Pārtikas pareiza sagatavošana un uzglabāšana ir svarīgs priekšnoteikums, lai ēdiens būtu garšīgs, veselīgs un uzturvielām bagāts. Ja pārtiku ilgi uzglabā mitrā vai gaišā vietā, arī augstā temperatūrā, kur tai var piekļūt gaiss, tā var sabojāties, zaudēt garšu, izskatu un uzturvērtību.
Un pat vēl vairāk – var notikt organisma saindēšanās.
Pārtikas veikalos un mājā vajadzētu ievērot divu stundu likumu – pēc ēdiena pagatavošanas vai produktu iegādes divu stundu laikā visi ātri bojājošies produkti ir jāatdzesē vai jāsasaldē. Riska grupā ir gaļa, zivis, putnu gaļa, olas, piena produkti un citi. Ēdienu nevajag uzglabāt siltā vietā, piemēram, blakus cepeškrāsnij vai ledusskapim.
Graudus, miltus un citus pārtikas produktus nedrīkst uzglabāt iepakojumā, kuram viegli var tikt klāt kukaiņi. Šādu pārtiku ieteicams likt plastmasas, metāla vai stikla traukos, kam ir cieši piegulošs vāks. Maizi, graudaugu pārslas un putraimus vislabāk glabāt slēgtos traukos istabas temperatūrā. Ja laiks ir karsts, maizi var ievietot ledusskapi, lai novērstu pelēšanu.
Pērkot pārtiku, vienmēr rūpīgi jāizlasa, kas ir rakstīts uz etiķetes. Eļļu var uzglabāt atkarībā no tās veida. Mazāks termiņš uzglabāšanai ir valriekstu, sezama, rapšu, lazdu riekstu un mandeļu eļlai. Siltumā un gaismā eļļa zaudē vitamīnus. Eļļu uzglabā cieši nosegtā traukā – ledusskapī vai virtuves skapīšos.
Svaigs piens un krējums jāglabā slēgtos traukos, lai tie neiegūst blakus esošo ēdienu smaržu.
***
Andis BRĒMANIS, dietologs:
– Pārtikas pareiza uzglabāšana vispirms ir svarīga, lai tā nesabojātos, neveidotos baktērijas un nerastos veselības problēmas. Tāpēc ir dažādi pārtikas uzglabāšanas un gatavošanas veidi – saldēšana, sālīšana, marinēšana, konservēšana, skābēšana. Uzglabāšanas procesā svarīgi, lai saglabātos vērtīgās vielas, kas ir produktos, – vitamīni. Ļoti jutīgs šajā procesā ir C vitamīns, folskābe ātri iet bojā. C vitamīns ir zaļumos, augļos, ogās, taču, vārot kompotu no ogām, daļa C vitamīna iet bojā. Tāpēc labs paņēmiens šiem produktiem, lai saglabātu to vērtību, ir saldēšana. Eļļu arī ir ieteicams uzglabāt vēsumā – ledusskapī. Ja to neizdara, gaismas un siltuma ietekmē oksidējas taukskābes, kas šādā formā ir neveselīgas. Ja eļļa oksidējas, tā kļūst rūgta un to vairs nevar lietot. Ieteicams neveidot lielus pārtikas krājumus.
***
NODERĪGI
Zaļumus var uzglabāt svaigus, ja tos nomazgā un stateniski novieto glāzē, kurā ir 2,5–5 cm auksta ūdens. Tos nepieciešams apsegt ar plastmasas maisiņu un ievietot ledusskapī.
Biezpiens jāuzglabā oriģinālā iepakojumā, apgriežot to otrādi, – tādējādi tas saglabāsies ilgāk.
Jāatceras, ka arī konservēta pārtika ar laiku sabojājas, tādēļ konservu kārbas jāuzglabā, ņemot vērā iegādes laiku, un vecākās jāizlieto pirmās.
Lapu garšvielas var uzglabāt 1 vai 2 gadus, sakņu garšvielas – 2 vai 3 gadus, nemaltas – 4 gadus. Tās jāuzglabā cieši nosegtos traukos tumšā vietā, kur tām klāt netiek saules gaisma.
Cīsiņus, ja iepakojums nav atvērts, ledusskapī var glabāt 2 nedēļas,
olas – 3 līdz 5 nedēļas, tās nesaldē; pienu – 7 dienas, saldētavā – 3 mēnešus; maltu liellopa, teļa, cūkas gaļu – 1 līdz 2 dienas, saldētavā – 3 līdz 4 mēnešus; majonēzi – 2 mēnešus, saldētavā nedrīkst likt; margarīnu – 4 līdz 5 mēnešus, saldētavā – gadu.
Svaigi augļi, dārzeņi istabas temperatūrā pamazām zaudē vitamīnus. Tos vislabāk glabāt ledusskapī svaigas pārtikas plauktā, jo tad produkti lēnāk zaudē mitrumu. Dārzeņus un augļus nevajag ilgi uzglabāt plastmasas maisiņos, jo tad tiem nepiekļūst gaiss.