Ziņa, ka Igaunijā bāzētais starptautiskais autopārvadātājs Lux Express jūnijā sāk regulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem maršrutā Rīga–Birži–Daugavpils, izraisīja milzīgu ažiotāžu līdz šim visai miegainajā un pašapmierinātajā Latvijas autotransporta nozarē. Igauņu pārvadātājam tika draudēts ar policiju, tika izplatīti paziņojumi par «nelikumīgo un nelicencēto» maršrutu. Tika draudēts, ka Igaunijas uzņēmums sagraus Latvijas sabiedrisko pārvadājumu nozari. Kā Igaunijas uzņēmuma lēmums bez Latvijas valdības finanšu atbalsta piedāvāt autobusu satiksmi starp divām Latvijas pilsētām var sagraut sabiedrisko pārvadājumu nozari?
Diemžēl Latvijā vietējo un strappilsētu sabiedrisko pārvadājumu nozarē ir izveidoti apstākļi, lai uzņēmumus, kas šajā nozarē darbojas, neapdraudētu konkurence, lai tiem nebūtu jāuztraucas par zaudējumu pieaugumu un lai tiem nebūtu nekādu uztraukumu par bezjēdzīgiem, neracionāliem vai citus pārvadājumu veidus dublējošiem maršrutiem. Visiem, kas tiek pie vietējo pārvadājumu licences, pēc tam tiek aprēķināti no valsts budžeta kompensējamie zaudējumi, tajā skaitā arī «valsts garantētā peļņa».
Latvijas sabiedrisko pārvadājumu nozarē nav viegli iekļūt, bet tie, kas ir iekļuvuši, ieguva ilgtermiņa līgumus ar praktiski nevienā citā nozarē neiespējamiem noteikumiem. Pārvadājumu licences ieguvējiem ir jāripina autobusi attiecīgajā maršrutā un viss. Visus zaudējumus un valsts garantēto peļņu samaksās nodokļu maksātāji ar Satiksmes ministrijas - Autotransporta direkcijas starpniecību. Un tā katru gadu. Turklāt katru gadu maksājumi pieaugs nevis par Centrālās statistikas pārvaldes uzrādīto «politisko» inflācijas ciparu, bet par patieso izmaksu pieaugumu. Kamēr citas nozares bija spiestas ticēt, ka 2018. gada decembrī pret 2017. gada decembri vidējās patēriņa cenas ir kāpušas tikai par 2,8%, sabiedriskā transporta pārvadātāji drīkstēja savas izmaksas gada laikā palielināt par gandrīz 10%. Valdība atzina, ka patiesā inflācija, kas attiecas uz reģionāliem starppilsētu nozīmes autobusu maršrutiem, 2018. gadā bija nevis nožēlojamie 2,8%, bet gan 9,8%, turklāt galveno izmaksu pieaugumu veidoja valdības minimālās algas paaugstināšanas politika (sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari raksturojošie rādītāji un pārskaitītās valsts budžeta dotācijas 2018. gada 12 mēnešos - 5. lpp.).
Līdz ar to vietējiem un reģionāliem starppilsētu nozīmes autobusu maršrutiem pārvadātājiem no valsts budžeta 2018. gadā tika segts gandrīz viss uzrādītais izmaksu pieaugums, no valsts budžeta pārskaitot 22,6 miljonus eiro. Visai sabiedrisko pārvadājumu nozarei kopā 2018. gadā no valsts budžeta pārskaitīja gandrīz 110 miljonus eiro (tiesa, aptuveni 20% no šīs summas bija dotācijas par braukšanas maksas atvieglojumiem invalīdiem un citām pasažieru grupām, kam tādi pienākas).
Ja ir šādi biznesa apstākļi, tad ir pilnīgi vienalga, vai autobusā vispār kāds iekāpj. Rezultātā reģionālajos vietējās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem kopējo ieņēmumu segums pār faktiskajām izmaksām ir vidēji tikai 38,24% un vairāk nekā 60% no kopējiem izdevumiem kompensē valsts budžets. Savukārt reģionālajos starppilsētu pārvadājumos ar autobusiem ieņēmumu segums pār izmaksām ir 52,23%.
Saprotot, ka ilgtermiņā šādā kartība būtu jāmaina, Satiksmes ministrija izstrādāja reformu plānu - sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju periodam no 2021. līdz 2030. gadam.
No 2021. gada 1. janvāra «autobusu maršrutos, kas ved paralēli dzelzceļa maršrutiem, plānots ieviest pārvadājumus uz komerciāliem principiem. Tas nozīmē, ka biļetes cenu noteiks pārvadātājs, visi izdevumi un zaudējumi būs pārvadātāja pašrisks un valsts no savas puses zaudējumus nesegs.» Vienā no pirmajiem plāno liberalizēt pārvadājumus tieši maršrutā Rīga-Daugavpils.
Taču pašreizējas Latvijas iekšējais sabiedriskā transporta regulējums neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem. Starptautiskos pārvadājumus nosaka ES regulējums. Šeit darbojas tikai komerciālā izdevīguma princips. To tad arī izmantoja Lux Express, izņemot licences diviem formāli nodalītiem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem Rīga-Birži un Birži-Daugavpils, kas summā dod maršrutu Rīga-Birži-Daugavpils.
Taču Latvijas pārvadātajiem ne par ko nav jāuzraucas. Ja Igaunijas uzņēmuma darbības dēļ viņu ienākumi posmā Rīga-Daugavpils samazināsies par miljonu eiro, tad nodokļu maksātāji ar Satiksmes ministrijas starpniecību to atlīdzinās, ja samazināsies par pusotru miljonu, tad nodokļu maksātājiem tiks piestādīts arī šis rēķins.
Varbūt ir laiks pasteidzināt reformas, lai dotācijas no valsts saņemtu tikai to maršrutu pārvadātāji, kas nedublē dzelzceļa tīklu un kas nodrošina vietējo satiksmi apvidos, kur komerciāli pārvadājumi retās apdzīvotības dēļ nav iespējami. Valsts naudas trallināšana starppilsētu pārvadājumos ir jāizbeidz. Starppilsētu pārvadājumos uz komerciāliem pamatiem, bez valsts dotācijām, ir jāļauj darboties ikvienai uzņēmējsabiedrībai, kas izpilda kvalitātes prasības, nevis tikai Satiksmes ministrijā piebaroto, pie valsts budžeta piezīdušos uzņēmēju slānim.