Nu tad ņemam groziņu un ejam zemenēs uz dārzu, uz tirgu vai kur nu katram ir tāda izdevība. Tautā joprojām cirkulē uzskats, ka vasaras sezonā jāapēd vismaz desmit kilogramu zemeņu.
Nav gadījies atrast pārliecinošu pamatojumu, kāpēc tieši tik, bet, ja nav alerģijas, veselības problēmu vai citu apstākļu, kas liegtu to darīt,– kāpēc gan ne?
Ko gan mēs vēl nezinām par zemenēm? Bez vitamīniem un minerālvielām zemenēs ir arī antioksidanti– vielas, kas šodien īpaši piesaista pētnieku uzmanību. Zemenes ir viens no vērtīgākajiem antioksidantu avotiem, ASV pētnieki tās ierindo ceturtajā vietā aiz mellenēm, dzērvenēm un avenēm. Cenšoties noskaidrot optimālos zemeņu uzglabāšanas apstākļus, atklājies, ka divas dienas ir maksimālais uzglabāšanas laiks. Pēc šā termiņa zemenes gan joprojām ir ēdamas, taču zudumā gājušas svarīgas uzturvielas– Cvitamīns un polifenoli. Vislabākais gaisa mitrums zemeņu uzglabāšanai ir 90–95%, bet ledusskapjos tas ir zemāks. Vislabāk ogas uzglabāt divu grādu temperatūrā, bet mājas ledusskapī tā parasti ir augstāka. Gan negatavās, gan pārgatavās zemenēs polifenolu saturs ir zemāks nekā tajās, kas novāktas pareizā gatavības pakāpē. Jaunu apstiprinājumu guvusi arī zemeņu spēja stabilizēt cukura līmeni asinīs: cukurs, kas uzņemts ar zemenēm, nerada tādu krasu cukura līmeņa lēcienu asinīs kā tāds pats daudzums smalkā cukura. Joprojām tiek pētīta arī zemeņu pretiekaisuma iedarbība, un cerams, ka drīz zinātnieki pavēstīs mums jaunus faktus par šīm gardajām un smaržīgajām ogām, kas no stingri botāniskas klasifikācijas viedokļa nemaz nav ogas. Interesanti, ka par labākajām eksperti uzskata vidēji lielas zemenes, kas bieži vien esot smaržīgākas nekā ļoti lielās. Ja grib uzņemt pašas vērtīgākās uzturvielas, zemenes jālasa īpaši uzmanīgi, jo mehāniski bojājumi, tāpat arī turēšana saules gaismā, karsēšana, skāba vide un citi faktori jūtami mazina šo vielu saturu.
Tātad visveselīgākās zemenes nāk tieši no dobes, un, kad svaigo ogu uzņemšanas plāns ir izpildīts, varam palutināt sevi arī ar interesantiem zemeņu ēdieniem.
RECEPTES
Zemeņu pavlova.
Šis izsmalcinātais saldais ēdiens esot radīts 1926.gadā Jaunzēlandē par godu slavenās krievu balerīnas Annas Pavlovas viesizrādēm pasaules turnejas ietvaros, un kopš tā laika radies daudz dažādu variāciju par šo tēmu. Šī ir tikai viena no tām. Sastāvdaļas. Četri olu baltumi, viena glāze pūdercukura, trīs tējkarotes kukurūzas cietes, viena tējkarote baltvīna etiķa, 500ml saldā krējuma (35%), 300g zemeņu, 1–2 banāni. Pagatavošana. Olu baltumus puto, pakāpeniski pievienojot pūdercukuru. Kad saputotas stingras putas, tajās iesijā cieti un pievieno etiķi, viendabīgi iecilā. Plāti izklāj ar cepamo papīru, uz tās liek sagatavoto masu, lai veidotos aplis aptuveni 20cm diametrā; malas, sašvīkājot ar dakšiņu, izveido cakainas (lai tās atgādina baleta svārciņus). Cep cepeškrāsnī 150grādu temperatūrā 40minūšu, cepeškrāsni izslēdz, atver durtiņas un atstāj plāti atdzist. Saputo krējumu, pārliek izceptajam bezē slānim, virsū liek zemeņu pusītes un banānu šķēlītes.
Zemeņu risoto.
Sastāvdaļas. 300g rīsu, viens ābols, 50g cukura, 200g zemeņu, pusglāze sausā baltvīna, trīs piparmētru galotnītes, 50g sviesta, 50g rīvētas šokolādes, sauja kapātu riekstu. Pagatavošana. Ābolu sagriež gabaliņos, pārlej ar glāzi ūdens, pievieno cukuru, uzvāra, noņem no uguns, uzliek katliņam vāku un atstāj uz 10minūtēm. Pēc tam pievieno sviestu, sagrieztas piparmētras, karsē divas minūtes, pievieno rīsus, izmaisa, pielej vīnu un sautē uz lēnas uguns; kad rīsi gatavi, pievieno zemenes, izmaisa, noņem no uguns, atstāj uz brīdi ievilkties, liek šķīvjos, pārkaisa ar šokolādi un riekstiem.
Salāti ar zemenēm.
Sastāvdaļas. Viena galviņa romiešu salātu, viens gurķis, viens neliels sīpols, 10vidēji lielas zemenes; mērcei: četras ēdamkarotes šķidra medus, četras ēdamkarotes olīvu eļļas, trīs ēdamkarotes balzametiķa, viena tējkarote magoņu sēkliņu. Pagatavošana. Salātus, nomizotu gurķi, sīpolu un zemenes sagriež glītos mazos gabaliņos. Sajauc visas mērcei paredzētās sastāvdaļas, pārlej salātiem.