Kariņam jāatbrīvojas no murgotājiem
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) turpina savu kursu izpalīdzēt Šveices advokātam Rudolfam Meroni, kam ļoti vajadzēja dabūt nost no ceļa Latvijas dzelzceļa vadību, jo tā traucēja dabūt dažus labumus, kas šveicietim nepienākas.
Bet nu tagad ir interesants «trends», kāda nav bijis nekad agrāk. Jauna, pie varas nākusi partija, kāda ir JKP, pēc vecas shēmas iepriekš centās dēmonizēt LDz vadītājus, kas traucēja, un bļaurēja, ka viņi ir koruptanti ar spalvainām mugurām. Nupat nesen vēl viens no Meroni interneta propagandas resursiem veidoja LDz vadītāja Edvīna Bērziņa tēlu kā briesmoni, kurš visu ko sliktu darījis jau kopš Latvijas kuģniecības problēmlaikiem. Un dabiski, noklusēja, ka viņš amatā iekļuva, izturot skarbu konkursu starp profesionāļiem. Taču nupat «jēkāpistiem» pār galvu ir nākusi apgaismība! Ja nevar sadomāt neko ticamu par nevēlamā cilvēka iepriekšējo reputāciju, tad ir cita iespēja. Ja nevēlamos priekšniekus nevar dabūt nost ar naidu, tad to var paveikt vienkārši un legāli ar piekukuļošanu. Jo nav jau jātērē sava nauda vai sponsora nauda, bet ir iestādes vai uzņēmuma nauda, kas beigu beigās tā pati nodokļu maksātāju nauda vien ir. LDz padome ar diviem valdes locekļiem - uzņēmuma prezidentu Edvīnu Bērziņu un viceprezidentu Aivaru Strakšu - vienojusies par darba attiecību izbeigšanu un kompensāciju izmaksu. To apmērs publiski netika atklāts, taču var apmēram jaust, ka abiem paredzēts izmaksāt atlaišanas pabalstu gada algas apmērā vai tuvu tam. Bērziņa amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu liecina, ka viņš pērn nopelnīja 147 000, bet Strakšas - 128 000 eiro. Nav slikts «zelta izpletnis».
Līdzīgā veidā valdība jau atbrīvojās no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Pētera Putniņa un viņa vietnieces Guntas Razānes, kuri nevarēja atteikties no piedāvājuma, jo viņiem bija tikai divas iespējas - ņemt naudu vai arī tikt izdrāztiem voluntāri un asiņaini. Priekš Putniņa Saeima pat pieņēma speciālu likumu, ka viņa atlaišana, izmaksājot milzu kompensāciju, būs likumīga. Putniņš kompensācijā saņem 86 000 eiro, bet Razāne - 73 000 eiro.
FKTK un LDz vadībā īpaši liekulīgā veidā ar pseidokonkursiem tiks ielikti pareizi, savējie cilvēki, kas neko nečiepstēs, bet rīkosies tā, kā viņiem liks partijiski pareizā līnija. Pie FKTK vadības maiņas, kurai motors ir finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība), vēl kaut kā var piedomāt valstisku vajadzību izpatikt nopietnām starptautiskām institūcijām, bet LDz gadījumā tas ir visprastākais lobisms vienai firmai, lai neteiktu, ka korupcija.
Neilgi pirms atvaļinājuma valdība pieņēma lēmumu samazināt akcīzes nodokli alkoholam, lai ieriebtu Igaunijai, kura akcīzes nodokli bija samazinājusi iepriekš. Tajā pašā laikā viss ved uz to, ka var tikt pieņemts lēmums aizliegt pārdot alkoholu degvielas uzpildes stacijās. It kā tautas veselības un laimes vārdā. Tad kā vārdā ir kas? Ar vienu roku valdība dod šņabja pudeli tautai un saka: «Dzer, brālīt!» Ar otru aizliedz to pirkt benzīntankā. Kur nu vēl nesakarīgāku, nekonsekventāku politiku.
Vēl ir izcilas idejas palielināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, kas neizbēgami palielinās degvielas cenu un attiecīgi visus izdevumus un cenas visos transportam pakārtotos zemkopības, tūrisma, pakalpojumu, ražošanas sektoros. Protams, šai valdībai nav jāpilda iepriekšējā premjera Māra Kučinska (ZZS) solījumi nešausmenizēt biznesu ar jauniem nodokļu pacēlumiem, tomēr arī pašai šai valdībai būtu jāsaprot, ka neprognozējama nodokļu politika, kur piepeši kaut kas tiek spēji mainīts, ir graujoša biznesam, konkurētspējai un investīciju piesaistei. Iegūstot vienu eiro no pacelta nodokļa, varbūt trīs eiro aizies garām kasei.
Atsākot darbu, viens no pirmajiem jautājumiem valdībai būs, vai atbalstīt JKP vēlmi jaukties iekšā augstskolu iekšējās lietās un atņemt tām autonomiju. Pilnīgi nevajadzīga Latvijas Universitātes čakarēšana, neapstiprinot jau divkārt par rektoru ievēlēto Indriķi Muižnieku, ko paģērēs izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Absolūta nekonsekvence, neprognozējamība, mētāšanās no grāvja uz grāvi, aizvien vairāk aizliedzošu, ierobežojošu, pilsoņus izsekojošu likumu pieņemšana ir šīs valdības karogs. Nav brīnums, ka cilvēki turpina braukt projām. Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) šajā vājprātā cenšas ar īsu stibu dresēt mērkaķus un būt tāds kā veselā saprāta draugs starp Tvaika ielas slimnīcas pacientiem. Taču necik labi tas nevedas. Nāks oktobris, drūmais novembris un budžets. Kādus vēl brīnumus viņam nebūs jāpieredz no neesošas naudas tērētgribošiem ministriem? Īpaši no kašķīgās JKP, kas viņam nekautrējas rādīt «dzelteno kartīti» par Normunda Mežvieta pārapstiprināšanu Valsts drošības dienesta priekšnieka amatā. Varbūt Kariņam būtu prāta darbs jau tagad sākt padomāt par JKP nomaiņu koalīcijā pret ZZS? Tā vismaz ir partija, kas nemurgo un kaut cik turas pie realitātes un pragmatisma. Arī, protams, ar iebildēm, bet vismaz kaut cik. Katrā ziņā nesalīdzināmi labāk nekā JKP.