Koalīcijas grejiskā ģīmetne

 
©F64 Photo Agency

20. jūnijā Saeima beidza pavasara sesiju, kas gan nenozīmē, ka politiskās aktivitātes un kaislības rimušas un gaidāma mierīga politiskā vasara. Katrā ziņā pirms Jāņiem dzirksteles šķīda uz visām pusēm, jo īpaši koalīcijas iekšienē.

Tradicionāli mazāka politiskā aktivitāte un arī sabiedrības interese vasarā varbūt nedaudz atlaidīs koalīcijā valdošo spriedzi, bet tā nekur nezudīs. Savstarpēja sapratne un valdības, koalīcijas, valsts kopējās intereses un attīstība nav tas, kas tur kopā šo koalīciju. Drīzāk to stutē iekšējā konkurence, varas resursu pārdale, katrai partijā atvēlētā resora pārņemšana un nomaiņa ar savējiem - iespējami lielāka pīrāga gabala nokošana - tik liels un atklāts rijīgums sen nebija manīts.

Asu koalīcijas politiķu nosodījumu izpelnījās ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) pēkšņais lēmums atlaist Latvenergo padomi, tās locekļus nomainot pret savējiem. Lēmumu par nepārdomātu, sasteigtu, labai pārvaldībai neatbilstošu dēvēja premjers Krišjānis Kariņš (JV), kā arī citi koalīcijas partneri. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) atgādinājis par šāda soļa pretrunu ar apņemšanos, stājoties OECD, profesionāli un politiski neitrāli pārvaldīt valsts uzņēmumus, vēl skarbāk izteikusies AP! pārstāvošā veselības ministre Ilze Viņķele, sakot, ka padome brutāli, neprofesionāli un tuvredzīgi aizstāta «ar politiskiem ielikteņiem», turklāt laikā, kad Saeima pieņēmusi likuma grozījumus «kapitālsabiedrību pārvaldes uzlabošanai un depolitizācijai».

Citastarp tas spilgti ilustrē šīs koalīcijas darbības stilu: uz papīra un vārdos tas ir tik skaists kā Dorians Grejs, bet darbos atklājas tās ģīmetne - par skaistumu pārdotā dvēsele. Vismaz daļas koalīcijas pārstāvju attieksme precīzi atbilst arī Greja domāšanai: «kas skaistumā (lasi - runās) spēj saskatīt tā augstāko sūtību, ir kulturāli», bet «izredzētie ir tie, kas skaistumā redz vienīgi skaistumu». Tie, kam neatkaras žoklis no šī «skaistuma» un kas prasa arī saturu, ir nekulturāli bauri vai kaitnieki. Būtībā jau saskaņā ar šo stilu arī rīkojās Nemiro: skaisti parunās par esošās padomes pasīvo rīcību Sadales tīklu tarifu mazināšanā, pastāstīs, cik aktīvi strādās viņa ieceltie, un viss kārtībā! Tikpat skaisti taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Latvijas dzelzceļa padomei, tikpat skaisti tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosinājis izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, cerot uz tam sekojošu atlaišanu, tikpat skaisti visiem veidiem tiek mēģināts panākt FKTK vadītāja Pētera Putniņa atlaišanu... Vai tad Nemiro var sliktāku atlaišanas runu sacerēt? Kāpēc šāda nosodoša «kulturālo» partneru reakcija?

Koalīcijas partneru nesaprasts palicis vēl viens KPV LV ministrs - iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Vispirms premjers un citi neizpratnē raustīja plecus, kad Ģirģens sūdzējās par vairāku kontrolējošo dienestu «provokācijām» - pārbaudēm viņa mammai piederošajā kafejnīcā, ko ministrs saistīja ar savu politisko aktivitāti. Nevis, piemēram, ar licences trūkumu mūzikas atskaņošanai, par ko policijā sākta lietvedība, vai ar šādu valsts un privātā sektora «sadarbības» ikdienu, ar kādu sastopas daudzi uzņēmēji. Ģirģena traktējums bija dīvains, ņemot vērā kaut vai to, ka dienesti, kuri esot veikuši pārbaudes, ir ne tikai citu koalīcijas partneru - Nacionālās apvienības un Jaunās Vienotības - uzraudzībā, bet arī pašas KPV LV un, jo vairāk - paša Ģirģena - uzraudzībā.

Tad jau lielāka loģika saskatāma Ģirģena strīdā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (JV) par karavīru iesaisti valsts austrumu robežas apsardzē - žoga izbūvei naudas nav, patruļām un gaidāmajiem jaunajiem uzdevumiem trūkst cilvēku un finanšu resursu, turklāt robežsargi saņem daudz mazāku algu nekā bruņoto spēku karavīri. Pietiktu ar 30 karavīru iesaisti patrulēšanā, un, samazinot izšauto zenītraķešu skaitu, finansējuma pietiktu atliku likām. Ģirģena vīziju par «lielisko sadarbību» sagrāvis Pabriks, piedāvājot Aizsardzības ministrijai pārņemt robežas kontroli līdz ar tam paredzētajiem resursiem, ja reiz Iekšlietu ministrija ar to netiek galā.

Konfliktu līnija koalīcijā manāma ne tikai attiecībās ar KPV LV. Savdabīgas dejas ap finansējumu pedagogu algām izpilda JKP un JV - te izglītības ministre Ilga Šuplinska apgalvo, ka nauda pedagogu algu paaugstināšanai no nākamā gada septembra ir kā bankā, te finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) teic, ka tāpat vien to nedabūs - jābūt pretī reformām, kuras vismaz ministrijai iesniegtajos papīros nav aprakstītas. Tad atkal - nauda būs, bet tikai līdz 2019., nevis nākamā mācību gada beigām... Arī AP! ar tās iniciatīvām neiet gludi - kompensācijas ebrejiem neatbalstīja Nacionālā apvienība, kopdzīves likumu - arī JKP.

Strīdi turpinās arī vienas koalīcijas partijas - KPV LV - iekšienē, par ko gan «kulturālie» uztraucas mazāk un, kur var, atbalsta, piemēram, centienos atņemt amatus KPV LV pametušajiem biedriem Saeimā, kur ne, ar interesi nogaida. Nesen visi trīs KPV LV ministri (labklājības, iekšlietu un ekonomikas) nomainījuši savus parlamentāros sekretārus. Jautājums, vai tam nesekos tālāka Saeimas frakcijas šķelšanās vai dilšana, ir atklāts, jo paši pēc tam, kad pēc ilgākas vilcināšanās Saeima kriminālvajāšanai izdevusi KPV LV frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu.

Koalīcija zaudējusi vēl vienu JKP deputātu - no Nacionālās apvienības aizgājušo Ingunu Rībenu. Jau pāris mēnešus kriminālvajāšanai izdoto Juri Jurašu aizstāj viņa kartona figūra, kura gan nevar spiest balsošanas pogas. Vai koalīcija turpinās zaudēt deputātus pa vienam vai vairākiem, vai iekšējā koalīcijas interešu sadursme kļūs ārdoša vai tieši otrādi - iekšējā konkurence un dažādo interešu krustošanās un savstarpējā dīlošana to tieši noturēs, rādīs nākamā gada budžeta un līdz ar to arī savas politikas veidošanas un pieteikto reformu īstenošanas laiks.

 

Abonē