virtuve

Ik­die­nas stei­gā un aiz­ņem­tī­bā ēdien­kar­tē bie­ži vien iz­man­to pus­fab­ri­kā­tus un rūp­nie­cis­ki ap­strā­dā­tus pro­duk­tus. Pro­tams, šā­dai mal­tī­tei, kas ie­pa­ko­ta va­ku­u­mā vai ir sa­sal­dē­ta, ir vie­na priekš­ro­cī­ba – to var āt­ri pa­ga­ta­vot, pie­mē­ram, mik­ro­viļ­ņu krās­nī, ie­tau­pot lai­ku.

Ēdie­ni mēdz būt gar­šī­gi, ne­gar­šī­gi un arī tā­di, ku­riem nav ne vai­nas, bet ku­ri kaut kā pie­mir­stas. Ša­jā ka­te­go­ri­jā bie­ži no­nāk arī klim­pas – eko­no­mis­ki iz­de­vī­gas, sa­mē­rā vieg­li pa­ga­ta­vo­ja­mas, der kā sā­ļa­jos, tā sal­da­jos ēdie­nos, tur­klāt var aiz­stāt kar­tu­pe­ļus, ma­ka­ro­nus vai rī­sus, ja tie ap­ni­ku­ši vai krā­ju­mi pēk­šņi bei­gu­šies.

"Kad esmu filmēšanas laukumā, viss cits, izņemot darbu, aizmirstas. Varu ilgstoši neēst, māku arī pārvarēt tādas sajūtas kā badu," atklāj režisors un producents Jānis Vingris.

Ikdienas ēdienkarte noteikti nav iedomājama bez zupām, kuras ir lēts, sātīgs un arī garšīgs ēdiens. Mājās gatavotai zupai vienmēr ir jādod priekšroka, un to noteikti nebūs grūti pagatavot pat iesācējam.

Kad gribas uzēst kaut ko vienkāršu, sātīgu un ne pārāk dārgu, der atcerēties latviešu iecienīto miežu putru. Vai zinājāt, ka mūsu senčiem bijis pieņemts laikā no Miķeļiem(29.septembra) līdz Pavasara Mārai(25.martam) ēst tauku putru, bet pārējā laikā– piena putru. Tā bija kārtīga putra no miežu putraimiem.

"Kāds aizraujas ar pastmarku krāšanu, cits– ar gleznu kolekcionēšanu, bet man ir interese par augstas klases meistaru pavārgrāmatām un par tur izlasāmo ēdienu recepšu iedzīvināšanu," atklāj Dr.Lūkina acu klīnikas vadītājs un vadošais acu ķirurgs Felikss Lūkins, kas ir lietpratējs ne vien savā profesijā, bet arī prasmīgs kulinārs.

Kad vienam produktam daudz vārdu, tas parasti nozīmē, ka šis produkts ir iecienīts un pazīstams dažādām tautām. Turku zirņi, aunazirņi, garbanzo pupas, arī kalna zirņi, nahats, nuts, šišs... Labāk zināmi un laikam arī latviski pareizāki ir pirmie divi vārdi, bet apritē reizēm sastopami visi minētie un noteikti ir arī vēl citi.

Uzreiz jāteic: kungi, dariet, kā uzskatāt par pareizu, un lemiet paši, vai 8. marts ir īstais datums, kad dāmas gaida no jums apsveikumus, ziedus un īpašu uzmanību, pie kuras pieder arī ēdienu gatavošana, trauku mazgāšana un citi darbi virtuvē.

Palmu eļļai piemīt viszemākā vērtība, salīdzinot ar citām augu eļļām. Taču ražotājiem tā ir lēts un izdevīgs produkts. Pēc konsistences – cieta, atgādina cūku taukus, parasti balta, taču mēdz būt arī dzelteni oranžā un pat sarkani oranžā krāsā. Raksturīga riekstu garša un smarža.

Jau pirmā iepazīšanās ar kumkvatiem rada pārsteigumu. Sākumā liekas, ka tas ir tāds ļoti mazs apelsīniņš, bet izrādās?– ēdams ar visu mizu un pārsvarā no mizas vien sastāv. Miza ir salda, toties vidiņš?– stipri skābs. Tieši šī garšas kontrasta dēļ kumkvatus augstu vērtē gardēži.

Ziema vēl kādu laiku turpināsies, un tieši šajā gadalaikā ir svarīgi nostiprināt imunitāti un izvēlēties pareizus produktus. Arī garastāvoklis ne vienmēr ir možs un pacilājošs, jo no darba jāatgriežas, kad ārā jau ir satumsis.

Neriskējot februāra vidū kādam uzspiest no svešām zemēm ievazātus svētkus ar romantiskām vakariņām, sarkanām rozēm un sirsniņām rotātu galdautu, tomēr gribas teikt – nu nav taču slikti kādreiz atļauties nedaudz romantikas.

Kā zināms, vārda "vitamīns" sastāvdaļa ir latīņu valodas vārds vita – dzīve. Salīdzinot ar citām uzturvielām, vitamīni vajadzīgi ļoti nelielās devās, bet bez tiem cilvēka eksistence nebūtu iespējama.

Pirmais, ko var uzzināt, meklējot informāciju par ciedru riekstiem, – tie vispār nav rieksti, tāpat arī koki, kuros tie aug, nav nekādi ciedri. Tomēr nākas atzīt, ka no zinātniskā viedokļa nepareizais nosaukums "ir nostiprinājies kulinārijā". Par laimi, kļūmīgais virtuvē dotais vārds nepadara ciedru riekstiņu garšu sliktāku.

Holesterīns ir dabā sastopama taukviela, un tā ir svarīga organisma šūnu ārējā apvalka sastāvdaļa. Tāpēc cilvēkam nelielā daudzumā holesterīns ir nepieciešams. Daļu holesterīna sintezē organisms, bet pārējo uzņem ar pārtiku – tā ir trekna gaļa, teļa aknas, trekni piena produkti un olas.

Pasaules apceļotājs un vairāku ceļojumiem veltītu grāmatu autors Pēteris Strubergs ir bijis 65 valstīs un visos kontinentos. Iepazinis ne vien dažādu eksotisku un ne tik eksotisku zemju dabas un kultūras vērtības, bet arī nacionālās virtuves īpatnības.

Kurš gan ēdienu gatavošanā neizmanto garšvielas ar aromātisku vai asu garšu un aromātu? Garšvielas ir pārtikas produkti, un gandrīz visas tās iegūst no garšaugiem, izmantojot to augļus, sēklas, ziedu daļas, mizu, lapas un saknes.

Varētu teikt, ka Latvijas veikalu plauktos kuskusa paciņas uzradās paklusām, bez īpašas reklāmas vai pircēju izglītošanas. Kuskusu pazina ceļotāji, kuriem laimējās to nogaršot dienvidu zemēs, kā arī profesionāli pavāri.

Ikdienā, veidojot ēdienkarti, diez vai daudzi aizdomājas, kādu vidi rada produkti, ko apēdam. Pareizam uztura sadalījumam jābūt šādam – 80 procenti sārmainu un 20 procenti skābu vidi veidojošu produktu.

Beta karotīnu ir svarīgi uzņemt ar uzturu – krāsainajiem dārzeņiem un augļiem, jo ne vienmēr A vitamīns produktos ir pieejams.