Vislabākais risinājums, lai pasargātu iedzīvotājus no iespējamas saslimšanas ar smagu infekcijas slimību salmonelozi, kas var izrādīties arī letāla, būtu no Ukrainas importēto olu un olu produktu aizturēšana uz robežas līdz laboratorisko analīžu rezultātu noskaidrošanai, neielaižot tālāk iekšzemē. Tā uzskata bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Vinets Veldre. Lai gan valdība ir piešķīrusi papildu finansējumu padziļinātu pārbaužu veikšanai no Ukrainas ievestajām olām un olu produktiem, tomēr PVD uz robežas aiztur tikai olu baltumu masas kravas, neļaujot tām iebraukt Latvijā līdz analīžu rezultātu saņemšanai, jo iepriekš tieši divās olu baltuma masas kravās tika konstatēta salmonella. Pārējās olu un olu produktu kravas analīžu rezultātus var gaidīt noliktavās jau iekšzemē.
Arī Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija uzskata, ka no Ukrainas importētajām olām un olu produktiem analīžu rezultāti jāgaida uz robežas. Tomēr PVD pagaidām tā nerīkojas. Veldre atgādina, ka salmoneloze ir smaga saslimšana, kas bērniem un vecākiem cilvēkiem var izrādīties letāla. Līdz ar to olu kravu aizturēšana uz robežas ir sabiedrības veselības interesēs. "Ārstēšana izmaksā daudz dārgāk nekā preventīvie pasākumi, lai šī slimība Latvijā nenonāktu," uzsver bijušais PVD vadītājs.
Pēc viņa ieskatiem, PVD vajadzētu apsvērt iespēju izmantot tādu instrumentu kā liegumu no konkrētā ražotāja ievest olas un olu produktus, ja vairākās kravās ir konstatēta salmonella. Viņš ir neizpratnē par to, ka olas un olu produkti mēro tik tālu ceļu no Ukrainas un apšauba, ka, ievērojot visus Eiropas Savienībā noteiktos standartus, iespējams Ukrainas olas tirgot lētāk nekā vietējās. " Vienmēr uzņēmēju vidū atradīsies krāpnieki," secina Veldre.
Kā jau ziņots, Šī gada laikā jau atkārtoti uz Latvijas robežas ir aizturēta liela partija olu produktu no Ukrainas, kuros konstatēta salmonella, savukārt uz Čehijas robežas atklāta salmonella saldētos broileru liemeņos, kuru izcelsme jau atkal ir Ukraina. Tāpat 2018.gada beigās salmonella tika konstatēta no Ukrainas ievestai olu produkcijai Ungārijā.
Kā jau ziņots, valdība 18.jūnijā atbalstīja 58 756 eiro piešķiršanu Zemkopības ministrijai Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu kontroles un uzraudzības nodrošināšanai. Ministrija atgādina, ka Eiropas Savienība (ES) ar Ukrainu 2014.gadā noslēdza Asociācijas nolīgumu, kas paredzēja arī Visaptverošas brīvās tirdzniecības telpas izveidošanu no 2016.gada 1.janvāra. Abpusējie tirdzniecības nosacījumi sniedz brīvu piekļuvi ES tirgum būtiskam apmēram Ukrainas izcelsmes olu produkcijas - Ukraina ES gada laikā var ievest 3000 tonnu svaigu vistu olu un vēl izmantot arī trešajām valstīm kopēju tarifu kvotu 2100 tonnu apmērā olu nozares produktiem, tostarp svaigām vistu olām.
ZM norādījusi, ka līdz 2017.gada oktobrim Ukrainas olas Latvijā netika importētas, taču kopš 2017.gada oktobra Latvijā strauji palielinājās pārtikai paredzētu olu imports. Savukārt 2018.gadā, pēc "Eurostat" datiem, olu imports no Ukrainas mēreni samazinājās, tomēr joprojām vidēji 30% no ikmēneša kopējā olu importa apmēra Latvijā veidoja imports no Ukrainas. Pārējais importēto olu apmērs tiek ievests no citām ES valstīm - Lietuvas, Igaunijas, savukārt no citām trešajām valstīm, izņemot Ukrainu, Latvija olas neimportē.
2018.gadā Latvijā no Ukrainas tika importēti 46 miljoni olu 2,53 miljonu eiro vērtībā, importa apmēram no Ukrainas veidojot 32% no Latvijas kopējā olu importa. Pārmērīgais olu imports no Ukrainas 2017. un 2018.gadā radīja problēmas Latvijas olu ražotājiem, jo Latvijā strauji un lielā apmērā ienāca produkcija par daudz mazāku cenu, atzīmējusi ministrija.
Pēc ministrijas paustā, Latvija šo jautājumu sāka risināt dažādos ES līmeņos, norādot Eiropas Komisijai gan uz olu importa pieaugumu, gan uz iespējamu Ukrainas olu neatbilstību augstajiem ES tirdzniecības standartiem. EK ciešā sadarbībā ar Ukrainas atbilstīgajām iestādēm izvērtēja situāciju, panākot vienošanos, ka pārtikai paredzētas olas no Ukrainas tiek papildus marķētas ar uzrakstu "ES standartiem neatbilstošs", jo Ukrainā lielā apmērā vistu turēšanai tiek izmantoti šauri būri.
Vienlaikus ZM norādīja, ka ES ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) 2018.gadā reģistrēti 11 gadījumi, kad Ukrainas izcelsmes svaigu vistu olu masā, šķidrā olu masā "Ovomix" un olu masā "Long life" ir konstatētas salmonellas, kas pārsniedz ES pieļaujamo normu. Šogad 26.aprīlī Pārtikas un veterinārai dienests ievietoja RASFF ziņojumu par Ukrainas izcelsmes olu produktos konstatēto salmonellu, kā arī sācis 10 Ukrainas izcelsmes olu produktu kravu monitoringu, noņemot olu baltuma masas paraugus, un, kravu aizturēšanu uz robežas līdz testēšanas rezultātu saņemšanai. Šogad 7.maijā PVD ievietoja RASFF otru ziņojumu par atkārtoti konstatēto salmonellu šķidrā olu baltuma masā.
