Viedoklis

Vislabākais risinājums, lai pasargātu iedzīvotājus no iespējamas saslimšanas ar smagu infekcijas slimību salmonelozi, kas var izrādīties arī letāla, būtu no Ukrainas importēto olu un olu produktu aizturēšana uz robežas līdz laboratorisko analīžu rezultātu noskaidrošanai, neielaižot tālāk iekšzemē. Tā uzskata bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Vinets Veldre. Lai gan valdība ir piešķīrusi papildu finansējumu padziļinātu pārbaužu veikšanai no Ukrainas ievestajām olām un olu produktiem, tomēr PVD uz robežas aiztur tikai olu baltumu masas kravas, neļaujot tām iebraukt Latvijā līdz analīžu rezultātu saņemšanai, jo iepriekš tieši divās olu baltuma masas kravās tika konstatēta salmonella. Pārējās olu un olu produktu kravas analīžu rezultātus var gaidīt noliktavās jau iekšzemē.

Par ko vēl lai pēc Jāņiem raksta, ja ne par malku. Elita (Veidemane) nupat jau publicēja (NRA, 10.06.2019.) ļoti sakarīgu tekstu par kārtējo varas aprobežotības un stulbuma izpausmi – veicināt malkas izmantošanas ierobežošanu tāpat vien, bez kāda nopietna, salīdzinoša pamatojuma. Šāda līmeņa «idejas» Latvijā parādās un nonāk lēmējvaras apritē jau tik bieži, ka jāsāk domāt – kāds te apzināti tiecas degradēt Latvijas varu, lieluma, lielu darbu vietā piedāvājot tērēšanos sīkumos. Tāpēc es te vēlos Elitas tēmu nedaudz izvērst un arī nedaudz, teiksim, sentimentalizēt.

«Cilvēka psiholoģijas pētnieki uzskata, ka stulbi cilvēki mēdzot būt agresīvāki, rasistiski un ar homofobiju sirgstoši. Ja no šāda skatu punkta apskatām neseno Latvijas parlamenta balsojumu par partnerattiecību likuma izskatīšanu, tad 60% no mūsu parlamenta deputātiem varētu izrādīties piederoši stulbu cilvēku kategorijai,» savā rakstā Kā atšķirt stulbeni no pārējiem? taisnīgi norāda «mediju eksperte» Sandra Veinberga.

Ziņa, ka Igaunijā bāzētais starptautiskais autopārvadātājs Lux Express jūnijā sāk regulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem maršrutā Rīga–Birži–Daugavpils, izraisīja milzīgu ažiotāžu līdz šim visai miegainajā un pašapmierinātajā Latvijas autotransporta nozarē. Igauņu pārvadātājam tika draudēts ar policiju, tika izplatīti paziņojumi par «nelikumīgo un nelicencēto» maršrutu. Tika draudēts, ka Igaunijas uzņēmums sagraus Latvijas sabiedrisko pārvadājumu nozari. Kā Igaunijas uzņēmuma lēmums bez Latvijas valdības finanšu atbalsta piedāvāt autobusu satiksmi starp divām Latvijas pilsētām var sagraut sabiedrisko pārvadājumu nozari?

20. jūnijā Saeima beidza pavasara sesiju, kas gan nenozīmē, ka politiskās aktivitātes un kaislības rimušas un gaidāma mierīga politiskā vasara. Katrā ziņā pirms Jāņiem dzirksteles šķīda uz visām pusēm, jo īpaši koalīcijas iekšienē.

Kad biju mazs, dusmojos, ja īsi pirms Jāņiem vecpaps nopūtās un teica – vasara atkal pagalam. Tagad domāju, ka šis teiciens tiešā nozīmē vairāk attiecināms uz mana vecpapa bērnību, kad viņi abi ar brāli, desmitgadīgi puikas, darīja visus vīru darbus tīrumos un pļavās, jo Pirmā pasaules kara laikos darbspējīgu vīru mājās nebija. Toreiz, viņu bērnībā, pēc vecā kalendāra Jāņi pienāca kaut kad jūlijā, trīspadsmit dienu vēlāk nekā tagad. Droši vien tā arī bija – pēc Jāņiem sākās smagie siena laika darbi, pirmās rudens smaržas rītausmā, un tad tiešām vasara pagalam.

No 1. jūlija Igaunijā par 25% samazināsies akcīze alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē, ka tie mūsu kaimiņvalstī kļūs lētāki. Šī ziņa radījusi lielu satraukumu mūsu alkohola ražotājos, tirgotājos un pierobežas iedzīvotājos.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu process ir noslēdzies, vēlēšanu rezultāti ir zināmi, un it kā vasaras karstumā visiem šķiet, ka kaislības rimušas. Bet ir gluži otrādi: šobrīd tieši sākas īsta politiskā spriedze, jo uz politiskā tirgus letes ir pieci amati: Eiropas Komisijas prezidents, Eiropas Padomes prezidents, ES ārlietu ministrs, Eiropas Parlamenta prezidents un Eiropas Centrālās bankas vadītājs. Kāda pieeja un kādi izvēles principi uzvarēs šajā cīņā?

Referendums attiecībā uz Latvijas pašvaldību reformu ir pilnīgi iespējams paņēmiens sabiedrisko attiecību sakārtošanai, bet ne pareizā reformas plāna izvēlei.

Mani, maigi sakot, izbrīna Latvijas mediju un politisko organizāciju, teiksim, mīlīgā attieksme pret Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizācijas kvalitāti Latvijā un šo vēlēšanu rezultātu visā Eiropas Savienības telpā.

«Ikdienā mēs nesaskaramies ar tām sāpēm, kādas izcietuši cilvēki, kurus deportēja,» teic Iveta Zeidaka, «viņi parāda, ka ir spējuši nesalūzt necilvēciskos apstākļos. Sabiedrībai, kuras liela daļa, saskaroties ar vismazākajām grūtībām, čīkst un pīkst savā ļenganumā, šie cilvēki ir piemērs, kā saglabāt sevī pašcieņu un spēku. Paldies Dzintrai Gekai, kura ceļ saulītē šos patiesi stipros ļaudis, paldies par dzīvo pieminekli. Un paldies, ka pasākums notiek nevis kaut kur, bet Prezidenta pilī – tas nozīmē visaugstāko atbalstu mūsu tautas vēstures skarbajai piemiņai.»

Līgotņu Jēkabs: „Kamēr tauta turas pie zemes, tikmēr nekādi pasaules negaisi to neizklaidēs pa visiem četriem vējiem… Tauta turas ar zemnieku, bet zemnieks turas ar zemi. Atrauj zemnieku no zemes un tu izcelsi ar visām saknēm tautas dzīvības koku no vēstures.’’

Vecajos laikos cilvēkiem un juristiem bija citāda izpratne par tiesiskumu un tā pamatprincipiem. Bija pieņemts, ka pastāv nevainīguma prezumpcija; bija tā, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un tādā garā. Tāpat ļoti, ļoti slikti skaitījās, ja likumdevējs mēģināja rakstīt kādu likumu speciāli vienam konkrētam gadījumam vai pat vienam cilvēkam. Šīs lietas bija tāds kā pats par sevi saprotams tabu – tāpat kā tas, ka nav pieļaujams kanibālisms vai pārošanās tuvu radinieku starpā, vai ka auto nedrīkst braukt pie sarkanās gaismas. Taču tagad ir jauni laiki, pie varas ir jauni spēki, ir iestājies bezkompromisu beztiesiskuma laikmets.

Vācija ir sākusi izraidīt un uz Latviju jau ir deportējusi pirmo sīriešu grupu, kuriem 2016. gadā Latvijā tika piešķirts alternatīvais statuss, bet kuri no Latvijas aizbēga uz Vāciju un mēģināja bēgļa statusu iegūt Vācijā.

Ikvienā sabiedrībā ir laimīgāki un mazāk laimīgi cilvēki. Katrā valstī šo cilvēku proporcija ir atšķirīga. Uz jautājumu – vai valstij jādomā, kā palielināt laimīgu cilvēku skaitu sabiedrībā, atbilde pie mums parasti ir visai atturīga, ar noslieci – valstij vairāk jādomā, kā radīt apstākļus, lai cilvēki paši spētu realizēties un tādējādi kļūt laimīgāki. Citiem vārdiem, katrs pats savas laimes kalējs, un valstij galvenais – netraucēt.

Jau līdz šim sabiedrība nav bijusi augstās domās par Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju (PIK) lietderību, bet komisijas izveide obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēras izmeklēšanai var iedzīt pēdējo nagliņu šo veidojumu daudzmaz nopietnas uztveres zārkā.

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, ir pavēstījusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Mani, maigi sakot, izbrīna Latvijas mediju un politisko organizāciju, teiksim, mīlīgā attieksme pret Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizācijas kvalitāti Latvijā un šo vēlēšanu rezultātu visā Eiropas Savienības telpā.

Sabiedrība nebeidz sašust par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecerētajiem reidiem uz ceļiem, kontrolējot skaidrās naudas apjomu. Kas notiek? Vai tiešām virzāmies uz policejisku valsti, vai arī naudas atmazgāšana, kukuļošana, ēnu ekonomika uzņēmusi tādus apgriezienus, ka jārīkojas tik cilvēkus pazemojoši? Vai arī VID komunikācijas problēmas? Lai gan pat politiķi un eksperti šo vēsti komentē tā, it kā VID grasītos rīkot ko līdzīgu ceļu policijas reidam pēc Jāņiem un prasīt atskaitīties par makā esošu piecīti, tā gluži tas nav domāts. «Visdrīzāk.»

Krievijas valsts svētki – 12. jūnijs, Krievijas diena – šogad tiek atzīmēti īpašos apstākļos. Pagājušo ceturtdien policija arestēja un apsūdzēja narkotisko vielu realizācijā izcilāko Krievijas izmeklējošo žurnālistu Ivanu Golunovu.