Zane Skalberga paļaujas uz izjūtu
«Man ļoti patīk gatavot ēst. Tas ir viens no ikdienā veicamajiem darbiem, kas šķiet aizraujošs un rada prieku. Tiesa, tas prasa daudz laika un arī līdzekļu, ja gribas uzmeistarot kaut ko īpašu,» spriež interjera dizainere Zane Skalberga.
Kulinārajai pasaulei jaunā sieviete esot pievērsusies diezgan agri. Gan tāpēc, ka par šo dzīves jomu esot bijusi liela interese, gan tāpēc, ka nav bijis, kas aptekā, jo mamma strādājusi un no darba pārradusies vēlāk nekā Zane no skolas. «Parasti es viņu sagaidīju ar vakariņām. Atceros, ka pat negribēju mammu laist iekšā virtuvē, kamēr maltīte nav gatava. Biju ļoti patstāvīga. Un vēl man piemita spīts darīt tā, kā es to uzskatu par pareizu. Protams, sākumā mammai prasīju padomu, bet lielākoties ēdienu receptes papildināju pēc sava prāta. Joprojām gatavoju, paļaujoties uz izjūtu. Man šķiet, ka virtuvē nav jāievēro nekādi strikti likumi.»
Slavē par zupām
Zane stāsta, ka labprāt ēdot un arī gatavojot zupas. Par tām mājinieki viņu itin bieži slavējot, kas vairojot vēlmi rosīties pie plīts. «Domājot par ikdienas maltītēm, vienmēr rēķinos ar pārējiem ģimenes locekļiem. Tā kā ēdāju pulciņā ir arī bērni, ar lielu eksperimentēšanu neaizraujos, jo mazie jau ir diezgan konservatīvi, viņi uzticas pārbaudītām vērtībām,» ir pārliecinājusies Zane. «Manējie iecienījuši tradicionālas, daudziem labi zināmas zupas: frikadeļu, biešu, pupiņu, vistas buljonu un vēl citas. Lai virums sanāktu garšīgāks, izmantoju no kādas pieredzējušas kulināres aizgūtu knifu. Aptuveni trīs minūtes pirms zupas vārīšanas beigām es tajā iespiežu pāris ķiploka daiviņas, kas ēdienu padara aromātiskāku un garšas ziņā niansētāku. Ķiploka daiviņas iespiežu pa kluso, jo bērni šo garšaugu neēd. Taču, ja neredz, ka zupā peld ķiploks, pret tā garšu viņiem nav nekas iebilstams.» Savukārt vīrs esot vārītu burkānu pretinieks. «Tā kā zupa bez burkāniem nav iedomājama, es tos pirms likšanas katlā sarīvēju un uz pannas apcepu.»
Ja mājās esot ar vīru vien, taisot biezzupas, kas jaunākajiem ģimenes locekļiem negaršojot. «Tomātu laikā biezzupa top no tiem, arī gaspačo gatavoju. Esmu izdomājusi pati savu recepti gaileņu zupai. Sēnes notīru un veselas lieku katlā, pievienoju sāli, smaržīgos piparus un vāru buljonu. Kad gailenes jau gandrīz mīkstas, pievienoju uz pannas apceptus burkānus un mazos gabaliņos sagrieztus kartupeļus. Ielejot zupu šķīvī, uzbārstu sakapātus zaļumus. Lai vīram nešķistu, ka ar gaileņu zupu vien nav gana, papildu sacepu karbonādītes.»
Sajūsmina itāļu virtuve
«Mani suģestē gan Itālija, gan šīs valsts virtuve. Itāļu ēdieni ir tas, kā dēļ es ģībstu,» smejoties saka jaunā sieviete. «Kad gribas sevi palutināt, ķeros pie šiem ēdieniem. Viens no vienkāršākajiem ir Mozzarella siera, svaigu tomātu un bazilika salāti. Citkārt uzmeistaroju brusketes – klasisko itāļu uzkodu.»
Brusketes pagatavošanai izmantojot vai nu čiabatu (maize no raudzētas kviešu mīklas ciabatta – itāļu. val.), vai bageti, kas ir Francijai raksturīga maize. Čiabatu sagriež šķēlēs, bet bageti – gareniski uz pusēm, noziež ar olīveļļu un uz kādām piecām minūtēm ieliek uzkarsētā cepeškrāsnī, lai maize kļūtu viegli brūna un kraukšķīga. Kad tas izdarīts, uzziež masu, kas pagatavota no svaigiem, sagrieztiem tomātiem (bez mizas), sakapāta bazilika, sāls un olīveļļas. Ja vēlas, masai var pievienot arī citas sastāvdaļas, piemēram, papriku, olīvas, pesto. Bet lai pagatavotu brusketi neapoliešu gaumē, vajadzēs čiabatu, Mozzarella sieru, anšovus, olīveļļu, piparus, svaigas bazilika un piparmētru lapas. Vispirms apbrūnina ar olīveļļu noziestās maizes šķēles, pēc tam uz tām kārto siera šķēli, tai virsū liek anšovu, uzbārsta piparus un visbeidzot rotā ar bazilika un piparmētru lapiņu.
Glābj maltas gaļas mērce
«Pasta ar maltas gaļas mērci ir tas ēdiens, no kura bērni reti kad atsakās. Lai katru reizi nevajadzētu atkārtot vienu un to pašu, maltajai gaļai dažkārt pievienoju konservētas pupiņas, papriku, bet nobeigumā uzrīvēju Parmas sieru,» stāsta Zane. «Kad pastu ēdam bez gaļas, es vārītiem makaroniem pārleju mērci, kas pagatavota no saldā krējuma, ķirštomātiem un bazilika pesto.»
Jaunā sieviete atklāj, ka viņa septiņus gadus esot bijusi veģetāriete. «Pie gaļas atgriezos nesen. Līdz tam man nebija vēlmes to pagaršot, kad vīram gatavoju gaļas ēdienus, bet vienubrīd tādu sajutu un šai vēlmei nepretojos. Lielākoties izvēlos putna gaļu, retāk – teļa gaļu, no kuras sanāk garšīgas un sulīgas kotletes.»
Taču Zanes ēdienkartē savas pozīcijas nekad neesot zaudējis siers. «Nav pat svarīgi, kādai šķirnei tas pieder, ēdu visus. Cepu siermaizītes, sarīvētu sieru pievienoju sacepumiem, no siera taisu salātus, bieži vien – pavisam vienkāršus. Piemēram, sarīvēju sieru, sakapāju vārītas olas un sīpolus, pievienoju majonēzi, un – salāti ir gatavi.»
Vājība – kartupeļi
Maltīte daudz ātrāk topot, ja izmantojot cepammaisu. «Ielieku tajā vistas stilbiņus, apkārt tiem – burkānus, kartupeļus, ķiplociņus, uzkaisu garšvielas un – cepeškrāsnī iekšā. Mūsu ģimenē lielā cieņā ir arī gaļas un dārzeņu kārtojumi,» raksturojot savus ēšanas paradumus, vēl vienu ēdienu piemin jaunā sieviete. «Mana vājība ir kartupeļi, kuri iet pie dūšas cepti, vārīti, pankūkās un sautējumos.»
Vai maltītē būtu kartupeļi vai gaļa, neiztrūkstoša piedeva esot salāti. «Lieku bļodā dažādu salātu lapas, iegriežu arī redīsus, papriku, tomātus, gurķus un zaļumus, aizdaru ar mērci, ko taisu no olīveļļas un citronu sulas, un visi sirsnīgi ēdam. Citkārt sarīvēju burkānus, pievienoju strēmelēs sagrieztus marinētus gurķīšus un sajaucu ar majonēzi.»
Tā kā bērniem garšojot vārīti makaroni ar maltas gaļas mērci un citām piedevām, Zane no tiem meistarojot arī salātus. «Aukstiem makaroniem pielieku strēmelītēs sagrieztu šķiņķi, papriku un svaigu gurķi, sajaucu un pievienoju majonēzi. Šie ir ātri pagatavojami salāti, ko bērni ēd, mani slavēdami.»
Ikdienā priekšroku dodot vienkāršiem un ātri pagatavojamiem ēdieniem, bet svētku reizēs Zane veltot laiku arī komplicētākām maltītēm. «Kad bijām atgriezušies no Ungārijas, es draugus uzaicināju uz gulašzupu, ko pasniedzu izdobtā karašiņā, kas iepriekš apgrauzdēta cepeškrāsnī. Norāvusies biju pamatīgi, jo no 15 karašiņām vajadzēja izņemt maizes mīkstumu, tad vēl uzmanīt, lai zupa būtu gana asa, sātīga un garšīga.»
Zanes Skalbergas iecienīto ēdienu receptes
Gaļas un dārzeņu kārtojums siera mērcē
Vajag: puskilogramu cūkas filejas, 6 kartupeļus, 3 burkānus, ziedkāpostu galviņu, 2 paprikas, 1 lielu tomātu, 4 daiviņas ķiploka, 1 sīpolu, olas, sieru.
Pagatavošana: cūkas fileju sagriež šķēlēs, izklapē, uzbārsta sāli, apcep uz pannas, līdz gaļa ir zeltaini brūna. Tad kārto stikla cepamtraukā, lai būtu dekoratīvi. Gaļai uzlej nedaudz ūdens un nākamajā kārtā liek biezās ripās sagrieztus kartupeļus, pēc tam – rīvētus burkānus, ziedkāpostus, šķēlēs sagrieztu tomātu, sīpolu, bet nobeigumā liek papriku. Sautē aptuveni stundu, tad pārlej ar olu, kas sakulta ar rīvētu sieru un caur spiedi izspiestām ķiploka daiviņām. Vēl uz piecām minūtēm ieliek cepeškrāsnī.
Siera, tomātu un garneļu salāti
Vajag: puskilogramu Holandes siera, 4 vidēja lieluma tomātus, 300 g vārītu un izlobītu garneļu un majonēzi.
Pagatavošana: sieru sarīvē, tomātus sagriež, pievieno garneles un majonēzi un sajauc.