Ikkatrā valstī ir lērums noteikumu un likumi, kas ir veidoti, lai palielinātu drošību uz ceļa un parūpētos, ka tiek ņemti vērā arī citi satiksmes dalībnieki. Taču ir daži noteikumi, kas izbrīna kā tūristus, tā arī iedzīvotājus. Auto datu uzņēmuma “carVertical” eksperti ir atlasījuši dažus no neprastākajiem ceļu satiksmes noteikumiem visā pasaulē.
Daudzi kājāmgājēji noteikti ir piedzīvojuši nepatīkamu situāciju, kad tiek aplieti no galvas līdz kājām, garām pašaujoties automašīnai, kas izbraukusi cauri peļķei. Apvienotajā Karalistē šādi neapdomīgi autobraucēji var piesaistīt policijas uzmanību. Atkarībā no notikuma apstākļiem šoferi var iedzīvoties 120 līdz 6000 eiro lielā naudassodā, kā arī iegūt soda punktus.
Šveicieši liek augstā vērtē naktsmieru, tādēļ ir dažādi noteikumi un likumi, kas regulē trokšņus. Piemēram, no plkst. 22.00 vakarā līdz 7.00 no rīta ir aizliegts skaļi aiztaisīt auto durvis, motora pārsegu un bagāžnieku.
Tāpat autobraucējiem apdzīvotās vietās ir aizliegts strauji palielināt ātrumu un traucēt mieru. Apstājoties ar luksoforu regulējamā krustojumā, dzinējam ir jābūt izslēgtam.
Paši neparastākie ar automašīnām saistītie likumi pastāv Amerikas Savienotajās Valstīs. Ohaio štata Jangstaunas pilsētā ir aizliegts piedzīvot situācijas, ka auto pēkšņi ir beigusies degviela. Pašvaldība aicina šoferus bākā “turēt” atbilstošu degvielas līmeni, lai noslāpuši transportlīdzekļi nebloķētu krustojumus un neapdraudētu citus ceļu satiksmes dalībniekus.
Ņūdžersijā stingri regulē personalizētu transportlīdzekļu numurzīmju izsniegšanu. Ja autovadītājs ir pieķerts braucam dzērumā vai arī sodīts par pārgalvīgu braukšanu, tad uz desmit gadiem tiek aizliegts iegūt personalizētu numura zīmi.
Delavēras štata Fenvikailendā ir aizliegts transportlīdzeklī gulēt, pārģērbties vai gatavot ēdienu.
Uzmanību novērsošas darbības var ietekmēt transportlīdzekļa vadāmību, tādēļ dažas valstis cenšas šoferus pasargāt pašus no sevis. Piemēram, Kiprā braukšanas laikā ir aizliegts ēst vai dzert.
Rokas izstiepšana caur logu
Austrālijā autobraucējiem ir aizliegts doties ceļu satiksmē ar jebkādu ķermeņa daļu izstieptu ārpus auto, piemēram, ārā caur logu. Šis likums ir paredzēts, lai novērstu negadījumus, automašīnām apbraucot vai apsteidzot citai citu. Vienīgais izņēmums ir pieļaujams, ja nestrādā automašīnas pagrieziena rādītāji. Tad šoferiem ir atļauts ar roku signalizēt, kur plāno doties.
Šveicē ir aizliegts nemitīgi filmēt ceļu satiksmi ar videoreģistratoru, kas novietots uz auto instrumentu vadības paneļa vai vējstikla. Kameras drīkst būt ieslēgtas tikai lai iemūžinātu nozīmīgus notikumus satiksmē. Personām, kas ir iemūžinātas ierakstā, ir jāinformē par filmēšanu. Tiesa - cik lielā mērā šis likums tiek praktizēts un uzraudzīts, ir labs jautājums, uz kuru, iespējams, nevarētu atbildēt pat paši šveicieši.
“Vairākās valstīs autobraucējiem ir atļauts izmantot uz instrumentu paneļa uzstādītas kameras, lai pierādītu avārijas apstākļus. Savukārt citās tos izmantošana ir stingri kontrolēta vai pat pilnībā aizliegta,” saka uzņēmuma “carVertical” transportlīdzekļu eksperts Mats Buzelis (Matas Buzelis).
Šajā ziņā stingrākie ir portugāļi - citu satiksmes dalībnieku filmēšana ir pilnībā aizliegta, kā arī automašīnā nedrīkst atrasties kamera. Arī Luksemburgā ir aizliegta videoreģistratoru izmantošana, taču tie var tikt uzglabāti mašīnā.
Vācijā un Beļģijā ir atļautas vadības paneļa kameras, taču likumā ir atrunātas uzfilmētā materiāla izmantošanas iespējas, lai aizsargātu kadros iemūžināto personu privātumu.
Daudzas avārijas tiek izraisītas, jo autovadītājiem ir samazināta uzmanība uz ceļā notiekošo. Lai samazinātu negadījumu skaitu, 2015. gadā Francijā ar likumu tika aizliegts izmantot austiņas braukšanas laikā.
Kā minēts likumā, šoferiem, runājot tālruņa zvanā pat ar bezvadu ierīcēm, nav iespējams pilnībā pievērst uzmanību ceļu satiksmei, kā rezultātā ir risks iekļūt negadījumā.
Lai novērstu paaugstinātu transportlīdzekļu daudzumu satiksmē, Filipīnu galvaspilsētā Manilā ir noteikts, kurās dienās var tikt izmantoti atsevišķi ceļi. Piemēram, ja automašīnas numurzīme beidzas ar skaitli 1 vai 2, tad pirmdienās no plkst. 7.00 līdz 19.00 ir aizliegts doties pa konkrētiem ceļiem. Taču daļa autobraucēju šo likumu apiet, ikdienā izmantojot divus spēkratus.
Āzijas valstīs ir novērojami dažādi centieni ierobežot automobiļu skaitu. Piemēram, Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā daļu ielu un ceļu drīkst izmantot tikai tad, ja auto pārvietojas vismaz trīs personas.
Dodoties uz Rumāniju, autobraucējiem ieteicams regulāri nomazgāt auto. Ja policijas ekipāža ieraudzīs, ka transportlīdzekļa logi ir netīri un ierobežo redzamību, tad šoferi var tikt pie naudassoda.
Likumā nav atrunāts netīrības līmenis, pie kāda var tikt piesaistīta policistu uzmanība, tādēļ katrs gadījums tiekot izskatīts individuāli.
Igaunijā ziemā tiek izveidoti īpaši ledus ceļi, tādējādi ļaujot autovadītājiem konkrētās vietās doties pāri ezeriem vai upēm, lai ātrāk nonāktu galamērķī. Likumā ir stigri atrunātas iespējas, kā var tikt izmantoti ledus ceļi, tādēļ autobraucējiem jābrauc uzmanīgi.
Uz ledus ceļiem ir aizliegts apdzīt, kā arī brauciena laikā nevar tikt izmantotas drošības jostas. Pa ledus ceļiem drīkst doties tikai dienas gaišajā pusē. Redzamībai ir jābūt vismaz 300 metrus. Miglas apstākļos došanās pa ledus ceļu ir aizliegta, jo redzamība samazinās līdz tikai dažiem metriem.
“Prasība neizmantot drošības jostas, braucot pa ledu, var šķist dīvaina, taču tā palielina iespējamību izglābties no spēkrata negadījuma brīdī, piemēram, auto saplīstot uz ledus ceļa,” saka M. Buzelis.
***
Šis raksts ir paredzēts tikai informatīvie nolūkiem. Tas nevar tikt uzskatīts par juridiski saistošu padomu.