Kad sunim nav, ko darīt

 
©F64

Dažkārt gribas kādu paslavēt. Nu tā, ka acīs cērtas, kā gribas. Sirsnīgi paspiest roku un teikt: «Paldies, ka tik pašaizliedzīgi domājat par tautu. Un ne tikai domājat vien, bet arī, noliekot savas vieglās dienas, iejūdzaties darbos par tautas labklāsmi, politisko sirdsmieru un gaišo nākotni, kas vīd ikkatra bezcerīga tuneļa galā!» Un, ziniet, tiešām daudz ir to spiežamo roku – tās gluži kā mežs nāk pretim, un tu asarainā sajūsmā vairs nesaproti, kuru spiest pirmo...

Ar uzmundrinošiem atbalsta kliedzieniem varam traukties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas atrodas Attīstībai/Par! valdījumā: tā nule nākusi klajā ar satriecoši efektīvu ierosinājumu, kā mazināt gaisa piesārņojumu: ir jāatsakās no malkas apkures krāsnīm un kamīniem, līdztekus pieslēdzoties centralizētajai siltumapgādei.

Klikts, un gatavs! Visiem ir liekas finanses, kuras nav, kur iebāzt, un visi ir pieslēgušies! Ja kādam vēl kaut kas nebūs gatavs, ministērija izveidos interneta lietotnīti, kurā kaimiņi varēs ziņot par kaimiņiem, kuri pa kluso kurina malkas krāsnis vai noziedzīgi sēž pie iekurta kamīna. Labi aprēķināts čekistisks piegājiens, kas izcili darbojas jau vairāk nekā pusgadsimtu. Būs arī malkas krāšņu reģistriņš, un ilgi vairs nav jāgaida, kad VARAM speciālā krāšņu un kamīnu policija nāks un pārbaudīs jūsu baisās kurtuves, kas neglābjami piesārņo atmosfēru, izraisot globālo sasilšanu. Ja kāds negribēs pakļauties kārtējam aplaupīšanas plānam, to «amortizēs» ar nekustamā īpašuma nodokli. Lai šis plāniņš izdotos, ministrija savā cilvēkmīlestībā cer, ka jau septembrī to apstiprinās mūsu sirdsšķīstā valdība.

Kamēr VARAM cīnās ar nelietīgajiem gaisa piesārņotājiem, tikmēr Labklājības ministrija (KPV LV) un Tieslietu ministrija (JKP), rociņās sadevušās, vīkšās veidot jaunu valsts iestādi, kas par bērniem rūpēšoties daudz sirsnīgāk nekā bāriņtiesas. Kamēr labklājības Petraviča neizrāda savu garderobi privātdzīves žurnāliem un tieslietu Bordāns neraksta vēstules ārvalstu vēstniecībām, sapņodams sevī apvienot ne tikai tieslietu, bet arī prokuratūras, advokatūras un cietuma funkcijas, tikmēr tādiem ģenerālplāniem izbrīvējas laiks... Sajūsmā gribas paspiest roku tieši Bordānam, kurš pirms Saeimas vēlēšanām ar putām uz bārdas solīja, ka samazinās ierēdņu skaitu, jo saskaņā ar viņa dižpartijas aprēķiniem «efektīvai valsts funkcionēšanai nepieciešami 70% no esošajiem ierēdņiem», bet, lai to sasniegtu, partija plāno apvienot ministrijas un likvidēt atsevišķas iestādes un aģentūras. Ko niekus! Tieši otrādi, taisām augšā jaunas iestādes un aģentūras! Ir taču vēl daudz drugānu, kam nav amatu!

Kad sunim nav, ko darīt, tas laiza... paduses. Par laimi, mūsu ministrijām ir, ko darīt, un tās attiecīgi nepievēršas savām padusēm. Bet izskatās, ka, meklējot iespējas neko nedarīt, ar gļēvulīgu destrukciju sirgst vairākums Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locīklu. Pagājšnedēļ šai komisijai vajadzēja lemt par ziņojumu saistībā ar 10 822 pilsoņu iesniegumu par «uzvaras pieminekļa» demontāžu. Un izlēma ar’. Tā vietā, lai atbalstītu NA piedāvāto tekstu, faktiski tika atbalstīts variants, kas nepauž vispār nekādu nostāju. NA teksts: «Komisijas deputātu vairākums pauda atbalstu viedoklim, ka esošajam monumentam kā okupāciju slavinošam simbolam nav vietas neatkarīgā Latvijas valstī.» Šāds formulējums komisijai šķita par šerpu, un rezultātā tikai divi no 14 komisijas locekļiem - Janīna Kursīte-Pakule un Raivis Dzintars (abi NA) - bija par to, ka šim monstram nav vietas Latvijas valstī.

Protams, būtu naivi cerēt, ka Pārdaugavas okupantekli kāds ņems un nojauks «rīt uz brokastu laiku». Lai šis svētais darbs reiz notiktu, ir nepieciešamas absolūti konkrētas, valstiskas darbības, kuras pa spēkam vienīgi Saeimai. Bet šajā gadījumā iepriekšminētā Saeimas komisija veica vien pastkastītes funkcijas (kā izteicās Raivis Dzintars), aizmetot šo jautājumu kā karstu klimpu nākamajai - Ārlietu - komisijai. Formāli - viss pareizi. Bet tā mīkstmiesība, tā mīkstmiesība... Izskatās, ka dažiem deputātiņiem ir bail pat iepīkstēties par jelkādiem variantiem, kas attiektos uz okupācijas monstra likvidāciju.

Kā labi pamanāms - mums ir, par ko paslavēt valdību un deputātus. Tikai viens ieteikums: nepārslavējiet. Nedod, Dievs, paliks vēl iedomīgi.