Turpinās Laikmetīgās mākslas centra rīkotā festivāla SURVIVAL KIT lekciju cikls nākotn-ĒŠANA.
Kā pagatavot nākotni? Kas ir tās sastāvdaļas? Un kā to apēst?
Piecos pasākumos dažādu jomu labākie speciālisti dalīsies ar nākotnes receptēm, aicinot iesaistīties sarunā par vērtībām, resursiem un idejām, no kurām veidojam katrs savu individuālo un Latvijas rītdienu.
Pirmā lekcija Nākotnēšana – kristāla bumba vai zinātne? notika jau 7. aprīlī, tajā Aivars Kalniņš no Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes skaidroja, kas ir nākotne un kādi ir tās pagatavošanas veidi.
"Nākotni paredzēt nevar, bet tas nenozīmē, ka par to nevajadzētu domāt!" saka lektors Aivars Kalniņš, kurš iepazīstinās ar to, kā nākotne tiek prognozēta pēdējos 30 gadus, kad precizitāte un drošums kā kvalitātes kritēriji zinātniskajām prognozēm tiek kritiski izvērtēti un meklēti jauni ceļi nākamību izpētei. Kas ir nākotnēšana? Ko mēs varam zināt par rītdienu? Cik zinātniskas ir nākotnes prognozes?
Nākamā lekcija notiks 18. aprīlī, kurā diskusijā - Kā ēdīsim, tā dzīvosim? piedalīsies pavārs Mārtiņš Sirmais, valsts profesors gastroenteroloģijā Anatolijs Danilāns un Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas speciāliste Sanita Stinkule.
Pasākums norisināsies Laikmetīgās mākslas centrā Alberta ielā 13, plkst. 18.00.
Pašu cepta rudzu miltu maize, sakņu un dārzeņu viras ar gaļas piedevām, tauku putras, pa svētkiem – alus, cepetis vai desa, un medus – saldajā. Tik pieticīga un reizē vietējam vēderam gluži atbilstoša bijusi latviešu zemnieku virtuve no I gadu tūkstoša pirms Kristus līdz pat XX gadsimta sākumam, kad mūsdienu Latvijas teritorijā bez lielām, ievērojamām izmaiņām pastāvēja naturālā saimniecība. Tikai ar īpašām muižnieku pavēlēm un baznīckungu sprediķiem konservatīvais latviešu zemnieks savā ēdienkartē XVIII gadsimtā iekļāva kartupeli, arī gurķi, dilles un pat ķirbis ir nosacītas novitātes latviešu tradicionālajā virtuvē.
Eko kustība, lokālā pašapziņa un izpratne par cilvēku kā organismu, kas neatraujami saistīts ar tā dzīves vides resursiem, pēdējos gados veicinājušas jaunu pieeju vietējām pārtikas izejvielām, stimulējot atgriešanos pie tradīcijām un daudzveidojot to izmantojumu ēdienkartē.
Kā senlatviešu ēšanas tradīcijas ir savienojamas ar mūsdienu cilvēka vēderu? Kāds ir vēlamais balanss starp vietējā ekovidē iegūtajām uzturvielām un globālās pārtikas plūsmas produktiem? Kādu karmu izvēles ēdienkartē uzliek mūsu veselībai un labsajūtai kopumā?
Nākamās lekcijas 20. aprīlī - Finanses. Vērtības. Nākotne piedalīsies Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts;
27. aprīlī Lekcija Katram sava brīnumzālīte?: personalizētā medicīna Maija Dambrova, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja;
2. maijā Lekcija: Vieta tukša nepaliks: kas pēc gadiem dzīvos Latvijā? Aija Lulle, Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un tehnoloģiju centrs;
SURVIVAL KITLEKCIJU MARATONS nākotn-ĒŠANA notiek gatavojoties laikmetīgās mākslas festivālam Survival Kit, kas rudenī notiks Rīgā. Festivāls radās pirms trim gadiem, reaģējot uz krīzes nestajām izmaiņām, un aicināja meklēt radošus risinājumus izdzīvošanai. Šogad, spēlējoties ar jaunvārdu nākotnēšana, festivāls rosina paskatīties uz izdzīvošanas pamatvajadzībām – pārtiku, mājokli, veselības aprūpi un naudu nākotnes perspektīvā. Kā mūsu ikdienas izvēles ietekmē nākotni? Vai krīze mums iemācījusi jaunu attieksmi pret resursiem? Kādu nākotni ir iespējams pagatavot, pievienojot jaunajām vērtībām krīzes laikā attīstās zināšanas un iztēli?
Māksla ir vide, kurā pieļaujamas vispārdrošākās fantāzijas, muļķīgākie jautājumi un nekaunīgākās atbildes. Tādēļ Laikmetīgās mākslas centrs piedāvā platformu, kur satikties nākotnei ar ēšanu.