Īstais rīta ēdiens – putra
Brokastīs putra? Ne katrs ēdājs uztver šo ziņu ar prieku. Taču tur vainīga nevis pati putra, bet gan vienveidīga attieksme un izdomas trūkums, putru gatavojot. Padomāsim, kā ikdienišķo ēdienu "uzpucēt", lai tas garšotu lieliem un maziem.
Dažkārt ceļā uz putras baudīšanu stāv bērnības atmiņas. Kara laiku piedzīvojusi vecmāmiņa, kura, labu gribēdama, lika mazbērniem izēst tukšu putras šķīvi – karotīti par māmiņu, karotīti par tēti, par krustmāmiņu... Un bērnudārza audzinātāja, kura draudēja: neviens netiks spēlēties, kamēr Jānītis vai Anniņa neizēdīs savu putru. Nu aizmirsīsim to beidzot! Neviens taču pieaugušam saprātīgam cilvēkam neliedz vārīt tikai tik daudz putras, cik iespējams apēst, un pievienot piedevas, kas garšo.
Vienā jautājumā uztura speciālistu un vecmāmiņu domas sakrīt: brokastis ir svarīga ēdienreize, ko nevajadzētu izlaist. Daudzām tautām, jo sevišķi ziemeļos, putra ir tradicionāls rīta ēdiens, jo tā dod spēku un sniedz sāta sajūtu, bet vienlaikus neliek cilvēkam justies smagnējam un miegainam. Ja no rīta nav daudz laika, var izmantot ātri pagatavojamās putras. Starp citu, arheologu atradumi rāda, ka jau piecus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras cilvēki centās izgudrot veidus, kā apstrādāt graudus, lai tie ātrāk izvārītos. Mūsdienu tehnoloģijas ar šo uzdevumu ir sekmīgi tikušas galā, tā ka varam izvēlēties starp lēni, ātri un ļoti ātri pagatavojamām putrām – katrai no tām ir vieta mūsu galdā.
Daudzām tautām putras ēšanai dažādās svarīgās dzīves situācijās bija vai joprojām ir arī rituāla nozīme, ar to saistīti dažādi ticējumi. Senie latvieši esot uzskatījuši, ka pēc katra svarīga lauku darba pabeigšanas jāvāra biezputra, lai nākamo gadu būtu laba raža. Biezputru vārot, nedrīkst ar kausu pie katla malas dauzīt, jo tad bads nāk mājās. Kad putra vārās, nedrīkst bērnus laist klāt, jo citādi viņi izaugs lieli pļāpas. Ne velti par runīgu cilvēku saka: vārās kā putras katls. Savukārt, ja putra vāroties iet pāri, tad ēdāji baras. Piedegušu biezputru var glābt, noliekot katlu zemē un sakot: rūgtums velnam, saldums dievam! Tad ēdāji vairs nemanīšot piedeguma garšu. Toties meitai, kura putru piededzinājusi, nav par ko bēdāt – puiši viņu mīlēs. Un katrā ziņā putras trauku vajag izēst tukšu, lai rītā nelītu lietus. Ja gribat, varat pamēģināt, vai tas viss darbojas.
Auzu pārslas
Iegūst no neskaldītiem tvaicētiem auzu putraimiem. Satur daudz olbaltumvielu, kalciju, magniju, kāliju, arī balastvielas, B1, B2 un PP vitamīnu. Auzu pārslu putras ir ļoti iecienītas, jo tās ir viegli vārīt; bieži nopērkamas ar dažādu žāvētu augļu un ogu piedevām, ir arī auzu pārslas ar auzu vai kviešu klijām u.c. Izmērcētas un samaltas auzu pārslas var pievienot kotlešu masai. Ja vārīšanas sākumā auzu pārslas pieliek zupai, tā iznāk nedaudz biezāka, tumīgāka.
Rudzu pārslas
Šis pārslu veids nav tik labi pazīstams un garša šķiet mazliet neierasta, taču arī tam ir savi cienītāji. Laiku pa laikam der iekļaut rudzu pārslas savā ēdienkartē un eksperimentēt, lai atklātu, ar kādām piedevām tās jums garšo vislabāk. Tās ir ļoti bagātas ar balastvielām, satur B1, B2 un PP vitamīnu. Rudzu pārslas bieži ietilpst gatavajos maisījumos, tādos kā četrgraudu vai piecgraudu pārslas.
Manna
Iegūta no kviešu graudiem, satur daudz cietes, salīdzinoši daudz olbaltumvielu, bet maz vitamīnu un balastvielu. To mēdz saukt par nedzīvo putru, vienlaikus tomēr atzīstot, ka mannas biezputra ir maigs un gremošanas sistēmu saudzējošs ēdiens. Dažkārt mannai mēdz pievienot klijas. Ar citiem putraimu veidiem mannu kopā jauc reti, lai gan dažiem cilvēkiem garšo, piemēram, mannas putra ar auzu pārslām. Vēl tiek ieteikts mannas biezputru padarīt gardāku, pirms vārīšanas putraimus apgrauzdējot viegli dzeltenus uz sausas pannas. Lai putra iznāktu viendabīga un bez kunkuļiem, mannu ber vārošā pienā vai ūdenī un nepārtraukti maisa; vāra pāris minūtes, tad atstāj uz 10–15 minūtēm nobriest. Var pievienot vaniļu vai kanēli.
Rīsi
Pasaulē visvairāk audzētais graudaugs. Satur kāliju, magniju, fosforu, kalciju, daudz cietes. Putras vārīšanai lieto slīpētos, pulētos, skaldītos rīsus vai rīsu pārslas. Putrai piemērotākas ir rīsu šķirnes ar apaļiem graudiņiem, kas vāroties salīp, kā arī rīsu pārslas. Rīsu putru var pasniegt ar svaigu vai kaltētu augļu piedevām, bet tā var būt arī sāļa, ar dārzeņiem un garšvielām.
Griķi
Griķi ir bagāti ar dzelzi, magniju, kalciju, jodu un balastvielām, satur viegli sagremojamas olbaltumvielas, tajos sastopamas 18 aminoskābes, B grupas vitamīni, kā arī rutīns, kas vajadzīgs asinsvadu stiprināšanai. Griķi nesatur glutēnu, tāpēc tos var ēst arī celiakijas pacienti. Griķus bieži iekļauj arī cukura diabēta pacientu uzturā, jo tie palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs. Putru var vārīt gan no rupjiem, gan skaldītiem putraimiem, gan no griķu pārslām. Katram ir sava garšas nianse; piemēroti gan saldai, gan sāļai putrai.
Prosa
Prosas putraimi nav raksturīgi Latvijas iedzīvotāju ēdienkartei, taču dažādības pēc reizēm der izvārīt arī prosas putru. Satur daudz ogļhidrātu, silīciju, dzelzi, magniju, fosforu, arī balastvielas. Pirms vārīšanas putraimus rūpīgi nomazgā, liek katlā, pārlej ar vārošu ūdeni, pievieno sāli, noputo, vāra pusgatavus, tad ūdeni nolej, pievieno karstu pienu un uz lēnas uguns vāra putru gatavu. Var pievienot kaltētus augļus, ķirbju vai ābolu gabaliņus, bet sāļajā variantā – dārzeņus un sēnes.
Mieži
Latvijā tie allaž bijuši iecienīti. Satur olbaltumvielas, B grupas vitamīnus, arī E un D vitamīnu, dzelzi, kalciju, varu, jodu, fosforu. No miežiem ražo grūbas, dažādu lielumu putraimus un pēdējā laikā arī pārslas. Tieši pārslas brokastu putrai ir vispiemērotākās, jo tās ir ātri gatavas, kamēr grūbas un putraimi pirms vārīšanas jāmērcē. Miežu putra domāta sāļo ēdienu cienītājiem, tā sader kopā ar speķi, sīpoliem, sēnēm u.c.
***
RECEPTES
Auzu pārslu putra ar ābolu mērci. Divus vidēji lielus ābolus sagriež plānās šķēlītēs. Uz pannas liek 50 g sviesta, sakarsē; uzmanīgi apgrozot, no abām pusēm apcep ābolu šķēlītes. Samazina uguni, uzkaisa divas ēdamkarotes cukura un nedaudz kanēļa, maisot karsē, līdz cukurs izkūst un sāk karamelizēties, pielej mazliet ūdens, izmaisa. Pienā izvāra pilngraudu auzu pārslu putru. Liek šķīvjos, pārlej ābolu mērci.
Rīsu putra ar ķirbjiem. Pienā izvāra putru no 100 g rīsu pārslu, sekojot norādēm uz iesaiņojuma. 250 g ķirbju mīkstuma sagriež mazos gabaliņos, uzkaisa ēdamkaroti cukura. Kad sāk izdalīties sula, liek uz lēnas uguns un vāra, līdz gabaliņi puscaurspīdīgi, pievieno putrai, samaisa, pieliek nedaudz sviesta vai saldā krējuma.
Griķu putra ar sēnēm. Sauju kaltētu sēņu aplej ar aukstu ūdeni un ļauj uzbriest 3 stundas, pēc tam izvāra mīkstas un sakapā vai samaļ gaļasmašīnā. Ūdeni, kurā sēnes mērcētas, lej katliņā, uzvāra, pievieno sāli un sagatavotās sēnes, pieliek 1 glāzi griķu putraimu, kas iepriekš apgrauzdēti uz sausas pannas. Vāra, līdz griķi uzbriest, liek karstumizturīgā traukā un patur karstā cepeškrāsnī, kamēr griķi ir pilnīgi gatavi. Pasniedz kopā ar sakapātiem apceptiem sīpoliem.
Auzu pārslu putra ar apelsīniem. Vienu apelsīnu noplaucē karstā ūdenī, mizu sagriež salmiņos, liek katlā, pielej puslitru piena, pievieno trīs ēdamkarotes medus, nedaudz malta kanēļa un 50 g lobītu mandeļu. Pievieno 150 g auzu pārslu, ļauj 10 minūtes nobriest uz mazas uguntiņas. Vēl divus apelsīnus sadala šķēlītēs, izloba mīkstumu, piejauc putrai. Atdzesē.
Prosas putra ar kaltētiem augļiem. 150 g kaltētu aprikožu, rozīņu un plūmju aplej ar vārošu ūdeni un atstāj uzbriest. 80 g prosas putraimu noplaucē karstā ūdenī, uzlej glāzi auksta ūdens un uzvāra. Pielej 2 glāzes uzkarsēta piena, pievieno mazliet sviesta, cukura un kanēļa. Liek sautējamā traukā, sautē karstā cepeškrāsnī aptuveni pusstundu, vispirms ar vāciņu, pēc tam – bez. Kad izveidojas zeltaina garoziņa, putra ir gatava. Tai uzkaisa cukuru un sadala.
n Grūbu putra ar gaļu. Pusglāzi grūbu aplej ar aukstu ūdeni un mērcē 2 stundas, noskalo un notecina. 80 g cauraugušas cūkgaļas un vienu sīpolu sagriež mazos kubiņos, apcep uz pannas. Liek čuguna sautējamā traukā, pārlej ar glāzi ūdens, uzvāra, pievieno grūbas, pieliek sāli. Traukam uzliek vāku, ievieto karstā cepeškrāsnī, izsautē grūbas mīkstas.