Klim­pas pa­ga­ta­vot nav grū­ti

Ēdie­ni mēdz būt gar­šī­gi, ne­gar­šī­gi un arī tā­di, ku­riem nav ne vai­nas, bet ku­ri kaut kā pie­mir­stas. Ša­jā ka­te­go­ri­jā bie­ži no­nāk arī klim­pas – eko­no­mis­ki iz­de­vī­gas, sa­mē­rā vieg­li pa­ga­ta­vo­ja­mas, der kā sā­ļa­jos, tā sal­da­jos ēdie­nos, tur­klāt var aiz­stāt kar­tu­pe­ļus, ma­ka­ro­nus vai rī­sus, ja tie ap­ni­ku­ši vai krā­ju­mi pēk­šņi bei­gu­šies.

Klim­pu ga­ta­vo­ša­na pra­sa maz­liet vai­rāk dar­ba, to­mēr ne­kā sa­rež­ģī­ta tur nav.

Šķiet, tā­das vai ci­tā­das klim­pas ir at­ro­da­mas kat­ras tau­tas tra­di­ci­o­nā­la­jā vir­tu­vē. Tām der kvie­šu, ru­dzu, mie­žu, au­zu un gri­ķu mil­ti, man­na, mai­ze, kar­tu­pe­ļi, rī­si, vār­du sa­kot, kas nu kat­rā ze­mē ir pa ro­kai. Klim­pas, vien­kār­šas vai pil­dī­tas, var būt lēts un sā­tīgs pa­mat­ēdiens, pie­de­va ga­ļas, dār­ze­ņu, ziv­ju vai pie­na zu­pām, ot­ra­jiem ēdie­niem, sil­tiem un auk­stiem sal­da­jiem ēdie­niem, bet tās var likt arī svēt­ku gal­dā. Pa­zīs­ta­mas arī lie­lās klim­pas jeb klim­pas nas­ti­ņā – to ga­ta­vo­ša­na gan pra­sa vai­rāk dar­ba un ie­ma­ņu.

Cik var spriest, mēs, lat­vie­ši, ne­esam tie lie­lā­kie klim­pu cie­nī­tā­ji pa­sau­lē. Par tā­diem ku­li­nā­ri­jas ap­ce­rē­ju­mu au­to­ri at­zīst itā­ļus, vā­cie­šus, če­hus, slo­vā­kus, balt­krie­vus, uk­rai­ņus.

To­mēr ir arī mums sa­vas tra­dī­ci­jas un ti­cē­ju­mi, kas sais­tās ar klim­pām jeb ķiļ­ķe­niem. Pie­mē­ram, Lat­ga­lē esot bi­jis pa­ra­dums, rau­dzī­bās ejot, nest ķiļ­ķe­nus, lai ma­zu­lis aug­stu ve­sels un apaļš kā ķiļ­ķens. Kad klim­pas vā­rot, tad ne­drīk­stot ar ka­ro­ti pie kat­la ma­las pie­sist, jo tā sau­cot ba­du mā­jās. Ja sa­vu­kārt, ķiļ­ķe­nus lai­žot kat­lā, kāds no tiem aiz­krīt ga­rām uz plīts vai ie­krīt ugunī, tad klāt būs kāds svešs ēdājs. 

Kar­tu­pe­ļu klim­pas ar brin­zu

Sa­stāv­da­ļas. 800 g kar­tu­pe­ļu, 100 g mil­tu, 100 g brin­zas, viens sī­pols, vie­na ola, 100 g dū­mo­ta spe­ķa, sāls.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kar­tu­pe­ļus iz­vā­ra ar vi­su mi­zu, no­tī­ra, sa­mī­ca ar mil­tiem, olu un sā­li vien­da­bī­gā ma­sā. No tās vei­do ne­lie­las klim­pas, liek ver­do­šā sāls­ūde­nī un iz­vā­ra. Pa­sniedz ar sī­ki sa­griez­tu, ar sī­po­liem sa­cep­tu spe­ķi, pār­kai­sa ar sa­dru­pi­nā­tu brin­zu.

Ru­dzu mil­tu klim­pas

Sa­stāv­da­ļas. 6 ēdam­ka­ro­tes ru­dzu mil­tu, 5 ēdam­ka­ro­tes pie­na, 2 olas,

2 tēj­ka­ro­tes kau­sē­tu tau­ku, 1 ēdam­ka­ro­te sī­ki sa­smal­ci­nā­tu sī­po­lu, pus­tēj­ka­ro­te mal­tu ķi­me­ņu.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. No vi­sām sa­stāv­da­ļām sa­mī­ca vien­da­bī­gu mīk­lu, ga­ta­vo ne­lie­las lo­dī­tes, liek ver­do­šā sā­lī­tā ūde­nī un iz­vā­ra. Pa­sniedz ar skā­bu krē­ju­mu vai spe­ķi, kas sa­cepts ar sī­po­liem.

Klim­pas ar ābo­liem

Sa­stāv­da­ļas. 1,5 glā­zes mil­tu, treš­daļ­glā­ze pie­na, di­vas olas, čet­ri vi­dē­ji lie­li ābo­li, vie­na ēdam­ka­ro­te cu­ku­ra, 40 g svies­ta, šķip­sni­ņa sāls.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ābo­lus no­mi­zo un sa­griež ma­zos ga­ba­li­ņos, pie­vie­no pie­nu, ar cu­ku­ru sa­pu­to­tas olas, sā­li, pa da­ļām pie­vie­no iz­si­jā­tus mil­tus, sa­jauc vien­da­bī­gu mīk­lu. Ar ka­ro­tī­ti laiž klim­pas ver­do­šā ūde­nī un vā­ra, līdz tās uz­peld, iz­velk ar pu­tu ka­ro­ti un no­te­ci­na. Pa­sniedz ar kau­sē­tu svies­tu. Ja vē­las, uz­kai­sa ne­daudz mal­ta ka­nē­ļa.

Plau­cē­tās klim­pas

Sa­stāv­da­ļas. 250 g mil­tu, 150 g svies­ta, 250 g pie­na, 3 olu bal­tu­mi, za­ļu­mi, sāls pēc gar­šas.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Olu bal­tu­mus stin­gri sa­pu­to. Pie­nu lej kat­li­ņā, pie­ber sā­li, pie­liek svies­tu, uz­vā­ra, pie­ber iz­si­jā­tus mil­tus un strau­ji mai­sa ar ko­ka ka­ro­ti, līdz mīk­la vairs ne­līp pie kat­la sie­ni­ņām un sāk vel­ties ka­mo­lā. No­ņem no uguns, pa da­ļām pie­vie­no sa­pu­to­tos bal­tu­mus, līdz iz­vei­do­jas vien­da­bī­ga mīk­la. Kat­lā uz­vā­ra ūde­ni, kam pie­vie­nots ne­daudz sāls, ar ūde­nī sa­mit­ri­nā­tu ka­ro­ti ņem pa mīk­las pi­ci­ņai un laiž ūde­nī. Klim­pas vā­ra uz lē­nas uguns

5 mi­nū­tes, uz­lie­kot kat­lam vā­ci­ņu.

Klim­pas ar olu mēr­ci

Sa­stāv­da­ļas. 500 g kvie­šu mil­tu, ne­pil­na tēj­ka­ro­te ce­pa­mā pul­ve­ra, sāls, 400 ml ūdens, 4 tēj­ka­ro­tes au­gu eļ­ļas, viens sī­pols, 100 ml skā­bā krē­ju­ma, ne­pil­na tēj­ka­ro­te cie­tes, pi­pa­ri, pē­ter­sī­ļi, sau­sais garš­vie­lu mai­sī­jums pēc pa­ti­kas.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Mil­tus sa­jauc ar ce­pa­mo pul­ve­ri un sā­li, pie­vie­no ūde­ni, sa­mai­sa vien­da­bī­gu mīk­lu, uz brī­di at­stāj no­briest. Kat­lā uz­vā­ra ūde­ni, kam pie­vie­nots sāls un vie­na ēdam­ka­ro­te au­gu eļ­ļas. Ar ka­ro­tī­ti liek ta­jā mīk­las pi­ci­ņas, vā­ra ap­mē­ram 15 mi­nū­tes, iz­ceļ ar pu­tu ka­ro­ti, no­te­ci­na. Olas sa­kuļ ar krē­ju­mu, cie­ti, pie­nu un garš­au­gu mai­sī­ju­mu. Pan­nā uz­kar­sē at­li­ku­šo eļ­ļu, ta­jā ap­cep sī­ki sa­griez­tu sī­po­lu, pie­vie­no klim­pas un kār­tī­gi iz­kar­sē, pār­lej sa­ga­ta­vo­to olu ma­su un mai­sa, līdz tā ne­daudz sa­bie­zē. Uz­kai­sa pi­pa­rus un ka­pā­tus pē­ter­sī­ļus.

Ak­nu klim­pas

Sa­stāv­da­ļas. 300 g vis­tu ak­nu, di­vas šķē­les balt­mai­zes, ne­daudz pie­na, 50 g svies­ta, 2 sī­po­li, di­vas olas, garš­au­gu mai­sī­jums pēc pa­ti­kas, 1,5 l ga­ļas bul­jo­na, za­ļu­mi.

Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ak­nas sa­smal­ci­na, pie­vie­no pie­nā iz­mēr­cē­tu balt­mai­zi, sī­ki sa­griez­tus sa­cep­tus sī­po­lus, sa­kul­tas olas un garš­au­gu mai­sī­ju­mu, sa­mī­ca vien­da­bī­gu ma­su. Kat­lā uz­vā­ra pus­lit­ru bul­jo­na, ta­jā ar tēj­ka­ro­ti liek klim­pas, vā­ra uz ma­zas uguns 10 mi­nū­tes. (Šķid­ru­mu, kur vā­rī­tas klim­pas, vē­lāk var iz­man­tot mēr­ču ga­ta­vo­ša­nai.) Pā­rē­jo bul­jo­nu uz­kar­sē, lej šķīv­jos, pie­vie­no klim­pas, uz­kai­sa za­ļu­mus.

***

NODERĪGI

Klim­pu vā­rī­ša­nai ie­tei­cams ņemt pie­tie­ka­mi lie­la dia­met­ra kat­lu, jo ir la­bāk, ja tās vā­ro­ties ne­sa­ska­ras.

Klim­pas ie­laiž ver­do­šā, vieg­li sā­lī­tā ūde­nī un pēc brī­ža to uz­ma­nī­gi ap­mai­sa, lai klim­pas ne­pie­lip­tu pie kat­la di­be­na.

Ga­ta­vās klim­pas iz­ceļ ar pu­tu ka­ro­ti un no­te­ci­na uz sie­ta. Par ga­ta­vī­bu pa­ras­ti lie­ci­na tas, ka klim­pas uz­peld.

Ja nav pār­lie­cī­bas, vai mīk­lai iz­de­vu­sies pa­rei­za kon­sis­ten­ce, vis­pirms iz­vā­ra vie­nu klim­pu, lai re­dzē­tu, vai tā la­bi tu­ras ko­pā. Ja klim­pa jūk lau­kā, mīk­lai jā­pie­liek vai­rāk mil­tu, man­nas vai kar­tu­pe­ļu mil­tu. Pā­rāk sīk­stu mīk­lu var ne­daudz at­šķai­dīt ar ūde­ni vai pie­nu.

Klim­pas var vei­dot ar ūde­nī sa­mit­ri­nā­tām ro­kām, likt kat­lā mīk­las pi­ci­ņas ar ka­ro­ti vai iz­berzt mīk­lu virs kat­la caur rup­ju sie­tu. Ja vē­las, lai klim­pas iz­do­tos vie­nā­das un apa­ļas, to ga­ta­vo­ša­nai var iz­man­tot fri­ka­de­ļu veid­nī­ti.

Klim­pas, kas tiek pie­vie­no­tas zu­pām, var vā­rīt at­se­viš­ķi vai arī likt tie­ši zu­pā īsi pirms ga­ta­vo­ša­nas bei­gām. Ja ir sva­rī­gi, lai bul­jons pa­lik­tu dzidrs, la­bāk vā­rīt klim­pas at­se­viš­ķi.

Klim­pām, kas pa­re­dzē­tas zu­pām vai pie­de­vās pie sā­ļa­jiem ēdie­niem, var pie­vie­not sa­smal­ci­nā­tus sī­po­lus vai ķip­lo­kus, sī­ki sa­griez­tu spe­ķi un da­žā­das pi­kan­tas garš­vie­las.

Lai pie­šķir­tu klim­pām in­te­re­san­tā­ku krā­su, tām var pie­vie­not to­mā­tu pas­tu, spi­nā­tus, bur­kā­nu bie­ze­ni.

Klim­pas, kas pa­li­ku­šas pā­ri, ot­rā die­nā var uz­cept au­gu eļ­ļā vai svies­tā.

Klim­pas ie­spē­jams ga­ta­vot arī re­zer­vei – tās iz­vei­do, liek uz pa­plā­tes, ie­vie­to sal­dē­ta­vā, sa­sal­dē, pēc tam sa­ber mai­si­ņos un uz­gla­bā sal­dē­ta­vā.