Vairākiem maniem paziņām tagad ir jauna aizraušanās – ir sākusies čeku loterijas ēra. Ļaudis ir tā izrāvušies, ka cenšas šajā nodarbē iesaistīt ikvienu, piedāvājot katru apmācīt, kā ievadīt čeku un kases aparātu šasiju numuru attiecīgajā vietnē.
Pirmais jautājums, ko es uzdevu čeku loterijas apmātajiem, vai viņi apzinās, cik liela ir laimesta varbūtība. Ja katrs Latvijas iedzīvotājs ievadīs loterijas sistēmā vienādu čeku skaitu, tad katru mēnesi 50 cilvēki tiks pie neticami liela laimesta - veseliem simt eiro. Tajā pašā laikā katru mēnesi aptuveni 30 cilvēku Latvijā iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, ugunsgrēkos, vai noslīkst. Varbūtība tikt pie 100 eiro lielā laimesta ir gandrīz tikpat liela kā iet bojā CSN, sadegt vai noslīkt attiecīgajā mēnesī. Labi, visi čeku loterijā nepiedalīsies. Ja puse Latvijas iedzīvotāju (aptuveni viens miljons cilvēku) ievadīs loterijas sistēmā vienādu čeku skaitu, tad katru mēnesi 50 cilvēku no miljona tiks pie 100 eiro laimesta. Diemžēl Latvijā katru mēnesi uz vienu miljonu cilvēku 200 cilvēku tiek ievainoti vai sakropļoti satiksmes negadījumos. Varbūtība čeku loterijā tikt pie simt eiro liela laimesta ir četras reizes mazāka nekā tikt smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā attiecīgajā mēnesī. Parēķināsim vēl. Ja loterijā piedalīsies miljons Latvijas iedzīvotāju ar vienādu čeku skaitu, tad, lai visi loterijas dalībnieki droši tiktu pie 100 eiro lielā laimesta, ikvienam nākamos 1600 gadus vajadzēs katru mēnesi cītīgi ievadīt čekus. Savukārt iespēja tikt pie lielā laimesta ir vēl par 50 reizēm mazāka.
Otrs jautājums, kuru uzdevu čeku loterijas apmātajiem, vai viņiem nav žēl laika, ko tie pavada, ievadot kases aparāta šasijas numurus? Man atbildēja, ka laika patēriņš esot niecīgs - tikai piecas minūtes dienā uz vienu čeku (tam ir jāatrod pareizie numuri, tad tie uzmanīgi jāievada attiecīgajā vietnē un beigās jāpārbauda visi cipari (ja būs kļūda kaut vienā ciparā, tad čeks neiziešot validāciju un loterijai būs nederīgs), pēc tam čeks ir jāieskenē vai tumšā vietā jānoglabā līdz nākamajam gadam, jo vinnesta gadījumā tā oriģināls vai skenējums būs jāatrāda). Es gan izteicu šaubas par pieticīgajām piecām minūtēm dienā, uz ko viena čeku loterijas apmātā klusu atzinās, ka pirmo čeku viņa esot ievadījusi gandrīz vai stundu, jo atrast to, kur kas ir jāievada, sākumā nebija viegli. Taču pieņemsim, ka taisnība ir apgalvojumam par piecām minūtēm dienā. Aprēķināsim, cik lielu laiku aizņems čeku ievadīšana mēnesī, un novērtēsim šī laika vērtību atbilstoši Labklājības ministrijas minimālās stundas tarifa likmei.
Tiem, kas čeku loterijas skaitļu ievadīšanā tērēs tikai piecas minūtes dienā - šim mērķim būs nepieciešamas 150 minūtes mēnesī. Tie, kas loterijai vajadzīgos ciparus bakstīs 15 minūtes dienā, tērēs 450 minūtes mēnesī. 2019. gada vidējā minimālā stundas tarifa likme ir 2,5 eiro stundā. No tā izriet, ka tie, kas loterijas ciparu ievadīšanai tērē piecas minūtes dienā, mēneša laikā izlietos laiku, kas pēc minimālās stundas tarifa likmes ir vērtējams kā 6 eiro 25 centi mēnesī (75 eiro gada laikā), bet tie, kas šim mērķim vidēji tērēs 15 minūtes dienā, mēneša laikā iztērēs laiku, kas pēc minimālās stundas tarifa likmes ir vērtējams kā 18,75 eiro mēnesī jeb 225 eiro gadā.
Tātad, lai ar ļoti zemu varbūtību pretendētu uz 100 eiro laimestu, gada laikā piedaloties čeku loterijā, būs jāiztērē laiks, kas, atbilstoši Latvija pieņemtajai minimālajai stundas tarifa likmei, tiktu vērtēts ar samaksu 75-225 eiro gada laikā. Parādīju šos skaitļus čeku loterijas apmātajiem un jautāju - vai jūs tam patiešām gribat tērēt tik daudz sava laika? Vai iztērētais laiks ir tā vērts?
Šajā brīdī čeku loterijas apmātie parasti izgrieza krūtīs un sāka cēli runāt par ziedošanos cīņā pret ēnu ekonomiku.
Es pārlūkoju visus savus šīs nedēļas pirkumus. Visos veikalos un lielveikalos es par pirkumiem maksāju ar norēķinu karti. Visi pirkumi ir elektroniski uzskaitīti gan veikalu atlaižu kartēs, gan manā bankas kontā. Ja es tagad ar roku ievadīšu čeku loterijas mājaslapā savus pirkuma čekus, tad kā tas var mazināt ēnu ekonomiku?
Patiesībā šī kampaņa ir aizkavējusies vismaz par divdesmit gadiem. Kaut ko tādu vajadzēja ieviest 20. gs. deviņdesmito gadu vidū, tad tam varbūt būtu lielāka jēga, bet tagad lielākajai daļai pircēju dalība loterijā būs bezjēdzīga čeku datu ievadīšana, par kuriem norēķini ir veikti ar banku pārskaitījumu, loterijas mājaslapā bez jebkāda iespaida uz ēnu ekonomiku.
Ak, jā, man bija viens pirkums, kad man neiedeva čeku. Par diviem eiro no ielu tirgones pie lielveikala ieejas es nopirku ķiršus. Uz manu jautājumu par čeku ķiršu pārdevēja smaidot paskaidroja, ka pirkuma čeku par diviem eiro es tik un tā nevarēšot ievadīt čeku loterijas datu bāzē, jo čekus zem pieciem eiro čeku loterijā nepieņem. Viņa uzskata, ka tā ir jaunā Valsts ieņēmumu dienesta politika, lai par pirkumiem zem pieciem eiro čeki vispār netiktu izsniegti, un viņa to atbalsta. Man nebija ko iebilst, loģika bija pārliecinoša. Iedevu divus eiro, paņēmu ķiršus un bez čeka devos prom, izbaudot jauno valsts politiku ēnu ekonomikas apkarošanā.