Starptautiskā valūtas fonda (SVF) eksperti pēc kārtējās misijas Latvijā slavē mūsu valsti par diezgan labu ekonomikas stāvokli, taču norāda arī uz riskiem.
Tie ir ārējie faktori, finanšu sistēmas reputācijas problēma, bet vislielākais SVF ekspertu norādītais risks ir demogrāfijas problēmas. Ja tās operatīvi nerisinās, tās kļūs tik akūtas, ka traucēs Latvijai pat līdz 2050. gadam panākt «veco Eiropas» valstu labklājības līmeni.
Līdz 2050. gadam Latvija var zaudēt trešdaļu no darbaspēka, turklāt lielāko daļu - tuvāko 10 gadu laikā. Tikai Bulgārijā situācija ir vēl pesimistiskāka kā Latvijā.
No SVF ziņojuma izriet, ka latvieši turpina izmirt un emigrēt. Tas nenotiek vairs tik strauji, kā bija ekonomikas krīzes laikā, tomēr mūsu valsts aviolaineris virzās uz katastrofu. Iedzīvotāju skaits turpina sarukt vidēji par 1% gadā - pērn tas sarucis par 14 300 līdz 1,92 miljoniem. Savukārt no migrācijas viedokļa pagājušais gads Latvijai bijis labākais pēdējo 20 gadu laikā - aizbraukušo skaits pārsniedzis iebraukušo skaitu tikai par 4800. Tas vairs nav tā, ka no Latvijas pazustu viena Kuldīga gadā, tomēr tas ir apmēram par vienu Pļaviņu novadu mazāk.
Iedzīvotāju skaits sarūk emigrācijas dēļ, kuru veicina zemie ienākumi Latvijā. Virknē profesiju darba samaksa Latvijā joprojām ir trīs, četras, pat vairāk reižu zemāka nekā Lielbritānijā, Vācijā vai Norvēģijā. Cilvēki nespēj pārciest nabadzību vai dzīvošanu draudoša trūkuma ēnā. Cilvēki vēlas stabilitāti, sociālu drošību, cieņu pret savām cilvēktiesībām, ko Latvijā grūti atrast.
SVF eksperti par latviešu subjektīvajām izjūtām un šejienes iekšpolitikas peripetijām neko daudz neinteresējas, bet skatās uz statistikas skaitļiem, izsecinot no tiem iespējamos scenārijus un arī iesakot, kas būtu jādara. Jāteic, scenāriji ir drūmi, bet ieteikumi ir tādi, ka lielai daļai politiskās elites un arī sabiedrības tos negribas pat dzirdēt, kur nu vēl saskaņā ar tiem rīkoties. Politiķi ir gatavi nebeidzami vingrot ap visādām nieku tēmām, bet par demogrāfiju domāt sagādā galvassāpes un bailes pateikt ko tādu, kas var būt nepopulāri.
Bāzes scenārija gadījumā līdz 2050. gadam Latvija var zaudēt līdz pat trešdaļai no iedzīvotāju skaita - 400 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka «vecās Eiropas» dzīves līmeni Latvija nespēs panākt un līdz 2050. gadam dzīves līmenis Latvijā varētu būt vien 80% no veco ES dalībvalstu līmeņa.
«Darbaspēka sarukums parasti izskaidro līdz pat 60% no iekšzemes kopprodukta zaudējumiem,» skaidro SVF eksperti.
Bez bāzes scenārija SVF modelē vēl divas notikumu attīstības iespējas. Vienā variantā valsts var censties ietekmēt procesus ar mēreniem un ilgstošiem pasākumiem, otrā - valsts var īstenot agresīvas reformas gandrīz nekavējoties.
Pirmajā variantā atdevi SVF redz nenozīmīgu - darbaspēka zaudējumus varētu ierobežot līdz nepilniem 30%, nevis trešdaļai, bet iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugums apstātos nedaudz virs 80% no «vecās Eiropas» rādītājiem. Aktīvā rīcība ļautu noturēt darbaspēka zaudējumus 20% līmenī. Kā iespējamo instrumentu problēmas risināšanai SVF min migrācijas politikas koriģēšanu. «Ārvalstu strādnieku ievešana ir viens no veidiem, kā risināt sarūkoša darbaspēka problēmas.»
Bet, vai tad pašreizējā Saeima un valdība ir gatava paziņot, ka tagad vedīsim iekšā migrantus? Nacionālajai apvienībai visa tās politiskā ietekme balstās naidīgā attieksmē pret jebkura veida svešajiem - vai tie būtu šeit jau dzīvojošie krievvalodīgie, vai potenciālie iebraucēji no trešās pasaules. Tāpat arī citas partijas, varbūt vienīgi izņemot Attīstībai/Par!, neko par migrācijas pieļaušanu skaļi bilst neuzdrošināsies. Sabiedrībā ir plaši izplatītas paniskas bažas par iespējamiem iebraucēju pūļiem - īpaši no musulmaņu zemēm. Un arī pret indiešiem, ķīniešiem, ukraiņiem un citiem ir neuzticība, aizspriedumi un fobijas, ka šī pasaules ļaužu jūra tūdaļ aprīs latvju valodu, kultūru un valstiskumu.
Pašlaik gan bailēm nav pamata. Ūdens neplūst pret kalnu, bet lejā, un cilvēki dodas turp, kur labāk maksā. Tāpēc pat pats visbēdīgākais eritrejietis vai sīrietis, kas vada savas dienas bēgļu uzņemšanas punktā Muceniekos, pie pirmās iespējas dodas uz Vāciju. Vēl Latvijā redz diezgan daudz Indijas un citu Āzijas zemju studentus, bet arī viņi pametīs Latviju. Vēl Latvijā ierodas ukraiņi. Viņi ir uzņēmēju aicināti un pavada šeit kādus mēnešus gadā, ne visu laiku. Arī viņiem Latvija nav sapņu galamērķis, bet vieta, kur periodiski mazliet piepelnīties.
Pastāv likumsakarības un apburti apļi, no kuriem grūti izlauzties. Jo augstāks būs dzīves līmenis Latvijā, jo vairāk ļaužu no ārpuses gribēs ierasties Latvijā. Un otrādi - jo nabadzīgāka būs Latvija, jo mazāk viņu būs. Latvija ir nabadzīga tāpēc, ka šeit ir maz cilvēku un maz naudas. Latvijas tautai būs jāizšķiras starp diviem variantiem - bez imigrantiem un bez attīstības vai arī - attīstība. Bet tad jāpieņem svešie.
