Ķīnas ekonomikas sabremzēšanās sekas pasaulei

 
©F64 Photo Agency

Jūlija vidū viens no svarīgākajiem ekonomikas jaunumiem bija jaunākās Ķīnas statistikas publiskošana, kas liecina, ka Ķīnas izaugsme no 6,4% liela IKP pieauguma 2019. gada pirmajā ceturksnī samazinājis līdz 6,2% lielam pieaugumam šī gada otrajā ceturksnī. Šāds izaugsmes rādītājs Ķīnai ir viszemākais pēdējo 27 gadu laikā. Kad pirms divdesmit septiņiem gadiem Ķīnas izaugsme sabremzējās, tolaik, lai gan Ķīna bija pēc iedzīvotāju skaita lielākā valsts pasaulē, tai nebija ievērojamas nozīmes pasaules ārējā tirdzniecībā un globālajā ekonomikā.

Pašlaik Ķīna ir otrā lielākā ekonomika pasaulē un Ķīnas ekonomiskā izaugsme vai tās sabremzēšanās ietekmē visu pasauli.

Galvenais iemesls Ķīnas izaugsmes samazinājumam ir ASV aizsāktais tirdzniecības karš. Lai gan šobrīd ir izsludināts pamiers un ir laiks sarunu ceļā mazināt domstarpības, agrāk paaugstināto ASV muitas tarifu un Ķīnas atbildes pasākumu ietekmē šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2018. gadu, Ķīnas eksports uz ASV (dolāru izteiksmē) samazinājās par 8,1%, bet Ķīnas imports no ASV bija par 30% mazāks nekā gadu iepriekš. Tā kā Ķīna ASV ir nozīmīgākais ārējās tirdzniecības partneris, mazāks ārējās tirdzniecības apgrozījumus ar ASV rada nozīmīgu ietekmi uz kopējo Ķīnas ārējās tirdzniecības apjomu. Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2018. gadā, Ķīnas kopējais eksports bija par 1,3% mazāks, bet imports par 7,3% mazāks. Lielā mērā var apgalvot, ka Ķīna spēja noturēt izaugsmi, tikai būtiski samazinot kopējo importu. Tas arī iezīmē Ķīnas iespējamo rīcību, ASV un Ķīnas tirdzniecības karam saasinoties - Ķīna būs spiesta vēl vairāk samazināt kopējo importu.

Ķīnas izaugsmes modeļa iespējamās izmaiņas visvairāk ietekmēs tās valstis, kuru eksporta ģeogrāfiskajā struktūrā Ķīnai ir ļoti svarīga nozīme. Piemēram, 90% no Mongolijas eksporta tiek pārdots Ķīnas virzienā. Ar nedaudziem izņēmumiem var apgalvot, ka, jo tālāk no Ķīnas atrodas kāda valsts, jo mazāk tās ekonomiku ietekmēs Ķīnas ekonomiskās problēmas. Latvija no Ķīnas atrodas ļoti tālu. 2018. gadā Latvijas eksports uz Ķīnu bija 159 miljoni eiro, kas bija aptuveni 1,2% no Latvijas kopējā eksporta (vairāk nekā 12 miljardi eiro) apjoma. Līdz ar to tiešā Ķīnas ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās ietekme uz Latvijas ekonomiku nebūs nozīmīga.

Latvijai daudz jūtamāka varētu būt ASV un Ķīnas tirdzniecības kara netiešā ietekme. Viens no ASV un Ķīnas tirdzniecības kara eskalācijas virzieniem ir ASV noteiktie ierobežojumi vairākiem Ķīnas uzņēmumiem, no kuriem redzamākais ir Huawei. Ja ASV un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības apjomu izmaiņas uz Latviju tiešu ietekmi nerada, tad ASV sankcijas pret Huawei gan var radīt jūtamu ietekmi uz Latvijas izaugsmi. ASV valdības rīcībā ir vara ietekmēt arī citu valstu uzņēmumus, kuri sadarbojas ar Huawei. Uzņēmumi, kam ir lieli eksporta apjomi, kas darbojas visdažādākajos globālajos tirgos, veic norēķinus ASV dolāros. Pat mazākais pārskaitījums ASV dolāros juridiski tiek veikts kādā no ASV Federālo rezervju bankām - ASV teritorijā - un līdz ar to ir pakļauts ASV jurisdikcijai. ASV varā ir apturēt jebkuru ASV dolāru pārskaitījumu, kas neatbilst ASV likumiem vai noteiktiem ierobežojumiem. ASV varā ir atslēgt no norēķiniem ASV dolāros vispār jebkuru ārvalstu uzņēmumu, kurš neievēros ASV noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus. Lielam eksportējošam uzņēmumam liegums veikt norēķinus dolāros radīs tik milzīgus zaudējumus, ka šādiem uzņēmumiem ir daudz izdevīgāk ievērot ASV noteiktos ierobežojumus nekā piekopt no ASV neatkarīgu politiku.

Līdz ar to, ASV un Ķīnas tirdzniecības karam pārejot no ārējās tirdzniecības sfēras uz informācijas tehnoloģiju sektoru, konflikts jau tieši ietekmēs Latviju. Ja Huawei noteiktie ierobežojumi būs jāpilda Latvijas lielajiem IT sektora uzņēmumiem, tad Latvijai būs no Huawei tehnoloģijām jāpāriet uz citiem - izmaksu ziņā dārgākiem - risinājumiem. Tas nozīmēs gan lielākas izmaksas, gan arī jaunu tehnoloģiju ieviešanas termiņu pagarinājumu. Ja ASV un Ķīnas konflikts ies plašumā, tad Latvijā to vispirms izjutīs IT nozare, un ar šīs nozares starpniecību to sajutīs pilnīgi visi.

Latvijas ieinteresēs nav nedz ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija, nedz Latvijas iesaistīšana konfliktos jebkuras lielvaras pusē. Latvijas interesēs ir kopīgi ar ES palikt ārpus amerikāņu tirdzniecības kariem un būt neitrāliem, neiesaistoties lielvaru konfliktos. Taču diemžēl šādu nostāju ir viegli noformulēt, bet ne tik viegli īstenot, zinot Latvijas saistības pret mūsu stratēģiski visnozīmīgāko partneri - Amerikas Savienotajām Valstīm.