Iršu histērija par "Latvenergo" padomi
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV.LV) pārsteidzošais gājiens – Latvenergo padomes atlaišana un tai sekojošā lielā bļaušana valdošās koalīcijas iekšienē – nebūs iemesls, lai kristu Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība, tomēr brīdinājuma zvaniņš tas bija. Notikumi liecina, ka nekādas maigās attiecības starp ministriem un valdības partijām nav – nav izveidojusies vienota komanda, kas strādātu vienam mērķim. Katra partija kopj savu lauciņu, un sadarbība starp ministrijām ir vāja.
Redzams, ka koalīcijā ir «vecākie brāļi» un «jaunākais brālis» KPV LV, un «jaunākajam» nav ļauts darīt to pašu, ko citiem.
Maija sākumā Jaunās konservatīvās partijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits izteica neuzticību Latvijas dzelzceļa vadītājam Edvīnam Bērziņam, mēģinot viņu atlaist, paužot apvainojumus par koruptīviem darījumiem, bet neparādot nevienu dokumentu, ka šai korupcijai būtu kādi pierādījumi vai ka KNAB būtu sācis pret dzelzceļa vadību kādus kriminālprocesus. Taču šis ministra voluntārais solis, līdzīgi kā vēl virkne JKP nesaprotamo un nepaskaidroto amatpersonu atlaišanu, Kariņam nešķita pietiekami interesanta tēma, lai par to vispār runātu. Turpretī, kad Nemiro atlaida Latvenergo padomi, ir atskanējuši gan Kariņa, gan citu koalīcijas partneru bļāvieni. Pat ne pārnestā nozīmē, bet visīstākā runāšana paaugstinātā balss tonī ar dusmās pārvalbītu grimasi. Kariņš pagājušajā nedēļā izteica Nemiro ultimātus - uz visātrāko sniegt paskaidrojumus, piedraudēja, ka, ja pagaidu padome netiks likvidēta, ministram būs jādemisionē.
Ministra izveidotā Latvenergo pagaidu padome ir paziņojusi, ka politiska spiediena dēļ pati atkāpjas. Tātad turpmāk notiks jaunas padomes veidošana ar konkursa procedūru, bet uzņēmuma uzraudzību līdz jaunās padomes izveidei jāuzņemas ministrijas valsts sekretāram. Līdz ar to pašlaik tālākai partiju nesaprašanās eskalācijai ir zudis pamats. Tomēr dusmas paliks. Nav zināms, kad un par ko atkal var izcelties nākamais skandāls.
Latvenergo padomju lietā spilgti izgaismojās vairāki personāži, kas ar gluži neticami liekulīgu, melīgu retoriku ir metušies virsū Nemiro. «Jāizbeidz prakse valsts uzņēmumu padomēs sabāzt politiskajām partijām pietuvinātas personas,» sacīja Kariņš. Bet kuri politiskie spēki tad ir lielākie meistari politiski pietuvināto personu sabāšanā? Piemēram, Jaunās Vienotības finanšu ministrs Jānis Reirs ir iecēlis Ventspils brīvostas valdē Ģirtu Kristovski, un baumo pat, ka grasījies Latvenergo valdē iebīdīt Jaunās Vienotības biedreni Karīnu Ploku. Vienotība visu mūžu to vien ir darījusi, kā stūmusi savējos, bet publikai stāstījusi par labu pārvaldību, caurspīdību un visādiem skaistiem principiem.
Ir tāds Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs Andris Grafs, kurš īpaši cītīgi metās kritizēt Nemiro. Esot skaidri redzams, ka atlaista profesionāla un neatkarīga padome, kas darbojusies veiksmīgi attiecībā uz Latvenergo stratēģisko mērķu izstrādi un izpildi. Grafs norādīja, ka Latvenergo padome darbojusies labi un arī Korporatīvās pārvaldības institūts to pārbaudījis.
Šis ir tas pats Grafs, kurš 2014. gadā pieskatīja bankas Citadele valsts daļu pārdošanu. Citadeles pārdošana ir viens no šokējošākajiem piemēriem no «labas pārvaldības» klasikas. Lato Lapsa (Pietiek.com, speciāli Dienai) ir rakstījis: «Akciju sabiedrības Citadele banka pārdošanas cena, visticamāk, bija par 25-75 miljoniem eiro mazāka nekā tās iespējamā patiesā vērtība - šis Valsts kontroles atzinums ir labi zināms. Taču, kā izrādās, īstenība ir vēl dramatiskāka. No bankas pārdošanas Latvijas valsts nevis saņēma nesamērīgi mazu cenu, bet nesaņēma vispār neko. Vēl vairāk - valstij pat nācās piemaksāt.» Tiek lēsts, ka visaugstākajā līmenī kārtotajā iespējamajā afērā Latvijas valsts zaudēja vismaz 20 līdz 40 miljonus eiro.
Gan pie Citadeles darījuma pieskatīšanas, gan Latvenergo atlaistajā padomē ir bijusi Baiba Rubesa (Attīstībai/Par!), kura allaž ir amatos, kuros jāsaņem atalgojumā milzīgas summas un jāpasūta visādu konsultantu un pētnieku pakalpojumi. Grafs uzbrūk Nemiro, Kariņš uzbrūk Nemiro, Rubesa piebalso Kariņam, un vēl, lai nešķistu par maz, arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) piedalās Kariņa kariņā pret Nemiro. Šāda sakāpināta histērija rāda, cik ļoti svarīga kā barotne vairākiem politiskiem spēkiem ir Latvenergo padome, bet KPV LV nav lūgta pie šā trekniem labumiem pārkrautā galda. Atlaižot Latvenergo padomi, Nemiro ir uzkāpis iršu pūznim, un irši ir zvērīgi pārskaitušies, izlidojuši ārā un dzeļ kā vien prot.