta Parmas siera, 30 g ciedru riekstu, divas ēdamkarotes olīvu eļļas, divas ēdamkarotes citronu sulas, ēdamkarote medus, tējkarote balzametiķa.

Pagatavošana. Bumbierus nomizo, atbrīvo no serdēm, sagriež plānās šķēlītēs. Lēzenā traukā kārtām liek rukolas lapiņas, sieru un bumbierus. Eļļu, medu, citronu sulu un balzametiķi sajauc, pārlej salātiem, uzkaisa ciedru riekstus.