Jānis Vingris atklājis dzīvi bez E-vielām

"Kad esmu filmēšanas laukumā, viss cits, izņemot darbu, aizmirstas. Varu ilgstoši neēst, māku arī pārvarēt tādas sajūtas kā badu," atklāj režisors un producents Jānis Vingris.

Šobrīd skatītājiem ir iespēja viņu redzēt režisora Arvīda Krieva uzņemtajā spēlfilmā Dancis pa trim, kur Jānis, Kristīne Nevarauska un Mārtiņš Freimanis ir galvenajās lomās. "Es ēdu visu, praktiski– jebko, līdzīgi ir ar dēlu Miķeli. Esmu novērojis: ja vecāki bērnu kopš mazotnes radina pie veselīga un daudzpusīga uztura, viņš to pieņem kā pašsaprotamu parādību. Mēs nepērkam baltmaizi, dēls arī nezina, kas ir čipsi un kola. To vietā Miķelim piedāvājam augstvērtīgas rudzu maizes šķēli(esam iecienījuši Ķelmēnu maizi). Tā lieliski garšo bez kāda aizdara, ir veselīga," uzskata Jānis Vingris. Var norīt mēli Režisors un producents esot naktsputns, vēlu ejot gulēt un arī pēdējo dienas maltīti ieturot vēlu, tāpēc, no rīta pamostoties, brokastis nemaz nekārojot. "Vēlajās brokastīs dažkārt reizē ar Miķeli uzēdu auzu pārslu, rīsu pārslu vai piecu graudu biezputru, ko vārām ūdenī vai pienā, kā arī augļus (lielākoties banānus)," stāsta jaunais vīrietis, kurš neslēpj– esot vājš kulinārs. "Par maltītēm gādā Janīna (J.Vingra otra pusīte– M.L.), sašmorē mums visādas gaļas un citus labumus. Man nav tik daudz pacietības, lai nodotos virtuves padarīšanām, tas nav mans aicinājums, tāpēc varu būt tikai asistents šajā procesā, veicot palīgdarbus. Taču labi pagatavotu un veselīgu ēdienu un tā gatavotāju es protu novērtēt. Garšīgi paēst taču ir liela bauda." Itin bieži sanākot ieturēties arī ārpus mājām. Jānim prātā esot iegūlusi Osakas omlete, ko viņš atklājis krodziņā Iguāna. "Omletes sastāvdaļas nevarēšu nosaukt, taču, to ēdot, gastronomiskās atmiņās par Japānu ieslīgu. Šajā valstī esmu bijis trīs reizes, un tur baudītie ēdieni salīdzinājumā ar citām nacionālajām virtuvēm, manuprāt, ir paši garšīgākie un veselīgākie." Atrodoties uz kādas Japānai piederošās vulkāniskās salas, Jānis esot mielojies ar zivju plati, kas izcēlusies ar lielu daudzveidību. "Tās bija dažādās krāsās, taču visas– jēlas. Zivis kopā ar mērci, kurā pirms likšanas mutē iemērcu katru šķēlīti, bija satriecošas! Tikpat spēcīgu iespaidu man sagādāja Japānā ēstie suši, kas krietni vien atšķiras no tiem, ko piedāvā šeit, Latvijā. Viss tur ir ārkārtīgi svaigs, tāpēc, lai ko arī ēstu, bija jāpiesargās tikai no viena– lai līdz ar ēdienu nenorītu mēli." Bagātinātas šprotes Kaut Latvijā nav tik bagātīgs zivju piedāvājums kā tālajā Saules zemē, Jānis labprāt mielojoties ar vietējām spurainēm. "Man garšo nēģi, kūpinātas karpas (tās var nopirkt Centrāltirgū), mazsālīts lasis (labs ir arī grilēts vai cepts) un arī... šprotes. Abi ar dēlu tās ķeksējam iekšā, tās bagātinot. Uzsmērējam sviestu uz grauzdētas graudu maizes šķēles, uzliekam šprotes, tad uzbārstām sarīvētu cieto sieru un nobeigumā vēl uzliekam majonēzes cepuri. Iesaku pamēģināt!" Ģimenē lielā cieņā esot cidoniju dzēriens. Paši ziemai esot sagatavojuši šī Latvijas citrona krājumus (pēc cidonijām devušies uz lauku saimniecību, kur tās audzē), lai ir ko pievienot ūdenim, kad gribas padzerties. "Tas ir dzēriens, kas neapnīk. Esam izvilkuši visu ziemu, jo marts ir jau pusē." Līdz ar dēla piedzimšanu ģimenes ēdienkarte neesot kardināli mainījusies. "Mēs neko tāāādu neēdam, lai vajadzētu pārlūkot savus paradumus. Ne sālīts, ne ass, ne ļoti neveselīgs ēdiens mūsu mājās nav cieņā." Pīles cepetis ar pildījumu Jau krietnu laiku Jāņa ģimene gaļu, dārzeņus un vēl citus ēdamus labumus pērkot no vietējām zemnieku saimniecībām. "Ja kaut reizi esi nobaudījis šmori, kas taisīts no zināmā lauku mājā auguša truša vai pīles, ir grūti atgriezties pie nezināmas izcelsmes gaļas, ko bezpersoniski piedāvā lielveikalos. Tā nav gaļa! Piemēram, kūpinājumi taču ir izmērcēti veselā E-vielu buķetē. Izlasot, kas rakstīts uz etiķetes, saproti, ka gaļai ar kūpināšanu vispār nav nekāda sakara," strikti nosaka režisors un piemetina, ka kūpinājumus reti kad iekļaujot savā ēdienkartē. Jānis atklāj, ka par daudzu vietējo lauku ražotāju piedāvātajiem produktiem viņš uzzinot, klausoties Latvijas Radio programmu Radioiela, kur ir sadaļa Tirgus laukums. "Esmu pat darījis tā, ka piezvanu uz šo raidījumu, kad iet vaļā tirdziņš, un pasaku, ko mums vajag. Parasti pēc tam atskan lērums zvanu, atliek tik izvēlēties." Visbiežāk iegādājoties gaļu. "Jēra gaļa ir vesta kaut kur no Limbažu gala, pīle– no Zemgales, bet truši ir nākuši no Kurzemes puses." Ģimene esot iecienījusi truša un pīles cepeti, tāpat arī ēdienus, kas pagatavoti no teļa un jēra gaļas. "Pīles cepetis ir tik vienkārši uztaisāms, ka to pat es māku izdarīt. Putnu no iekšpuses un ārpuses ierīvē ar garšvielām (ņem, kādas nu katrs vēlas), tad pilda ar sagrieztām cukurotām cidonijām (mēs taisījām sukādes, tāpēc ir vēl krājumi) vai āboliem un cepeškrāsnī iekšā." Tagad ar Radioielas tirdziņa starpniecību vēloties tikt pie čuguna pīles. "Tajā ēdiens sanāk garšīgāks, nepiedeg." Savukārt to, ko nozīmē īsts jēra gaļas šašliks, Jānis esot uzzinājis, kad bijis Azerbaidžānā. "Viņi gaļu iepriekš nemarinē– uzbārsta jēra gabaliņiem sāli, uzdur uz iesma un to groza virs uguns. Nezinu, kas tur ir par knifu, bet šādi cepts šašliks ir debešķīgs." Azerbaidžāņus pārspēt šašlika cepšanā režisors neesot mēģinājis, taču to, ko darījis kopā ar Elmāru Tanni viņa vadītajā kulinārijas šovā Garšu laboratorija, gan esot mājās mēģinājis. "Uztaisīju plānās pankūkas ar vistas filejas un kūpinātās desas pildījumu. Sanāca."

***

Jāņa Vingra iecienīto ēdienu receptes

Plānās pankūkas ar vistas filejas pildījumu Elmāra Taņņa gaumē

Vajag: pankūku mīklai– 10ēd.k. kviešu miltu, 1l piena, 100g eļļas, 3olas, 1ējk. sāls, 3ēd.k. cukura. Pildījumam– 2vistas filejas, kūpinātas Alpu desiņas, 1Šalotes sīpolu, 200g skābā krējuma, 2svaiga rozmarīna zariņus, 2ķiploka daiviņas, dilles,

svaigus lociņus, olīveļļu, sāli un piparus.

Pagatavošana: lai pagatavotu mīklu, traukā iesit olas un kuļ, līdz veidojas viendabīga masa. Pievieno miltus, cukuru un sāli, samaisa. Tad lēnām un pa nelielam daudzumam

lej klāt pienu, nepārtraukti maisot, kamēr iegūst viendabīgu masu– pankūku mīklu. Uzkarsē pannu, un eļļā cep plānās pankūkas. Pankūku pildījumam uz pannas uzkarsētā eļļā vispirms nedaudz apcep smalki sagrieztu Šalotes sīpolu. Pievieno mazos gabaliņos sagrieztu vistas fileju, kurai uzbārsta sāli un piparus, un pieliek divus svaiga rozmarīna zariņus. Mazliet apcep un tad pievieno ripiņās sagrieztu pusīti kūpinātas Alpu desiņas. Tad pildījumam pieliek skābo krējumu un izspiestas ķiploka daiviņas. Samaisa, uzkarsē un pēc tam masu liek plānās pankūkas vidū. Aizloka pankūkas malas tā, lai veidotos

tīstoklītis. To aizsien ar lociņu.