Kārtējais labi algotu klerku iesaukums?
Mani, maigi sakot, izbrīna Latvijas mediju un politisko organizāciju, teiksim, mīlīgā attieksme pret Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizācijas kvalitāti Latvijā un šo vēlēšanu rezultātu visā Eiropas Savienības telpā.
Pirmkārt, tas, ka lērums pilsoņu savlaicīgi nesaņēma informāciju par EP vēlēšanām, man nešķiet ne joks, ne arī pieļaujama kampaņas organizatoru kļūme. Jā, mēs ar sievu piektdienā pirms oficiālās vēlēšanu dienas devāmies balsot uz manu iecirkni. Ar mani viss bija kārtībā, bet viņai, kas bija reģistrēta citur, paziņoja, ka serveris viscaur uzkāries. Tas mani sadusmoja. Jo pat vecajos laikos šādiem svarīgiem notikumiem tika veidotas dublējošas sistēmas, kuras momentā pieslēdzas, ja pamatsistēma saiet grīstē. Manuprāt, šie vēlēšanu kampaņas trūkumi ir pietiekams pamats prasīt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšnieces aiziešanu no amata.
Otrkārt, vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti kaut kādā mērā paredz Eiropas Savienības augšupeju, iespēju izrauties no iespējamās, faktiski jau ritošās krīzes? Nekādā! Es visai rūpīgi vērtēju gan to Latvijas ievēlēto EP deputātu politisko organizāciju piedāvājumu ES nākotnei, gan arī centos atrast lielākajās ES valstīs (Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā... ) par uzvarējušām EP vēlēšanās pasludināto politisko partiju redzējumu. Diemžēl ne profesionālu ES realitātes novērtējumu, nedz arī daudzmaz programmatiski veidotu ES nākotnes redzējumu man ne Latvijas, ne ES lielvalstu politisko organizāciju telpā saskatīt neizdevās.
Gan pasaules norišu konteksta situācijā, gan vērtējot Latvijas politikas kvalitāti, es ne mazākā mērā negribētu, lai Latvijas dalība Eiropas Savienībā izpaliek. Taču - manuprāt, vairākumā par EP deputātiem kļuvuši nevis par ES nākotni norūpēti līderi (!), bet noticis tik vien kā kārtējais klerku «iesaukums». Vai Dombrovskim, vai Melbārdei, vai Ušakovam un citiem ir ko piedāvāt Eiropas nākotnei? Jā, jā - pats vainīgs, ka to neredzi. Nu tad, lūdzu, sakarīgu pretargumentāciju, lai cik nikna tā būtu.
Balstoties vien dažu Rietumu zinātnieku un pētnieku (B. Frīdmans, S. Montešarejs, J. Raiders, Homērs-Diksons u.c.) atziņās, paskaidrošu, ko domāju. Viņi uzskata, ka jārīkojas adekvāti un operatīvi, citādi Eiropa var piedzīvot pamatīgu kolapsu, kura faktori nu sāk izpausties un gūst jau sistēmisku raksturu. Eiropas sabrukuma iespēju pieļauj pat viens otrs ES lielo valstu līderis. «Brexit vien ir trieciens Eiropas projektam (ES zaudē otru lielāko ekonomiku pēc Vācijas).» Eiroskeptiķu popularitāte aug (Polija, Ungārija). Ekonomists Frīdmans reiz teica, ka mūsdienu Rietumu sabiedrība tur savu velosipēdu līdzsvarā, pateicoties ekonomikas izaugsmei. Un, līdzko šī «velosipēda» kustība palēnināsies vai tas apstāsies, mūsu sabiedrības pamati - demokrātija, personas brīvības, sociālā tolerance utt. - sāks šūpoties. Tiek paredzēts, ka divi svarīgākie faktori, kuri noteiks situāciju, ir slogs uz ekoloģiju un sabiedrības ekonomiska noslāņošanās. Katrs iespējamā civilizācijas gala scenārijs raksturo tā saukto pamatspēju (carryng capacity) - iedzīvotāju skaitu, kurš stabili un uz ilgu laiku ir nodrošināts ar resursiem. Ja šī spēja pārlieku pārslogota - kolapss neizbēgams. Izejas varianti tiek piedāvāti, taču daži eksperti jau uzskata, ka veikt pozitīvu izvēli - tas ir pāri mūsu spēkiem, jo neesam tai gatavi ne politiski, ne psiholoģiski. «Mūsu pasaule neizmantos iespēju atrisināt klimata problēmu jau šajā gadsimtā. Vienkārši tāpēc, ka tas ir dārgāk, nekā ļaut, lai viss paliek, kā ir.» (J. Raiders.)
Un - vai nav bīstamas negaidītās pārmaiņas ierastajā pasaules kartībā? Tajā skaitā - ES telpā. Pastāvot gan situācijai neatbilstošai ES vadībai, gan nekvalitatīvām dalībvalstu valdībām. Izolacionisma pieaugums, enerģētikas efektivitātes samazināšanās, aicinājumi samazināt Briseles ietekmi un paplašināt nacionālo valstu pilnvaras, ES nevēlēšanās kļūt par ASV ekonomisku perifēriju, reģionālā depresija, bezdibenis starp bagāto un nabago slāņiem, kas veicina iekšējo nestabilitāti, utt.
Jautāju - vai ievēlēto Eiroparlamenta deputātu piedāvājumā redzat profesionālu scenāriju šo problēmu risinājumam? Es neredzu. Bet atkārtojos - man negribas ne ticēt, ne pieņemt ES dramatisku galu. Tāpēc es lūdzu EP deputātus no Latvijas, cik vien tas ir viņu spēkos, būt līderiem, nevis klerkiem. Aplieciniet, ka gara un domas līmenī Latvija ir lielvalsts.