Baraviku laiks šogad bija īss, taču dāsns, tāpēc daudziem laimējās salasīt bekas ne tikai tūlītējai maltītei, bet arī sagatavot krājumus ziemai – sakaltēt, sasaldēt, iekonservēt.
Kad pirmais, kaut vai tikai simboliskais, sniegs ir sagaidīts, varam to visu pamazām likt lietā, jo atkal labprāt gribas sajust baraviku garšu un pie reizes arī izvērtēt, kā izdevušies pašu gatavotie krājumi.
Nogaršot un rūpīgāk paanalizēt savu veikumu ir ļoti lietderīgi, jo sevišķi, ja kāda konservēšanas recepte vai saldēšanas veids šogad izmēģināts pirmoreiz. Nepietiek ar to, ka māja pilna ar krājumiem, ir svarīgi, lai mēs tos arī prastu iekļaut savā ēdienkartē un lai tie mums garšotu, nevis paliktu pieliekamajā un saldētavā, līdz derīguma termiņš kļūst apšaubāms. Tas ir nepiedodami, jo sevišķi runājot par tik lieliskām sēnēm kā baravikas. Daudzu tautību gardēži tām sēņu rangu tabulā atvēl vienu no augstākajām vietām.
Baravikas ir ziemeļu puslodes sēnes, kas pazīstamas un iecienītas gan Eiropā, gan Āzijā un Ziemeļamerikā. Tiesa, ne visas tautas spējušas saglabāt dzīvas sēņošanas tradīcijas, bet baraviku lasīšanu var uzticēt arī iesācējam jo, par laimi, tās ir grūti sajaukt ar indīgām sēnēm. Mēģinājumi baravikas audzēt rūpnieciskos daudzumos līdz šim lielākoties bijuši nerentabli, tāpēc ar to pārsvarā nodarbojas amatieri entuziasti. Arī Latvijā dažam labam dārzkopim ir izdevies veiksmīgi iekopt savu baraviku stūrīti. Tomēr vairums baraviku nāk no meža.
Interesanti arī nosaukumi, ko baravikām piešķīrušas dažādas tautas. Itāļiem baravika ir porcino – sivēns, angļiem penny bun – penija maizīte, laikam tāpēc, ka apaļa un brūna, vācu Steinpilz nozīmē akmens sēne, savukārt austrieši to dēvē par Herrenpilz – kungu sēni. Vēl citās valodās tā ir baltā sēne, īsta sēne, vēdera sēne un pat vāveru maizīte.
Vispopulārākais un senākais veids, kā baravikas sagatavot uzglabāšanai, ir kaltēšana. Lai arī tās satur daudz ūdens, kaltēt ir viegli, tas izdodas pat istabas temperatūrā, tikai, protams, sēnes iepriekš jāsagriež. Baraviku aromāts labi saglabājas, tiek pat uzskatīts, ka tas kaltējot kļūst vēl intensīvāks. Tāpēc pulverī samaltas kaltētas baravikas izmanto arī par garšvielu zupām, mērcēm vai citiem ēdieniem. Daži pavāri pat iesaka kaltētās sēnes pievienot svaigajām, lai garša būtu vēl izteiktāka. Pirms lietošanas kaltētās baravikas parasti izmērcē.
Baraviku saldēšanai ir dažādas metodes, kas ļauj labi saglabāt raksturīgo konsistenci. Tās var sagriezt gabaliņos un sasaldēt vienkārši tāpat, bet var arī iepriekš nedaudz sasautēt savā sulā, viegli novārīt vai sacept nelielā tauku daudzumā. Baravikas saldēšanai vēlams fasēt tāda lieluma trauciņos vai maisiņos, ko var izmantot vienā ēdiena gatavošanas reizē, jo dalīšana mazākās porcijās var būt apgrūtinoša. Sasaldētās sēnes neatkausē, bet gatavošanas procesā pievieno karstam ēdienam.
Konservētas baravikas bieži ir pieredzējušu saimnieču meistarstiķis – kraukšķīgās beciņas no maltītes galda pazūd pirmās, un nekāda papildu sagatavošana tām nav vajadzīga. Glīta burciņa ar marinētām baravikām daudzās mājās ir gaidīts ciemakukulis. Taču tās labi iederas arī dažādos salātos, gan vieglākos, gan sātīgākos.
***
RECEPTES
Kaltētu baraviku un sīpolu uzkoda. Saujiņu kaltētu baraviku izmērcē, pārlej ar nelielu ūdens daudzumu, pievieno sāli, novāra, notecina. Samaļ gaļasmašīnā kopā ar diviem vidēja lieluma sīpoliem. Vēl divus sīpolus sagriež gabaliņos, apcep augu eļļā, pievieno sagatavotās baravikas, pēc garšas pieliek sāli, cukuru un piparus, karsē 5 minūtes. Pēc garšas pieliek galda etiķi, sajauc. Var pasniegt siltā vai aukstā veidā kopā ar grauzdētām maizītēm vai uz sviestmaizēm.
Zupa ar kaltētām baravikām un dārzeņiem. 30 g kaltētu baraviku izmērcē un sīki sagriež. Notīra divus vidēji lielus kartupeļus, vienu burkānu un vienu sīpolu, sagriež. Sēnēm uzlej 1,5 l ūdens (pielej arī ūdeni, kurā tās mērcētas), uzvāra, pēc pāris minūtēm pievieno sagatavotos dārzeņus, pēc garšas pieliek sāli, nedaudz samazina uguni, katlam uzliek vāciņu, vāra 20 minūtes. Pasniedz ar krējumu.
Ar krējumu saceptas baravikas. Dziļā pannā lej glāzi piena, uzkarsē, pieliek nedaudz sāls, pievieno 300 g saldētu baraviku, uzliek vāciņu un karsē, līdz sēnes ir mīkstas, tad vāciņu noņem un turpina karsēt, līdz šķidrums no pannas iztvaikojis. Pievieno divas ēdamkarotes skāba krējuma, uzkarsē, uzkaisa zaļumus. Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem vai makaroniem.
Ar baravikām pildīti kartupeļi. 80 g kaltētu baraviku izmērcē, novāra, sagriež, apcep sviestā. Cepeškrāsnī izcep 1 kg nelielu, vienādu kartupeļu ar mizu, nogriež augšiņas, ar karotīti izdobj vidu, to nedaudz samīca. Uz pannas nelielā sviesta daudzumā apcep vienu sīki sagrieztu sīpolu, pievieno ēdamkaroti miltu, nedaudz apbrūnina, pielej ūdeni, kurā mērcētas sēnes, maisot turpina karsēt, līdz biezē. Pievieno sagatavotās sēnes un samīcīto kartupeļu masu, samaisa, pēc garšas pieliek sāli un piparus, pilda kartupeļos. Kartupeļus liek uz ietaukotas plāts, katram uzkaisa nedaudz rīvēta siera un rīvmaizes, uzliek mazu piciņu sviesta, izcep cepeškrāsnī.
Plācenis ar baravikām. 300 g saldētu baraviku liek pannā, uzlej nedaudz vāroša ūdens, uzliek vāciņu un karsē, līdz sēnes atkusušas, notecina, pēc garšas pievieno sāli un kaltētus garšaugus, samaisa, nedaudz padzesē. 300 g rauga mīklas liek veidnē, izlīdzina, izveido nedaudz augstākas maliņas. Mīklu viegli pārziež ar mīkstu sviestu, pārliek ar baravikām. Cep vidējā siltumā.
Salāti ar marinētām baravikām un pupiņām. Divas glāzes konservētu sarkano pupiņu notecina, ja nepieciešams – noskalo, nosusina. Pievieno vienu glāzi marinētu baraviku, 100 g kubiņos sagriezta kūpināta šķiņķa, vienu sagrieztu sarkano sīpolu, vienu nelielu sagrieztu dzelteno papriku, pēc garšas – sāli un piparus. Var sajaukt ar olīvu eļļu, majonēzi vai skābo krējumu.