Bezkompromisu likums "Par Putniņu"

Vecajos laikos cilvēkiem un juristiem bija citāda izpratne par tiesiskumu un tā pamatprincipiem. Bija pieņemts, ka pastāv nevainīguma prezumpcija; bija tā, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un tādā garā. Tāpat ļoti, ļoti slikti skaitījās, ja likumdevējs mēģināja rakstīt kādu likumu speciāli vienam konkrētam gadījumam vai pat vienam cilvēkam. Šīs lietas bija tāds kā pats par sevi saprotams tabu – tāpat kā tas, ka nav pieļaujams kanibālisms vai pārošanās tuvu radinieku starpā, vai ka auto nedrīkst braukt pie sarkanās gaismas. Taču tagad ir jauni laiki, pie varas ir jauni spēki, ir iestājies bezkompromisu beztiesiskuma laikmets.

Nupat pavisam īsā laikā likumdevējs ir pamanījies pieņemt uzreiz divus normatīvos aktus, kas ir pretēji tiesiskuma un demokrātijas pamatprincipiem. Tūliņ būs spēkā likuma pants, kas ļaus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) patrulēt uz šosejām un atņemt cilvēkiem uz robežas naudu, ja tās būs vairāk par desmit tūkstošiem eiro. Nevis VID ķēpāsies pierādīt, ka nauda ir noziedzīgi iegūta, bet cilvēkam visžēlīgi tiks atļauts mēģināt pierādīt, kur viņš naudu ņēmis un kur tērēs. Kāda nevainīguma prezumpcija? Aizmirstam par to. Labi vēl, ka nav tādi likumi pieņemti, ka krimināllietās pietiek ar aizdomām un pierādījumi nav vajadzīgi. Lai gan uz to pusi jau iet…

Vēl Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz: ja FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1. augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Šis speciāli Putniņam rakstītais likums ir unikāls, jo Putniņš ir unikāls putns - kaut kas attāli līdzīgs Paula Putniņa lugas Uzticības saldā nasta tēlam hiperprincipiālajam priekšniekam Leonardam Bērtulsonam.

Lugas Bērtulsonam radās problēmas ģimenē, bet Pēteram Putniņam ir problēmas ar valdošajiem spēkiem - viņš ir problēma šīm «ģimenēm». Jo, ja Putniņš paliks amatā, komercbanku uzraudzību veiks viņš, nevis politisko partiju bonzas.

Parasti līdzīgos gadījumos politiskajiem spēkiem ir gatavs pasākumu plāns, kā traucējošu indivīdu no amata izēst un iznīcināt - tiek sarūpēta kāda sagudrota krimināllieta, pārmetumi par izšķērdību un nekompetenci, notiek dēmonizācija plašsaziņas līdzekļos un tādā garā. Kaut kas uz to pusi tika perināts un jau sākts arī pret Putniņu, taču ar FKTK vadītāju kaut kā pagalam nevedās - nu neatradās nekā ticama, ko viņam «piešūt». Varētu viņu ar vāvuļošanu novāvuļot, apsaukāt un nobļaut no amata, taču tam tad būtu jāpatērē pārāk ilgs laiks un resursi. Tāpēc ir izrēķināts, ka lētāk un nesāpīgāk ir piedāvāt Putniņam tādu piedāvājumu, no kura viņam faktiski nav iespēju atteikties. Likumdevējs saka: «Lūdzu, Putniņ, ej projām ar labu! Ņem naudu, kamēr dod, un pazūdi nost mums no ceļa!»

Ir tāda ABLV Bank, kas, kā zināms, ir uzsākusi pašlikvidācijas procesu, līdz ar to tur nav realizējusies parastā shēma ar maksātnespējas administratoru, kas atnāk uz uzņēmumu un piepalīdz tam noiet uz grunti paātrinātā tempā, uzmet kreditorus un nokopj kautķermeni tā, lai gardākie kumosi tiek pašam un politiskajiem spēkiem, kas viņu piesedz. Atnākot jaunai FKTK vadībai, pastāv iespēja, ka tā apstrīdēs un apturēs komercbankas pašlikvidāciju un tiks iecelts maksātnespējas administrators.

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības koalīcijai, šķiet, jau ir izdomāts, kā tālāk rīkoties un kas būs nākamais FKTK vadītājs. Zinātāji runā, ka būšot pseidokonkurss, kurā vinnēšot vai nu kāda Ilmāra R. cilvēks, vai arī kādas ārzemju vēstniecības ļoti atbalstīta kandidāte.

Ir lieliski valdības centieni veikt finanšu sistēmas «kapitālremontu», kamdēļ ir pieņemti Saeimas veiktie grozījumi FKTK likumā, taču tā vieta tekstā, kas domāta tikšanai vaļā no Putniņa, ir visnotaļ dīvaina. Valsts prezidentam ir mazliet laika izvērtēt to un pakasīt pakausi, sakot: «Un šis ārprāts man jāparaksta?» Pagaidām jaunais prezidents Egils Levits vēl nav stājies pie darbiem, un likumu atpakaļsviešana otrreizējai caurskatīšanai ir Raimonda Vējoņa tiesības. Nudien nebūtu slikti, ja Vējonis nebūtu vājonis un noslēgtu savu prezidentēšanu ar stingru rīcību. Vismaz «vasaras darbus» deputātiem tā varētu sagādāt, un viņi ir tos pelnījuši.

Pieņemot tiesiskuma pamatprincipiem pretējus likumus, Saeimas deputāti aizvien biežāk sāk ievērot, ka nekas slikts nenotiek - zeme neatveras un neaprij parlamenta un valdības ēkas, zibeņi nesasper un nepārvērš par sālsstabiem absurdu tekstu autorus un nobalsotājus. Likums par desmit tūkstošu deklarēšanu un likums «Par Putniņu» tieši neskar pārdevēju Vilmu Limbažos un zemkopi Valdi Bikstos. Taču tautas priekšstāvji kļūst aizvien drosmīgāki (nekaunīgāki), un gan jau būs arī likumi, kas skars plašas sabiedrības ādu un maku.