Viedoklis

Nesen bija iespēja pabūt Eiropas zaļās galvaspilsētas balvas pasniegšanas ceremonijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Pasākuma laikā dažādu pasaules valstu žurnālisti tika iepazīstināti ar Norvēģijas sasniegumiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā, dabai kaitīgo izmešu samazināšanā un Parīzes vienošanās (par klimata izmaiņu novēršanu) saistību izpildē.

Šodien Saeimas ārkārtas sēdē Egils Levits dos svinīgo solījumu, lai oficiāli stātos amatā.

Godātais ministra kungs!

Gribas cerēt, ka jaunais Eiropas Parlaments, amatus sadalījis, un tā akceptētā Eiropas Komisija spēs drīzumā pieķerties politiski netīkamiem "sīkumiem". Piemēram, vai mūsdienās jau pārāk strauji mainīgajā pasaulē ES var saglabāties kā viens no – un citu respektēts – globālās ekonomikas līderiem.

Daudzu partiju Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā uzpumpētais mākslīgais skaistums ir paplucis, eksaltēto strīdu un dāsno solījumu viesto cerību inerce beigusies. Par vīru sāk spriest mazāk pēc cepures, vairāk pēc darbiem, – apmēram šādi varētu tulkot jaunākos SKDS partiju reitingus. Šīs tendences aizsākumus varēja manīt jau pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktajos SKDS politiķu un amatpersonu reitingos februārī, neilgi pēc valdības izveides, un tagad tās tikai pastiprinājušās.

Izlasījis Dienā (1.07.2019.) interviju ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, secināju, ka piekrītu, piemēram, Andreja Lucāna (sk. NRA portālu) viedoklim, kurš uzskata, ka VARAM ministrs Juris Pūce ir kārtējā Latvijas katastrofa.

Vairākiem maniem paziņām tagad ir jauna aizraušanās – ir sākusies čeku loterijas ēra. Ļaudis ir tā izrāvušies, ka cenšas šajā nodarbē iesaistīt ikvienu, piedāvājot katru apmācīt, kā ievadīt čeku un kases aparātu šasiju numuru attiecīgajā vietnē.

«Ja tevis nav LAMPĀ, tad tevis nav nekur,» saka vieni. «Dzīve bez LAMPAS ir lēna miršana,» piebilst otri. «Nesaprotu, kā līdz šim esmu izdzīvojis bez LAMPAS,» pieliek punktu trešie.

Latvijas valstij vajadzēja divdesmit gadus, lai tikai sāktu saprast, ka tā sauktā atjaunojamās enerģijas ražošana īstenībā ir tradicionālās enerģijas zagšana un izšķērdēšana.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV.LV) pārsteidzošais gājiens – Latvenergo padomes atlaišana un tai sekojošā lielā bļaušana valdošās koalīcijas iekšienē – nebūs iemesls, lai kristu Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība, tomēr brīdinājuma zvaniņš tas bija. Notikumi liecina, ka nekādas maigās attiecības starp ministriem un valdības partijām nav – nav izveidojusies vienota komanda, kas strādātu vienam mērķim. Katra partija kopj savu lauciņu, un sadarbība starp ministrijām ir vāja.

25. jūnija Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) ar nospiedošu balsu pārsvaru (116 par, 62 pret) atjaunoja Krievijas balsstiesības. Tās tika apturētas 2014. gadā pēc Krimas pussalas aneksijas un Krievijas iesaistīšanās konfliktā Ukrainas austrumos, atbalstot separātistus. Sanāk acīm redzama pretruna. Lielākā daļa no valstīm, kas neatzīst (un tuvākajā laikā netaisās atzīt) Krimas aneksiju, nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijai. Tāpēc interpretēt balsojumu kā atbalstu Kremļa politikai (kā to dara daudzi vadošo Krievijas TV kanālu politiskie komentētāji) ir aplami. Patiesībā balsojums nozīmē to, ka ir mainījusies attieksme pret Ukrainu. Pirms pieciem gadiem praktiski visur Eiropā Ukrainu viennozīmīgi uztvēra tikai kā Krievijas agresijas upuri, taču tagad Ukrainu jau uztver ne tikai kā upuri, bet kā valsti, kurai konflikta uzturēšana un Krievijas provocēšana jaunai militārai agresijai ir kļuvusi par vienu no ārējās un iekšējās politikas stūrakmeņiem.

Ak, Rīgas domē meklē mēru... Bet man šķiet, ka tieši Rīgas dome mūsu valstī ir paraugs tā saukto tautas kalpu degradācijai. Jo pašlaik domes vairākuma, gan domes pozīcijas, gan opozīcijas, pašvērtējumā partijiskās vai gauži privātās ambīcijas, manuprāt, acīm redzami valda pār pilsētas politikas vajadzībām. Un tad tiešām rodas problēma – kur meklēt mēru?

Lingua blanca - ar šo jēdzienu un terminu, lietojuma problēmām mēs līdz šim neesam bijuši tuvās attiecībās, arī autoru kolektīva veidotajā darbā „Lingvodidaktikas terminu skaidrojošajā vārdnīca” ( Autori V. Skujiņa, Z. Anspoka, V. Kalnbērziņa, A. Šalme) starp 470 terminiem tam nav atradusies vieta. Savukārt, nozīmes ziņā tuvais jēdziens – starpniekvaloda – tiek skaidrots šādi „cita (trešā) valoda, kurā notiek saziņa, tiek sniegtas instrukcijas un paskaidrojumi mērķvalodas apguves procesā” (86.lpp.) Tātad tās lietojuma sfēra ir sociāli ierobežota un pati lietošana var tikt reglamentēta.

Pēc nedēļas amatā tiks inaugurēts jaunais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savu pirmo vizīti iecerējis uz draudzīgāko no draudzīgākajām kaimiņvalstīm – Igauniju. Un akurāt pēc mēneša – 1. augustā – stāsies spēkā Saeimas zibenīgi pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam premjera Krišjāņa Kariņa igauņiem pieteiktā kariņa ietvaros.

Sejugrāmatā uzgāju šādu tekstu: "Skumjš atradums mežā pie Tukuma. Uz meža stigas starp Ozoliņu un Zibens kapiem. Kura iestāde vai uzņēmums mainījis apgaismojuma lampas? Vai mežā tās jāatstāj, jo šķiroto atkritumu pieņemšanas vietā jāmaksā 20 centi par katru nododamo spuldzi? Izskatās, ka ielas apgaismojuma spuldzes. Varbūt kāds atpazīst un var palīdzēt sameklēt piesārņotāju?"

Pēcjāņu nedēļa atnākusi ar karstumu, lietusgāzi prokuroru bargajām prasībām Zolitūdes traģēdijas lietā, ņemšanos ap alkohola akcīzi un ko tik nu vēl. Uzzinājām pat to, kā stulbeni atšķirt no pārējiem. Tāda sajūta, ka viss, kas līdz Jāņiem nebija noticis, tagad kā no caura maisa izbiris šajās četrās dienās. Varētu rakstīt komentāru par jebko no te nosauktā, bet gan jau par to jau izpaudušies un vēl izpaudīsies ekonomikas eksperti un politologi. Vēlos jūsu uzmanību pievērst kam citam, proti, tam, kā pēdējos desmit gados drukātajos un arī elektroniskajos medijos lejup pa kalnu ripo kultūras atspoguļojuma kvalitāte un kvantitāte.

Līdz piektdienai premjers Krišjānis Kariņš (JV) gaidīs ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paskaidrojumus par Latvenergo padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu. Kamēr šis savējo iecelšanas akts tiek ietērpts glītās frāzēs, vienkāršā valodā ministrs jau atzinis, ka šo soli nenožēlo, diskutējamas esot vien «iecelšanas nianses».

Daudzu rīdzinieku sašutumu izraisīja slepenā, pa nakti veiktā puķu podu aizvākšana no Krišjāņa Barona ielas malām. Tā, bez šaubām, bija Rīgas domes kārtējā sabiedrisko attiecību katastrofa, jo netika kaut cik jēdzīgi izskaidrots, kāpēc tas tiek darīts. Lai kā arī būtu, kārtējā podu gāšanas (aizvākšanas) lieta ir sekas pilnīgam Rīgas attīstības stratēģijas trūkumam. Kad nav skaidrs, kādā virzienā ejam, kad vienu dienu dara tā, bet otru šitā, tad agri vai vēlu sākas sajukums, kas apkārtējos izraisa pamatotu aizkaitinājumu.

Lai gan Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība pastāv jau kopš janvāra, joprojām visai maz manāms, ka ministri būtu sākuši nodarboties ar saviem tiešajiem, nopietnajiem, lielajiem pienākumiem.

Uzskatu, ka šajā Saeimas sasaukumā nav pozīcijas, bet šajā Rīgas domes komplektā – opozīcijas. Tas mani pamatīgi satrauc un pirmām kārtām vedina domāt ne jau par deputātiem, bet par mums – Latvijas pilsoņiem.