«Ēst gatavošana man sagādā baudu, šo procesu neuztveru ne kā slogu, ne kā apgrūtinājumu,» atklāj aktrise Anna Šteina. «Attieksme pret virtuves darbiem veidojas jau ģimenē. Ja cilvēks ir audzis mājās, kur kārtīgi gatavo ēst, tad viņš pierod pie šāda ritma un to ievēro arī vēlāk, kad sāk dzīvot patstāvīgi.
Anna uzsver, ka viņai garšojot mājās gatavots ēdiens, jo tad iespējams ietekmēt tā kvalitāti, būt drošai par to, ko liek uz pannas vai katlā. «Stāvot pie plīts, pati varu regulēt gan pievienoto taukvielu, gan garšvielu daudzumu, gan pēc sava prāta uzlabot ēdiena recepti.»
Viņas pirmie soļi kulinārajā bijuši līdzīgi kā daudziem bērniem – cepusi olas un vārījusi cīsiņus. «Atceros, kā gatavoju spageti, kad mamma un māsa kaut kur koncertēja, bet es viena saimniekoju pa mājām. Tad jau spageti un arī frī kartupeļi bija diezgan liela eksotika mūsu ēdienkartē, tāpēc kopā ar kečupu garšoja itin labi.»
Kad sākusi dzīvot atsevišķi, pamazām pievērsusies komplicētāku maltīšu tapināšanai, izdomājusi pati savas receptes. «Tad sapratu, ka man process patīk, bet rezultāts – garšo.»
Čili neapnīk
Anna uzskata – tie, kas aizbildinās, ka nav laika, lai mājās sarūpētu maltīti, lielākoties ar aizbildinājumu piesedz slinkumu. «Var taču izvārīt zupu iepriekšējā vakarā, lai ir ko nākamajā dienā uzsildīt. Vismaz es tā daru. Piemēram, nesen pagatavoju kārtīgu daudzumu čili, kā pietika trim dienām. Kad to vajadzēja ēst trešajā dienā, sākumā gan nodomāju – apnicis, bet, kad uzliku uz šķīvja, lai apēstu, pa galvu rosījās citas domas: cik garšīgi! Žēl, ka vairāk nav!» nosmej aktrise un turpinājumā izstāsta, kāda ir viņas čili versija. «Novāru pupiņas (var arī izmantot konservētas), uz pannas nelielā taukvielu daudzumā apcepu malto gaļu, kurai uzbārstu garšvielas (tās katrs var ņemt pēc savas izvēles) un pievienoju ķiplokus. Uz citas pannas svaigus tomātus, kuriem noņemta miziņa, apcepu kopā ar sīpoliem. Trauciņā sajaucu skābo krējumu ar kečupu, pieberu saldās paprikas pulveri, čili, piparus un pielieku tomātiem, kas apcepti ar sīpoliem, un mazliet pakarsēju. Kad tas izdarīts, maisījumu, apcepto malto gaļu un pupiņas lieku katlā un sautēju uz lēnas uguns apmēram stundu. Pirms čili celt nost no uguns, pievienoju sagrieztus marinētus gurķus.»
Viens no pēdējā laika jaunievedumiem Annas ēdienkartē esot siera un bumbieru salāti. «Lai tos pagatavotu, nepieciešams pūdētais siers, piemēram, Dor Blue vai Rokforas, un vēl kāds, teiksim, Čedaras vai Holandes siers, vai kāds no mīkstajiem sieriem, sulīgi bumbieri, kā arī mango etiķis un medus etiķis (tos, tāpat kā dažādas eļļas, pērku veikalā Vom Fass), ko pārslacīt bumbieru un sieru gabaliņiem. Šie salāti der gan uzkodai, gan vieglām un sātīgām vakariņām.»
Tikpat ātri pagatavojami esot rīvēti burkāni, kuriem pārslakot ķirbju eļļu. «Nu, vai šādu vakariņu pagatavošana prasa ilgu laiku?» retorisku jautājumu uzdod Anna.
Dažādi salāti
un tvaicēti dārzeņi
«Man nav prasību pēc tik asa ēdiena, kuru ieliekot mutē tā paliek vaļā un pa vaigiem rit asaras, taču tam ir jābūt ar garšu. Pliekans ēdiens man neiet pie dūšas,» pauž Anna. «Sāli lietoju minimāli (tas tā ir iegājies no bērnības, piemēram, svaigus gurķus un ceptas vai vārītas olas ēdu bez sāls). Jo mazāk sāla ēdienu, jo labāk var sajust dārzeņu, gaļas un citu produktu patieso garšu. Šā iemesla dēļ esmu iecienījusi tvaicējamo katlu. Tajā tvaicēts lasis mani īpaši neaizrauj, jo šķiet diezgan sauss, taču sviesta pupiņas sanāk debešķīgas.»
Aktrise esot pārliecinājusies, ka ļoti baudāma biezzupa sanāk no ķirbja un kartupeļiem. «Man ir māla katls, ko izmantoju šīs zupas pagatavošanai. Vispirms apcepu ripiņās sagrieztus sīpolus un sarīvētu ingveru (ar to nepārspīlēju), uzleju ūdeni, tad pievienoju lielos gabalos sagrieztu ķirbi un kartupeļus. Kad tie ir mīksti, izņemu no katliņa un sablenderēju, bet pēc tam lieku atpakaļ buljonā. Šajā mirklī pagaršoju, vai vajadzīgs sāls, un noteikti pievienoju saspiestu kardamonu (šīs garšvielas graudiņus es atvedu no Indijas), kas zupai piešķir elegantu garšu.»
Itin bieži Anna meistarojot klasisko tunča kārtojumu no vārītiem kartupeļiem, svaiga ābola, sīpoliem, tunča, vārītām olām un kādas mērcītes. «Vārītos kartupeļus var aizstāt ar avokado. Vēl vieni ātri pagatavojami salāti ir no siera, ko sarīvēju, avokado un vārītas olas, bet mērcei izmantoju skābo krējumu un majonēzi, kam pievienots karijs un muskatrieksts. Dažkārt avokado pildu: izgrebju avokado, to saberžu ar vārītām olām, sapildu atpakaļ, virsū uzlieku garnelīti un pārslaku ar citrona sulu.»
Liek lietā vokpannu
Anna stāsta, ka no Indijas ceļojuma spilgtu gastronomisku atmiņu viņai neesot, taču atvestās garšvielas joprojām izmantojot. «Daudz spilgtāks iespaids par nacionālo virtuvi man saglabājies pēc brauciena uz Ķīnu. Mēģināju kaut ko no pieredzētā atkārtot savā virtuvē, piemēram, taisīju saldskābo mērci, taču tik garšīga, kādu to ēdu Ķīnā, man nesanāca.»
Viens no šai Āzijas valstij raksturīgajiem ēdieniem, kas esot aktrises repertuārā, tiek gatavots šādi. «Vispirms uzkarsētā vokpannā nelielā eļļas daudzumā apcepu svaigus tomātus un sīpolus, tad pievienoju jūras velšu kokteili (to pērku veikalā sasaldētu) un pakarsēju. Nobeigumā pieleju rīsu etiķi un citrona un ingvera etiķi, kā arī mazliet sojas mērci. Ja šķiet, ka vajag, pielieku kādu šķipsniņu cukura. Kad tas izdarīts, jūras veltes lieku uz rīsu nūdelēm, kas uzbriedinātas karstā ūdenī, un ēdiens ir gatavs.»
Ja sakārojoties gaļa, tad parasti acis metot uz liellopa steika pusi. «Mājās man to neizdodas pagatavot tādu, kā piedāvā restorānos, turklāt ir arī slinkums ņemties pēc visiem priekšrakstiem, kā pareizi jāgatavo steiks, tāpēc ātri apceptu liellopa gaļas šķēli baudu restorānos.»
Anna atklāj, ka viņai garšojot tatārmaizītes – samalta svaiga liellopu gaļa ar pipariņiem, sāli, muskatriekstu, sīpoliem un kečupu. «Sen šīs maizītes nav ēstas, tāpēc, pieminot vien, siekalas saskrēja mutē. Bet vispār ar gaļu īpaši neaizraujos, ja nu vienīgi vasarā, kad sākas grilēšanas un šašliku cepšanas sezona, to sanāk vairāk baudīt.»
Kad ir vēlēšanās panašķoties, uzmeistarojot ogu želeju. «Tur taču nav nekā sarežģīta! Uzkarsē paštaisītu ogu sīrupu, pievieno uzbriedinātu želatīnu, tad pieliek svaigas ogas (piemēram, sasaldētas zemenes, kuras iepriekš atlaidina) un lej trauciņos. Tos ieliek ledusskapī, lai želeja sastingst. Šis saldēdiens man labi garšo arī bez putukrējuma.»
***
Annas Šteinas iecienītā ēdiena recepte
Jūras veltes ar rīsu nūdelēm
Vajag: jūras velšu kokteili, svaigus tomātus, sīpolus, eļļu, rīsu etiķi, citrona un ingvera etiķi, sojas mērci, cukuru un rīsu nūdeles.
Pagatavošana: uzkarsētā vokpannā nelielā eļļas daudzumā apcep svaigus tomātus un sīpolus, tad pievieno jūras velšu kokteili (to pērk veikalā sasaldētu) un pakarsē. Nobeigumā pielej rīsu etiķi, citrona un ingvera etiķi, kā arī mazliet sojas mērces. Ja šķiet, ka vajag, pieliek kādu šķipsniņu cukura. Kad tas izdarīts, jūras veltes kārto uz rīsu nūdelēm, kas uzbriedinātas karstā ūdenī. Katlā uzvāra ūdeni, ieliek rīsu nūdeles, uzliek vāku, noņem trauku no uguns un patur nūdeles 5–10 minūtes, kamēr tās kļūst mīkstas, tad nokāš ūdeni.