virtuve

Pasaules apceļotājs un vairāku ceļojumiem veltītu grāmatu autors Pēteris Strubergs ir bijis 65 valstīs un visos kontinentos. Iepazinis ne vien dažādu eksotisku un ne tik eksotisku zemju dabas un kultūras vērtības, bet arī nacionālās virtuves īpatnības.

Kurš gan ēdienu gatavošanā neizmanto garšvielas ar aromātisku vai asu garšu un aromātu? Garšvielas ir pārtikas produkti, un gandrīz visas tās iegūst no garšaugiem, izmantojot to augļus, sēklas, ziedu daļas, mizu, lapas un saknes.

Varētu teikt, ka Latvijas veikalu plauktos kuskusa paciņas uzradās paklusām, bez īpašas reklāmas vai pircēju izglītošanas. Kuskusu pazina ceļotāji, kuriem laimējās to nogaršot dienvidu zemēs, kā arī profesionāli pavāri.

Ikdienā, veidojot ēdienkarti, diez vai daudzi aizdomājas, kādu vidi rada produkti, ko apēdam. Pareizam uztura sadalījumam jābūt šādam – 80 procenti sārmainu un 20 procenti skābu vidi veidojošu produktu.

Beta karotīnu ir svarīgi uzņemt ar uzturu – krāsainajiem dārzeņiem un augļiem, jo ne vienmēr A vitamīns produktos ir pieejams.

Gadumiju gaidot, pa pusei nopietni, pa pusei jokojot, pievēršamies senajai tradīcijai galdā likt zivis, bet maciņā – zvīņas. Ar zvīņām var gadīties visādi, reizēm tās neattaisno mūsu gaidas, toties gardi pagatavoti un glīti pasniegti zivju ēdieni gan neliek vilties.

Gī sviests ir dzidrināts sviests vai piena tauki bez laktozes. Nopērkams tirdzniecības vietās arī Latvijā, bet tā izcelsme nākusi no Indijas.

Eksotisko augli čerimoju pasaulē vairāk pazīst kā saldējuma koku, nevis pēc tā botāniskā nosaukuma – Annona cherimola. To audzē Spānijā un Dienvidamerikā.

Labas saimnieces zina, ka cepumu, kūku vai saldu putru garšu padara izteiksmīgāku šķipsniņa sāls. Un gluži to pašu var teikt par cukuru, kas pievienots gaļas un zivju ēdieniem vai zupām.

"Domājot par svētku maltīti 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, aicinu būt patriotiem un iegādāties vietējos dārzeņus, gaļu un citus produktus, lai no tiem pagatavotu mazliet netradicionālus un oriģinālus ēdienus," rosina restorāna Provansa šefpavārs Tomass Godiņš.

Kurš gan vismaz reizi mūžā nav našķējies ar saldu iebiezināto pienu, varbūt pat ar karoti izēdis visu bundžiņas saturu.

Brūnajām linsēklām ir gluda, spīdīga virsma, tās satur apmēram 35 līdz 45 procentus eļļas. Linsēklu sastāvā ir trīs veidi vērtīgo polinepiesātināto taukskābju – omega 3, omega 6 un omega 9, kuru pareizs līdzsvars ir nepieciešams cilvēka organismam.

Stāsta, ka reiz senos laikos kāds ķīniešu zinātnieks noslīcis upē un, lai viņu varētu izvilkt, vispirms nācies novērst rijīgo zivju uzmanību. Pa rokai gadījušies tikai kāposti un rīsi, tāpēc mācekļi tinuši rīsus kāpostu lapās un metuši ūdenī. Tad ienācis prātā sagatavotos tīstokļus nomēģināt pašam, un atklājies, ka tie ir garšīgi.

Baraviku laiks šogad bija īss, taču dāsns, tāpēc daudziem laimējās salasīt bekas ne tikai tūlītējai maltītei, bet arī sagatavot krājumus ziemai – sakaltēt, sasaldēt, iekonservēt.

Iespējams, ka daudzi nezina, kas ir lakrica, bet tiem, kuri to pazīst, ir dažāda reakcija: vai nu tā garšo, vai gluži pretēji – rodas nepatika.

"Māksliniekiem ēdiena gatavošana padodas diezgan viegli, jo gan gleznošana, gan ēst taisīšana ir radošs process. Pat ja neko īsti nezinām par virtuves darbiem, esam gana traki, lai nebaidītos visu ko pamēģināt, improvizēt. Ja mājās nebūs siļķes, kas ir iekļauta ēdiena receptē, mākslinieks nekritīs panikā, bet šo zivi aizvietos ar ko citu. Rīkosies radoši," nosmej gleznotājaDiāna Dimza-Dimme.

Brokastīs putra? Ne katrs ēdājs uztver šo ziņu ar prieku. Taču tur vainīga nevis pati putra, bet gan vienveidīga attieksme un izdomas trūkums, putru gatavojot. Padomāsim, kā ikdienišķo ēdienu "uzpucēt", lai tas garšotu lieliem un maziem.

Cigoriņus lielākoties kaltē kafijai, bet, ja nesagrauzdē, bet tikai izžāvē, tad lieto ārstnieciskajām tējām. Cigoriņu garša atgādina dabiskas kafijas garšu, piedevām ir nekaitīga un arī ārstnieciska.

Ābolam pieder gan pasaulē populārākā, gan vissenākā kultivētā augļa tituls. Gadā uz mūsu planētas novāc vairāk nekā 50 miljonus tonnu ābolu, ko ražo apmēram 75 000 šķirņu ābeles. Augļi iepriecina ar lielu krāsu un garšu dažādību, tie piemēroti svaigam patēriņam, kulinārijas vajadzībām, sidra gatavošanai.

Mazliet līdzīgi sīpoliem, mazliet ķiplokiem, tikai maigāki – tā bieži raksturo puravus. Patiešām, tos kā kompromisa variantu bieži izvēlas cilvēki, kuriem sīpoli un ķiploki šķiet pārāk asi.