"Saskaņai" jārestartējas

 
©F64 Photo Agency

Izlasīju, ka Saskaņas ekslīderis Nils Ušakovs varētu apsvērt startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un atgriezties no Eiropas. Mani tas nesajūsmina. Pirmkārt, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tās esošā politiskā spektra kvalitātes dēļ man liekas visai bezjēdzīgas. Dāmas un kungi vēlas nevis labāku galvaspilsētas politiku, bet tik vien kā pārkombinēties. Rīgas domes partijām ir tik vien kā varas ambīcijas, bet nav nekāda perspektīva darbības redzējuma. Pat savstarpējās domes partiju attiecībās tās publiski nekautrējas un laikam taču nemaz nevēlas visai prastu apsaukāšanos aizstāt ar elementāru lietišķību. Ar domnieku statusa cienīgu publisku rīcību. Jo pamats tam, kas tagad izpaužas kā publiska histērija (arī valdībā), ir koleģiāli risināmas lietas. Rīgas domē ir ne tikai politiskā krīze. Tur ir arī politiskā izlaidība.

Otrkārt, es nekad neesmu balsojis par Saskaņu, taču Nila atgriešanās man neliekas nekas labs. Jo es esmu par spēcīgu politisko spektru, kur katra politiskā organizācija izpaužas ne tikai kā «spice» kaut kādā varas līmenī, bet ir stabila sava elektorāta pārstāve. Turklāt - opozīcijai savā politiskajā pašapziņā un stājā jābūt līdzvērtīgai pozīcijai. Bet - tieši Nils Ušakovs man lielā mērā šķiet vainojams pie tā, ka Saskaņas politiskā stāja kļuvusi itin kā aptuvena, itin kā nekāda. Man to teikuši gan latvieši, gan, jo sevišķi, arī krievu cilvēki. Daži krievi bija visai kategoriski - Saskaņa ir mūs pametusi, tā ir nodevusi savu elektorātu. Tātad Saskaņa no politiskas pārstāvības organizācijas ir kļuvusi tik vien kā par iegūtās varas iespēju patērētāju un izmantotāju.

Te jāpiekrīt tam, ko man nesen teica Jānis Jurkāns (reiz Tautas Saskaņas partijas biedrs): «Emocionāli man liela problēma ir ar Ušakovu, jo es uzskatu, ka Ušakovs, glābdams savu ādu, ir atdevis varu nacionāļiem. Jo, pirms aizbraukt, viņš izmeta no partijas četrus biedrus un līdz ar to zaudēja vairākumu Rīgas domē. Ušakova nodevīgais solis pret Saskaņu. Viņš iznīcināja vairākumu Rīgas domē.»

Manuprāt, Saskaņai vairāk par ārkārtas vēlēšanām nepieciešams steidzami restartēties. Ja Saskaņa to spēj, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas gūst zināmu jēgu. Bet vai Saskaņā šobrīd ir līderi, ir resursi, lai veiktu šādu restartu? Es cienu vairākus Saskaņas ļaudis (Igors Pimenovs, Sergejs Dolgopolovs...), taču ne sevišķi saprotu, kāpēc viņi patlaban pastāv itin kā nomaļus, savrup no savām partijas runasvīru iespējām. Vai tiešām pieraduši un pielipuši pie varas «pogām», ko saņēmuši Rīgas domē vai Saeimā? Pat Jānis (Urbanovičs) man savās publiskajās izpausmēs liekas tāds kā noguris, kā novecojis, lai arī tieši viņam it kā pienāktos būt partijas karognesējam.

Vārdu sakot, Saskaņa man patlaban šķiet aplaidusies vai aplaista ar rutīnu. Iespējams, ka Saskaņas spices cilvēki ir tiktāl apraduši ar savām stabilajām iespējām tikt pie šādām vai tādām «pogām», ka ne tik vien paši aplaidušies ar šo rutīnu, bet aplaiduši ar to arī partiju. Patlaban Saskaņa man liekas pašķīdusi, kļuvusi ne šis, ne tas. Tas mani zināmā mērā izbrīna. Jo man nav skaidrs, kāpēc gudrie un pieredzējušie Saskaņas cilvēki nevēlas «savākt» partiju, kuru «lielie» priekšnieki izlaiž un atsvešina no vēlētājiem.

Es domāju, ka daudzmaz pazīstu Saskaņas vēlētājus. Un, kamēr stabila savas partijas atbalsta vietā viņi man pamatā pauž «mums jau nav nekā cita par ko balsot» vai ko līdzīgu, tikmēr es uzskatīšu, ka Saskaņas runasvīri, varbūt tiekdamies būt eiropeiski un sociāldemokrātiski, cenzdamies izrādīt, ka atraujas no sasaistes ar Krieviju, ir pamanījušies atrauties arī no sava elektorāta. Taču, ja tas tā, tad šīs transformācijas ir tik vien kā izrādīšanās, dekoratīva padarīšana. Tie ir «augšu» pieņēmumi, kuri nav kā pienākas saskaņoti ar tiem, kuri par partiju balso. Bet - tieši Saskaņas vēlētāji, tieši šie cilvēki, lai kādā valodā viņi arī runātu un lai kādas aprobežotas stulbības tiem palaikam nāktos te dzirdēt, ir nu jau daudzus gadus nodrošinājuši Saskaņai visai ērtas un stabilas pozīcijas gan Saeimā, gan vairākās pašvaldībās.

Protams, Saskaņa nepazudīs no politiskās skatuves ne nākamajās Saeimas, ne Rīgas domes vēlēšanās. Un arī Nils, ja kandidēs, visticamāk tiks ievēlēts. Jā, Saskaņa arvien ir un būs vērā ņemams fizisks politisks spēks. Bet - vai tā, tās līderi patlaban spēj būt pat savam elektorātam iedvesmojošs gara, smadzeņu spēks, es šaubos.

 

Abonē