Viedoklis

Referendums attiecībā uz Latvijas pašvaldību reformu ir pilnīgi iespējams paņēmiens sabiedrisko attiecību sakārtošanai, bet ne pareizā reformas plāna izvēlei.

Mani, maigi sakot, izbrīna Latvijas mediju un politisko organizāciju, teiksim, mīlīgā attieksme pret Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizācijas kvalitāti Latvijā un šo vēlēšanu rezultātu visā Eiropas Savienības telpā.

«Ikdienā mēs nesaskaramies ar tām sāpēm, kādas izcietuši cilvēki, kurus deportēja,» teic Iveta Zeidaka, «viņi parāda, ka ir spējuši nesalūzt necilvēciskos apstākļos. Sabiedrībai, kuras liela daļa, saskaroties ar vismazākajām grūtībām, čīkst un pīkst savā ļenganumā, šie cilvēki ir piemērs, kā saglabāt sevī pašcieņu un spēku. Paldies Dzintrai Gekai, kura ceļ saulītē šos patiesi stipros ļaudis, paldies par dzīvo pieminekli. Un paldies, ka pasākums notiek nevis kaut kur, bet Prezidenta pilī – tas nozīmē visaugstāko atbalstu mūsu tautas vēstures skarbajai piemiņai.»

Līgotņu Jēkabs: „Kamēr tauta turas pie zemes, tikmēr nekādi pasaules negaisi to neizklaidēs pa visiem četriem vējiem… Tauta turas ar zemnieku, bet zemnieks turas ar zemi. Atrauj zemnieku no zemes un tu izcelsi ar visām saknēm tautas dzīvības koku no vēstures.’’

Vecajos laikos cilvēkiem un juristiem bija citāda izpratne par tiesiskumu un tā pamatprincipiem. Bija pieņemts, ka pastāv nevainīguma prezumpcija; bija tā, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un tādā garā. Tāpat ļoti, ļoti slikti skaitījās, ja likumdevējs mēģināja rakstīt kādu likumu speciāli vienam konkrētam gadījumam vai pat vienam cilvēkam. Šīs lietas bija tāds kā pats par sevi saprotams tabu – tāpat kā tas, ka nav pieļaujams kanibālisms vai pārošanās tuvu radinieku starpā, vai ka auto nedrīkst braukt pie sarkanās gaismas. Taču tagad ir jauni laiki, pie varas ir jauni spēki, ir iestājies bezkompromisu beztiesiskuma laikmets.

Vācija ir sākusi izraidīt un uz Latviju jau ir deportējusi pirmo sīriešu grupu, kuriem 2016. gadā Latvijā tika piešķirts alternatīvais statuss, bet kuri no Latvijas aizbēga uz Vāciju un mēģināja bēgļa statusu iegūt Vācijā.

Ikvienā sabiedrībā ir laimīgāki un mazāk laimīgi cilvēki. Katrā valstī šo cilvēku proporcija ir atšķirīga. Uz jautājumu – vai valstij jādomā, kā palielināt laimīgu cilvēku skaitu sabiedrībā, atbilde pie mums parasti ir visai atturīga, ar noslieci – valstij vairāk jādomā, kā radīt apstākļus, lai cilvēki paši spētu realizēties un tādējādi kļūt laimīgāki. Citiem vārdiem, katrs pats savas laimes kalējs, un valstij galvenais – netraucēt.

Jau līdz šim sabiedrība nav bijusi augstās domās par Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju (PIK) lietderību, bet komisijas izveide obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēras izmeklēšanai var iedzīt pēdējo nagliņu šo veidojumu daudzmaz nopietnas uztveres zārkā.

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, ir pavēstījusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Mani, maigi sakot, izbrīna Latvijas mediju un politisko organizāciju, teiksim, mīlīgā attieksme pret Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizācijas kvalitāti Latvijā un šo vēlēšanu rezultātu visā Eiropas Savienības telpā.

Sabiedrība nebeidz sašust par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecerētajiem reidiem uz ceļiem, kontrolējot skaidrās naudas apjomu. Kas notiek? Vai tiešām virzāmies uz policejisku valsti, vai arī naudas atmazgāšana, kukuļošana, ēnu ekonomika uzņēmusi tādus apgriezienus, ka jārīkojas tik cilvēkus pazemojoši? Vai arī VID komunikācijas problēmas? Lai gan pat politiķi un eksperti šo vēsti komentē tā, it kā VID grasītos rīkot ko līdzīgu ceļu policijas reidam pēc Jāņiem un prasīt atskaitīties par makā esošu piecīti, tā gluži tas nav domāts. «Visdrīzāk.»

Krievijas valsts svētki – 12. jūnijs, Krievijas diena – šogad tiek atzīmēti īpašos apstākļos. Pagājušo ceturtdien policija arestēja un apsūdzēja narkotisko vielu realizācijā izcilāko Krievijas izmeklējošo žurnālistu Ivanu Golunovu.

Pagājušajā ceturtdienā Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulce ārkārtas sēdē augstskolas rektora amatā ievēlēja līdzšinējo rektoru Indriķi Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret – 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dzīlēs tapis plāns, kurš paredz līdz 2027. gadam Rīgā, Liepājā un Rēzeknē nomainīt malkas krāsnis un kamīnus uz videi draudzīgākām apkures iekārtām. Faktiski tiek piedāvāts likvidēt krāsns apkuri trijās Latvijas pilsētās mazāk nekā desmit gadu laikā.

Politiķu izmisīgie centieni jebkādā veidā nomainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību, iztopot ASV mājieniem, sāk atgādināt ne vien bezgaumīgu farsu, bet jau bīstamu spēli ar tiesiskumu un valsts un tās institūciju neatkarību.

Dažkārt gribas kādu paslavēt. Nu tā, ka acīs cērtas, kā gribas. Sirsnīgi paspiest roku un teikt: «Paldies, ka tik pašaizliedzīgi domājat par tautu. Un ne tikai domājat vien, bet arī, noliekot savas vieglās dienas, iejūdzaties darbos par tautas labklāsmi, politisko sirdsmieru un gaišo nākotni, kas vīd ikkatra bezcerīga tuneļa galā!» Un, ziniet, tiešām daudz ir to spiežamo roku – tās gluži kā mežs nāk pretim, un tu asarainā sajūsmā vairs nesaproti, kuru spiest pirmo...

Pēc Daces Melbārdes iekļūšanas Eiroparlamentā, par kuru diezin vai kāds šaubījās, pagājušajā nedēļā neizbēgami aktualizējās jaunā kultūras ministra kandidatūras jautājums. Diemžēl aktualizācija notika tik vājā līmenī, ka labākais, kas šajā jautājumā tika pateikts, izlasāms cehs.lv parodijā, kuras vēstījums bija nepārprotams. Proti, pašreizējos politiskajos apstākļos uz ministra posteni varētu kandidēt daudzi, jo zināšanas par nozari netiek prasītas. Pietiek, ja uzvārds sākas ar burtu K, gluži kā vārdā kultūra.

50 miljoni eiro. Kad gan tāda summa varētu Latvijas politikāņus atstāt vienaldzīgus? Vēl jo vairāk – napoleoniņus, kam vara nejauši iekrita klēpī un tāpēc no saviem sadomātajiem panākumiem kaisli reibst prātiņš?

Hamletiskais – būt vai nebūt – jautājums šobrīd ir aktuāls kā vēl nekad. Runa, protams, ir par ārkārtas vēlēšanām Rīgā. Vakar Jānis Domburs bija saaicinājis pie sevis uz DelfiTV visu Rīgas domes (RD) frakciju vadītājus, kuri izteica savu redzējumu par iespējamo notikumu attīstību. Izkristalizējas trīs galvenās pozīcijas. Vienotība (4 balsis), NA (6) un JKP (9) ir par ārkārtas vēlēšanām. Latvijas attīstībai (8) un Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF; 4) ir gatavi sadarboties jebkurā salikumā, taču pie cita Rīgas mēra. Dainis Turlais ir viņu «sarkanā līnija». Saskaņa (16) un GKR (12+1) joprojām aizstāv Turlo un plāno veidot mazākuma koalīciju, kura situatīvi nodrošinātu sev vairākumu katrā atsevišķā gadījumā.

Notikumi ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) liek domāt par Latvijas augstskolu pārvaldības maiņu, tādējādi veicot izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, vakar intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija (JKP)).