Viedoklis

Latvijas valstij vajadzēja divdesmit gadus, lai tikai sāktu saprast, ka tā sauktā atjaunojamās enerģijas ražošana īstenībā ir tradicionālās enerģijas zagšana un izšķērdēšana.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV.LV) pārsteidzošais gājiens – Latvenergo padomes atlaišana un tai sekojošā lielā bļaušana valdošās koalīcijas iekšienē – nebūs iemesls, lai kristu Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība, tomēr brīdinājuma zvaniņš tas bija. Notikumi liecina, ka nekādas maigās attiecības starp ministriem un valdības partijām nav – nav izveidojusies vienota komanda, kas strādātu vienam mērķim. Katra partija kopj savu lauciņu, un sadarbība starp ministrijām ir vāja.

25. jūnija Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) ar nospiedošu balsu pārsvaru (116 par, 62 pret) atjaunoja Krievijas balsstiesības. Tās tika apturētas 2014. gadā pēc Krimas pussalas aneksijas un Krievijas iesaistīšanās konfliktā Ukrainas austrumos, atbalstot separātistus. Sanāk acīm redzama pretruna. Lielākā daļa no valstīm, kas neatzīst (un tuvākajā laikā netaisās atzīt) Krimas aneksiju, nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijai. Tāpēc interpretēt balsojumu kā atbalstu Kremļa politikai (kā to dara daudzi vadošo Krievijas TV kanālu politiskie komentētāji) ir aplami. Patiesībā balsojums nozīmē to, ka ir mainījusies attieksme pret Ukrainu. Pirms pieciem gadiem praktiski visur Eiropā Ukrainu viennozīmīgi uztvēra tikai kā Krievijas agresijas upuri, taču tagad Ukrainu jau uztver ne tikai kā upuri, bet kā valsti, kurai konflikta uzturēšana un Krievijas provocēšana jaunai militārai agresijai ir kļuvusi par vienu no ārējās un iekšējās politikas stūrakmeņiem.

Ak, Rīgas domē meklē mēru... Bet man šķiet, ka tieši Rīgas dome mūsu valstī ir paraugs tā saukto tautas kalpu degradācijai. Jo pašlaik domes vairākuma, gan domes pozīcijas, gan opozīcijas, pašvērtējumā partijiskās vai gauži privātās ambīcijas, manuprāt, acīm redzami valda pār pilsētas politikas vajadzībām. Un tad tiešām rodas problēma – kur meklēt mēru?

Lingua blanca - ar šo jēdzienu un terminu, lietojuma problēmām mēs līdz šim neesam bijuši tuvās attiecībās, arī autoru kolektīva veidotajā darbā „Lingvodidaktikas terminu skaidrojošajā vārdnīca” ( Autori V. Skujiņa, Z. Anspoka, V. Kalnbērziņa, A. Šalme) starp 470 terminiem tam nav atradusies vieta. Savukārt, nozīmes ziņā tuvais jēdziens – starpniekvaloda – tiek skaidrots šādi „cita (trešā) valoda, kurā notiek saziņa, tiek sniegtas instrukcijas un paskaidrojumi mērķvalodas apguves procesā” (86.lpp.) Tātad tās lietojuma sfēra ir sociāli ierobežota un pati lietošana var tikt reglamentēta.

Pēc nedēļas amatā tiks inaugurēts jaunais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savu pirmo vizīti iecerējis uz draudzīgāko no draudzīgākajām kaimiņvalstīm – Igauniju. Un akurāt pēc mēneša – 1. augustā – stāsies spēkā Saeimas zibenīgi pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam premjera Krišjāņa Kariņa igauņiem pieteiktā kariņa ietvaros.

Sejugrāmatā uzgāju šādu tekstu: "Skumjš atradums mežā pie Tukuma. Uz meža stigas starp Ozoliņu un Zibens kapiem. Kura iestāde vai uzņēmums mainījis apgaismojuma lampas? Vai mežā tās jāatstāj, jo šķiroto atkritumu pieņemšanas vietā jāmaksā 20 centi par katru nododamo spuldzi? Izskatās, ka ielas apgaismojuma spuldzes. Varbūt kāds atpazīst un var palīdzēt sameklēt piesārņotāju?"

Pēcjāņu nedēļa atnākusi ar karstumu, lietusgāzi prokuroru bargajām prasībām Zolitūdes traģēdijas lietā, ņemšanos ap alkohola akcīzi un ko tik nu vēl. Uzzinājām pat to, kā stulbeni atšķirt no pārējiem. Tāda sajūta, ka viss, kas līdz Jāņiem nebija noticis, tagad kā no caura maisa izbiris šajās četrās dienās. Varētu rakstīt komentāru par jebko no te nosauktā, bet gan jau par to jau izpaudušies un vēl izpaudīsies ekonomikas eksperti un politologi. Vēlos jūsu uzmanību pievērst kam citam, proti, tam, kā pēdējos desmit gados drukātajos un arī elektroniskajos medijos lejup pa kalnu ripo kultūras atspoguļojuma kvalitāte un kvantitāte.

Līdz piektdienai premjers Krišjānis Kariņš (JV) gaidīs ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paskaidrojumus par Latvenergo padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu. Kamēr šis savējo iecelšanas akts tiek ietērpts glītās frāzēs, vienkāršā valodā ministrs jau atzinis, ka šo soli nenožēlo, diskutējamas esot vien «iecelšanas nianses».

Daudzu rīdzinieku sašutumu izraisīja slepenā, pa nakti veiktā puķu podu aizvākšana no Krišjāņa Barona ielas malām. Tā, bez šaubām, bija Rīgas domes kārtējā sabiedrisko attiecību katastrofa, jo netika kaut cik jēdzīgi izskaidrots, kāpēc tas tiek darīts. Lai kā arī būtu, kārtējā podu gāšanas (aizvākšanas) lieta ir sekas pilnīgam Rīgas attīstības stratēģijas trūkumam. Kad nav skaidrs, kādā virzienā ejam, kad vienu dienu dara tā, bet otru šitā, tad agri vai vēlu sākas sajukums, kas apkārtējos izraisa pamatotu aizkaitinājumu.

Lai gan Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība pastāv jau kopš janvāra, joprojām visai maz manāms, ka ministri būtu sākuši nodarboties ar saviem tiešajiem, nopietnajiem, lielajiem pienākumiem.

Uzskatu, ka šajā Saeimas sasaukumā nav pozīcijas, bet šajā Rīgas domes komplektā – opozīcijas. Tas mani pamatīgi satrauc un pirmām kārtām vedina domāt ne jau par deputātiem, bet par mums – Latvijas pilsoņiem.

Vislabākais risinājums, lai pasargātu iedzīvotājus no iespējamas saslimšanas ar smagu infekcijas slimību salmonelozi, kas var izrādīties arī letāla, būtu no Ukrainas importēto olu un olu produktu aizturēšana uz robežas līdz laboratorisko analīžu rezultātu noskaidrošanai, neielaižot tālāk iekšzemē. Tā uzskata bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Vinets Veldre. Lai gan valdība ir piešķīrusi papildu finansējumu padziļinātu pārbaužu veikšanai no Ukrainas ievestajām olām un olu produktiem, tomēr PVD uz robežas aiztur tikai olu baltumu masas kravas, neļaujot tām iebraukt Latvijā līdz analīžu rezultātu saņemšanai, jo iepriekš tieši divās olu baltuma masas kravās tika konstatēta salmonella. Pārējās olu un olu produktu kravas analīžu rezultātus var gaidīt noliktavās jau iekšzemē.

Par ko vēl lai pēc Jāņiem raksta, ja ne par malku. Elita (Veidemane) nupat jau publicēja (NRA, 10.06.2019.) ļoti sakarīgu tekstu par kārtējo varas aprobežotības un stulbuma izpausmi – veicināt malkas izmantošanas ierobežošanu tāpat vien, bez kāda nopietna, salīdzinoša pamatojuma. Šāda līmeņa «idejas» Latvijā parādās un nonāk lēmējvaras apritē jau tik bieži, ka jāsāk domāt – kāds te apzināti tiecas degradēt Latvijas varu, lieluma, lielu darbu vietā piedāvājot tērēšanos sīkumos. Tāpēc es te vēlos Elitas tēmu nedaudz izvērst un arī nedaudz, teiksim, sentimentalizēt.

«Cilvēka psiholoģijas pētnieki uzskata, ka stulbi cilvēki mēdzot būt agresīvāki, rasistiski un ar homofobiju sirgstoši. Ja no šāda skatu punkta apskatām neseno Latvijas parlamenta balsojumu par partnerattiecību likuma izskatīšanu, tad 60% no mūsu parlamenta deputātiem varētu izrādīties piederoši stulbu cilvēku kategorijai,» savā rakstā Kā atšķirt stulbeni no pārējiem? taisnīgi norāda «mediju eksperte» Sandra Veinberga.

Ziņa, ka Igaunijā bāzētais starptautiskais autopārvadātājs Lux Express jūnijā sāk regulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem maršrutā Rīga–Birži–Daugavpils, izraisīja milzīgu ažiotāžu līdz šim visai miegainajā un pašapmierinātajā Latvijas autotransporta nozarē. Igauņu pārvadātājam tika draudēts ar policiju, tika izplatīti paziņojumi par «nelikumīgo un nelicencēto» maršrutu. Tika draudēts, ka Igaunijas uzņēmums sagraus Latvijas sabiedrisko pārvadājumu nozari. Kā Igaunijas uzņēmuma lēmums bez Latvijas valdības finanšu atbalsta piedāvāt autobusu satiksmi starp divām Latvijas pilsētām var sagraut sabiedrisko pārvadājumu nozari?

20. jūnijā Saeima beidza pavasara sesiju, kas gan nenozīmē, ka politiskās aktivitātes un kaislības rimušas un gaidāma mierīga politiskā vasara. Katrā ziņā pirms Jāņiem dzirksteles šķīda uz visām pusēm, jo īpaši koalīcijas iekšienē.

Kad biju mazs, dusmojos, ja īsi pirms Jāņiem vecpaps nopūtās un teica – vasara atkal pagalam. Tagad domāju, ka šis teiciens tiešā nozīmē vairāk attiecināms uz mana vecpapa bērnību, kad viņi abi ar brāli, desmitgadīgi puikas, darīja visus vīru darbus tīrumos un pļavās, jo Pirmā pasaules kara laikos darbspējīgu vīru mājās nebija. Toreiz, viņu bērnībā, pēc vecā kalendāra Jāņi pienāca kaut kad jūlijā, trīspadsmit dienu vēlāk nekā tagad. Droši vien tā arī bija – pēc Jāņiem sākās smagie siena laika darbi, pirmās rudens smaržas rītausmā, un tad tiešām vasara pagalam.

No 1. jūlija Igaunijā par 25% samazināsies akcīze alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē, ka tie mūsu kaimiņvalstī kļūs lētāki. Šī ziņa radījusi lielu satraukumu mūsu alkohola ražotājos, tirgotājos un pierobežas iedzīvotājos.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu process ir noslēdzies, vēlēšanu rezultāti ir zināmi, un it kā vasaras karstumā visiem šķiet, ka kaislības rimušas. Bet ir gluži otrādi: šobrīd tieši sākas īsta politiskā spriedze, jo uz politiskā tirgus letes ir pieci amati: Eiropas Komisijas prezidents, Eiropas Padomes prezidents, ES ārlietu ministrs, Eiropas Parlamenta prezidents un Eiropas Centrālās bankas vadītājs. Kāda pieeja un kādi izvēles principi uzvarēs šajā cīņā?