Par ne­sa­mo­cī­tu ēdie­nu

«Man ir prieks un gandarījums par tiem jaukajiem mirkļiem, kad varu kopā ar saviem dēliem, viņu otrajām pusītēm un viņu atvasītēm apsēsties pie saimes galda, ieturēt gardu maltīti un ar visiem aprunāties. Tagad katrs jau ir savā dzīvē, tāpēc šie mūsu kopā būšanas mirkļi šķiet īpaši nozīmīgi,» uzsver optikas studijas Lonija līdzīpašniece Lonija Kossoviča.

«Tā kā manā ģimenē dominē stiprā dzimuma pārstāvji – ir vīrs, trīs dēli un divi mazdēli, kamēr puiši auga, ēdienkarte bija vairāk pakārtota viņu gaumei. Tagad dēli jau lieli, jaunākais tagad ir pat tālu prom – mācās Dānijā, tāpēc ikdienas maltītes ir katra paša ziņā, bet, kad tiekamies kopīgos ģimeniskos pasākumos vai dodamies uz lauku mājām, kuras apsaimnieko vecākais dēls ar ģimeni, parasti gatavojam kaut ko pamatīgu un garšīgu,» stāsta uzņēmēja.

Gan cālīši, gan alnis

Trīs dēlu māte priecājas, ka ģimenei ir lauku mājas Tomē, kur visi var sanākt kopā gadskārtu svētkos – Lieldienās, Jāņos, Ziemassvētkos, kā arī citos viņiem būtiskos mirkļos. «Mans Rīgas dzīvoklītis šādiem saietiem ir par šauru, turklāt tas atrodas uz akmeņiem, tāpēc nav iespējams ne ārā grilēt gaļu, ne ieturēt maltīti svaigā gaisā,» vērtējoši saka Lonija Kossoviča un atklāj, ka nupat aizvadītajās Lieldienās esot dzēruši bērzu un arī ābolu sulu, kas vēl esot bijusi atrodama pagrabā, taisījuši zaļos salātus, bļodā liekot rukolu, romiešu salātus un parasto salātu lapas, biešu lapiņas, iegriezuši arī redīsiņus, svaigos gurķīšus, cepuši un grilējuši gaļu. «Uzskatām, ka ēdienu nevajag samocīt. Ja gaļa ir augstvērtīga (mēs to cenšamies iegādāties no pazīstamiem zemniekiem), tad tā ir jābauda, nevis jāpārsātina ar garšvielām.»

Kad ar vecākajiem dēliem un viņu ģimenēm nesen piedalījusies LNT raidījumā Rīta mikslis, cāļus, kurus pildījusi ar āboliem un ķiplokiem, esot noziedusi ar medu, skābu krējumu, kā arī mazliet uzbārstījusi baziliku un sāli, vairāk neko. «Pa Mārtiņiem, kad vienam dēlam ir vārda diena, bet otram – dzimšanas diena, viņi gatavoja aļņa gaļas cepeti. Tas sanāca ekselents – sulīgs un aromātisks.»

Cepeša tapšanā Lonija neesot piedalījusies, vien zina, ka gaļa iepriekš esot turēta marinādē, kas pagatavota no sausā sarkanvīna, citrona, sīpoliem, melnajiem un arī smaržīgajiem pipariem, kadiķu ogām, ķiplokiem un žāvētajām plūmēm.

Kā iemāna ķirbi

Gan viņa, gan pārējie ģimenes locekļi cenšoties pievērst uzmanību tam, lai ēdiens būtu veselīgs. «Es priekšroku dodu vienkāršām maltītēm, lai būtu tuvāk īstenībai jeb dabiskumam,» viņa saka un piemetina, ka atšķirībā no ģimenes vīriešiem uzturā labprāt lietojot dārzeņus, pret kuriem stiprā dzimuma pārstāvji esot atturīgāki nekā viņa. «Tad es izdomāju, kā dārzeņus varētu viņiem iemānīt. Piemēram, gatavojot pildīto cāļu cepeti, daļu dārzeņu sutināju katliņā, bet daļu, ko cēlu galdā vīriešiem, grilēju uz restītēm.»

Savukārt no ķirbja, kas nešķiet pārāk interesanta oga ne tikai stiprā dzimuma pārstāvjiem, bet arī daudzām sievietēm, Lonija bieži vien gatavojot sacepumu. «Manējie, nenojaušot, no kā sacepums ir tapis, to ēdot parasti slavē,» nosmej trīs dēlu māte un izstāsta, kā top gardais ēdiens. «Cepamo trauku ieziežu ar sviestu, tad lieku sarīvētu ķirbju kārtu, kurai pārleju sakultas olas, kurām pievienoju garšvielas (piemēram, vanilīna cukuru, mazliet kanēļa), nedaudz miltu, dažkārt – biezpienu.»

Ja vakariņās esot vēlēšanās apēst ko stingrāku, taisot, piemēram, kārtojumu no rīvētiem kartupeļiem, maltās gaļas un rīvēta siera. «Gan vīrs, gan dēli prot labi gatavot, tāpēc mūsu ģimenes sievietes nav piesietas virtuvei. Piemēram, vakar no Dānijas atlidoja dēls. Kad viņš atgriezās, es vēl biju darbā, tāpēc nevarēju viņam sarūpēt maltīti. Cits varbūt būtu sēdējis uz dīvāna un gaidījis pārrodamies mammu, bet dēls uztaisīja vistas fileju ar ananāsiem un sagaidīja mani ar garšīgām vakariņām.»

Kartupeļi gēnos

«Esmu no laukiem, no Latgales (un no tā nekautrējos), tāpēc pārzinu, kāda pirms vairākiem gadu desmitiem bija vienkāršas latgaļu ģimenes ēdienkarte. Tajā dominēja dažādos veidos pagatavoti kartupeļi (vārīti, ko ēda, aplietus ar eļļu un sīpoliem, cepti, mundierī, kartupeļu pankūkas un klimpas), skābēti kāposti (svaigos salātos, aizdarīti ar eļļu un sīpoliem vai arī biezā, tumīgā zupā), vārītas bietes (ar āboliem vai ar skābētiem gurķiem, ar ķiplokiem vai vinegretā), pankūkas, piens, biezpiens, sviests un pašcepta maize,» uzskaita uzņēmēja un piebilst, ka nesen ar draudzenēm esot pārrunājusi, ka jēra gaļa, kas tagad tiek uzskatīta teju vai par delikatesi, viņas bērnībā un jaunībā bijusi ikdienišķas maltītes sastāvdaļa. «Atceroties bērnību, jāatzīst, ka man nebija satraukuma par to, ko tad nu ēdīsim. Ēdiens bija pieticīgs, taču tā nekad netrūka.»

«Man šķiet, ka labs kartupelis nespēj nodarīt lielu skādi. Tiesa, kurā katrā veikalā pie tādiem nevar tikt, tāpēc tupenīšus pērkam no tiem, par kuru izaudzētajiem kartupeļiem esam pārliecinājušies – tie ir garšīgi,» uzsver uzņēmēja un atklāj, ka intervijas dienas rītā brokastīs esot bijis liels vilinājums notiesāt kādu mundierī vārītu bumbuli. «Vīrs posās uz laukiem, tāpēc novārīja kartupeļus ar mizu līdzi ņemšanai, lai ir ko uz ātru roku notiesāt. Viņš man piedāvāja, vai es negribu kādu tupenīti brokastīs. Atzīšos, kaut bija grūti atteikties no šī piedāvājuma, tomēr turpināju ēst prosas biezputru, ko sev biju uzvārījusi. Es itin nemaz nenoniecinu biezputras, man tās garšo, bet kartupeļi, kā es smejos, ir man gēnos.»

Lonija izstāsta, kā var tikt pie kāda Latgalē iecienīta ēdiena – kartupeļu klimpām. «Kartupeļus sarīvē, caur marli nospiež sulu, to nostādina un uzmanīgi nolej, lai apakšā paliktu ciete, ko pievienot nospiestajai kartupeļu masai. Pieliek olu (vai olas, ja sarīvēts daudz kartupeļu), drošības pēc – arī ēdamkaroti kartupeļu cietes (lai klimpas vāroties neizjūk), karoti miltu, sāli pēc garšas, visu sajauc un – mīkla ir gatava. Uztaisa klimpas un liek verdošā sālsūdenī vārīties. Kad tās uzpeld, vāra aptuveni 15 minūtes.» Kartupeļu klimpas var ēst ar krējumu, ar maltas gaļas mērci vai ar jebkuru citu mērci. Izvārītās klimpas var sagriezt, sacept un ēst ar skābo krējumu. Var arī ūdenim, kur vārījušās klimpas, pieliet pienu un sanāks piena zupa ar kartupeļu klimpām. 

***

Lonijas Kossovičas iecienīta ēdiena recepte

Cāļa cepetis ar pildījumu un sautētiem dārzeņiem

Vajag: vairākus cāļus (tos parasti pērkot Sky), sulīgus ābolus, ķiplokus, medu, skābo krējumu, ķimenes, baziliku, sāli, sautējumam – kabačus, brokoļus, burkānus, sarkano papriku, ziedkāpostus un ķiplokus.

Pagatavošana: cāļus no iekšpuses un ārpuses ierīvē ar medu, skābo krējumu un garšvielām (ķimenēm, baziliku, sāli). Ābolus ar visu miziņu sagriež gabaliņos, ķiploka daiviņas notīra (tās ņem bagātīgi) un pilda cālī. Liek uz pannas un cep cepeškrāsnī, kamēr gaļa mīksta. Tvaicējamā katlā ievieto dārzeņus un sutina bez garšvielām un taukvielām, pievieno tikai ķiplokus diezgan lielā daudzumā. Kad gatavi, pārkaisa ar zaļumiem. Cāļa cepeti pasniedz ar dārzeņu sautējumu un krāsnī ceptiem kartupeļiem.