Bovis un Jovis jeb divas lielas atšķirības starp ielikteņiem
Lai gan Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība pastāv jau kopš janvāra, joprojām visai maz manāms, ka ministri būtu sākuši nodarboties ar saviem tiešajiem, nopietnajiem, lielajiem pienākumiem.
Taustāmi panākumi, cilvēku dzīves uzlabošana jāmeklē ar lupu. Stresu - to gan valdību veidojošās partijas prot pagādāt. Nu kaut vai brīnišķā ziņa, ka gaisa kvalitātes uzlabošanai būšot jāatsakās no krāšņu kurināšanas ar malku! Šāds plāns starp kafijas pauzēm ir tapis ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kabinetos. Bet viss jau iet uz labo pusi - nabagi nosals, toties pārējie elpos tīrāku gaisu.
Partijas KPV LV ministri arī prot pārsteigt. Tieši brīdī, kad Rīgas dome grasās slēgt satiksmei vienu tiltu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens liek policijai slēgt otru tiltu, lai autobraucējiem sastrēgumos vairāk laika pārdomām par dzīvi, darbu un valsti.
Iespējams, sastrēgumā stāvot, Ģirģena partijas biedrs, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir tiktāl iedziļinājies farmācijas lietās, ka izdomājis: uzņēmējdarbības rosināšanai vajag vairāk bezrecepšu medikamentu tirgot degvielas uzpildes stacijās, lielveikalos un visur, kur vien var tirgot. Bet pareizi - agrākos laikos taču bārddziņi vienlaikus bija arī zobārsti. Kāpēc arī mūsdienās nedarīt ko līdzīgu un neapvienot aptiekas ar benzīna pirktuvēm? Tā pati meitene aiz letes, kas jums pasniedz hotdogu ar kečupu, sniegs jums konsultācijas arī par Argentum nitricum, acidum Arsenicosum, Pulsatilla pratensis un Stibium sulfuratum lietošanu.
Citu darbu starpā Nemiro ir arī atlaidis Latvenergo padomi un iecēlis pagaidu padomi. Kāpēc atlaida? Tāpēc? Droši vien pareizi darīja, ka atlaida. Iespējams, šī pat ir tā retā reize, kad «jaunā slota» ir godam izslaucījusi vienu midzeni. Par atlaisto Latvenergo padomi tieši no Kariņa derētu dzirdēt paskaidrojumus, kāpēc tā tik dārga viņam - ko tur darīja plaša profila speciāliste visās lietās, no RB Rail patriektā Baiba Rubesa, kāpēc Latvijas politiskajai elitei tik mīļš ir Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, ka viņš pelna simtus tūkstošu gadā ne tikai airBaltic valdē, bet vēl arī piehaltūrējot Latvenergo padomē?
Nemiro mācās no koalīcijas partneriem - visvairāk no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) -, kas vai katru nedēļu kaut ko atlaiž, kaut kam izsaka neuzticību un pēc tam internetā lielās, ka raidījusi sveicienu kaut kādiem mistiskajiem tumšajiem spēkiem. Šī «partija ar sveicienu» to vien dara, kā izbrīvē vietu saviem ielikteņiem, un pie viena stāsta savam agresīvajam, asiņu alkstošajam elektorātam, ka sliktie darīja sliktus darbus, bet tad atbrauca labie un visus sliktos apšāva. Tad jau KPV LV taču arī negrib atpalikt - arī šī partija grib vienlaikus būt jaunās politikas nesēja un amatos bīdīt savējos. Ar ko tā sliktāka?
Tomēr Premjers Kariņš ar to visskarbāko sašutumu brūk virsū ministram Nemiro, prasot no viņa paskaidrojumus. Tūlīt - līdz nedēļas beigām! Bet, piemēram, kad satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Latvijas dzelzceļa vadībai un bez pierādījumiem apvainoja to korupcijā, Kariņš klusēja kā kausētu Lāču ledu mutē ieņēmis un nekādus paskaidrojumus neprasīja.
Kā tad tā, kas tie par dubultstandartiem? Kad Jaunās Vienotības finanšu ministrs Jānis Reirs ielika Ventspils brīvostas valdē izcilo tranzīta jomas konsultantu iekš Meroni Ģirtu Kristovski, Kariņam pat prātā nenāca bilst, ka tur kāda savējo bīdīšana. Vai nav tā, ka savi ielikteņi nesmird? Lai būtu vēl jautrāk, Kariņam aktīvi piebalso arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kura partija ir neadekvātu, nepaskaidrotu atlaišanu čempione.
Liekulīgās «zirnekļu kaujas stikla burkā» top aizvien komiskākas un necik neatšķiras no senajiem laikiem. Pat sliktāk. Agrāk ar dažiem šoferdēliskiem izņēmumiem politiķi tomēr centās uzņēmumu uzraudzības un izpildinstitūcijās ielikt kadrus, kas vienlaikus būtu politiski uzticami un kompetenti. Tagad vairs nav svarīgi, vai cilvēks zina Oma likumu un atšķir maiņstrāvu no līdzstrāvas - svarīgi, lai viņš ir pareizajā politiskajā krāsā. Šo snaikstīšanos tagad piesedz ar runām par OECD vadlīnijām un labas pārvaldības principu vīģes lapu, bet praksē šiem principiem tiek spļauts virsū no augsta koka.
Kariņam KPV LV ministra rīcība nepatīk, bet pret JKP ministru ālēšanos viņš neiebilst. Senie romieši te teiktu: «Quod licet Iovi nōn licet bovi» jeb «Kas ļauts Jupiteram, nav ļauts vērsim.» Laikam no JKP Kariņš baidās, bet no KPV LV viņš nebaidās. KPV LV sanāk tāds kā «mazais brālis» koalīcijā. Bet ja nu Nemiro saceļ pretī spuras? Ja sāksies liela lamāšanās? Ko tad? Bez KPV LV valdošā koalīcija var sabrukt. Ir arī tāds skumjš teorētiskais pavērsiens.
Visu spēku un enerģiju valdības ministri tērē, sivēniski stumdoties pie padomju un valžu labumu siles. Cik ilgi stumdīsies? Kad sāks strādāt?